Māris Zanders. Sīkums, bet nepatīkami ^{Apriņķis.lv}

Tieši šī partija, proti, "KPV LV", un tās premjera amata kandidāts Gobzems par svarīgu "jaunās politikas" sastāvdaļu uzskata Ministru kabineta sēžu atklāto daļu slēgšanu presei un translācijas internetā pārtraukšanu. Un, protams, ir amizanti, ka šajā punktā faktiski vienīgie "KPV LV" atbalstītāji ir Kaimiņa iepriekš tik ļoti lamātā Lemberga "zaļzemnieki".

Kas būtu šīs "KPV LV" apbrīnojamās (patiesībā gan, manuprāt, tieši otrādi, prognozējamās) pozīcijas maiņas galvenie upuri? Kā cilvēks, kurš valdības sēžu atklāto daļu videoierakstus ir skatījies gadiem un regulāri, nevaru noliegt, ka sēdē runātā publiskuma apziņa ministrus un ministriju ierēdņus ietekmēja. Neteiksim, ka tika kaut kā speciāli spēlēts teātris, pat priekšvēlēšanu laikā tik traki nebija. Tomēr skaidrs, ka bija argumenti, kas attiecīgi tika noklusēti, emocijas slāpētas utt. Galu galā daudzi skatāmie jautājumi tika pieteikti kā starp institūcijām jau saskaņoti un attiecīgi pieņemami bez apspriešanas. Līdz ar to es nevaru teikt, ka briesmīgi bēdātos par šīs raitā riksītī notiekošās daļas, iespējams, turpmāku neredzēšanu.

Tomēr tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tas nozīmē, ka "ārpus kadra" paliks amatpersonu strīdi ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem vai citiem par kādu jautājumu izteikties gribošajiem. Un atkal – objektivitātes vārdā nevaru noliegt, ka gan jau apziņa "mūs redz un dzird!" savu reizi ietekmēja arodbiedrību, uzņēmēju organizāciju vai pašvaldību pārstāvjus. Tāpat var teikt, ka mūsdienu komunikatīvās vides apstākļos nekas netraucē pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus savus iebildumus vai ierosinājumus darīt zināmus publikai arī ārpus valdības sēžu formāta. Tomēr jāsaka arī, ka virknē situāciju – piemēram, jautājumos par pedagogu atalgojuma sistēmu, nodokļu reformu – tieši iespēja redzēt dialogu, strīdu starp izpildvaru un nevalstisko sektoru bija lietderīgāka par iesaistīto pušu izplatīto preses relīžu lasīšanu. Turklāt ne vienmēr nevalstiskā sektora argumenti bija spēcīgāki (kas savukārt deva iespēju pilnvērtīgāk novērtēt viņu visbiežāk jau kritiskos politiskās varas lēmumu vērtējumus).

Tomēr galvenokārt šī "KPV LV" iecere izraisa piesardzību tādēļ, ka liecina – šī partija (vai vismaz tās vadošie personāži) ir gatava ar informāciju manipulēt. Kad tas ir izdevīgi, tad, tēlaini izsakoties, ir "Artusa kamera", kad nav, pietiekami stingra informatīvo plūsmu kontrolēšana. Šādā kontekstā valdības sēžu atklāto daļu atcelšana ir simptoms, kas vedina domāt par to, ko sagaidīt tālāk. Esmu diezgan pārliecināts, ka Saeimas sēdēs teiktais arī turpmāk būs publiski pieejams – deputātiem taču gribas par sevi atgādināt elektorātam – un jebkurā gadījumā būs stenogrammas. Savukārt par parlamenta komisiju darba caurspīdīgumu es nebūtu tik pārliecināts.