Komentārs. Simtgades sūrā pēcgarša ^{Apriņķis.lv}

Nē, nepārprotiet! Valsts simtgades sakarā, protams, ir noticis daudz kas brīnišķīgs! Varam priecāties par latviešu mākslinieku un mūziķu darbu un ieguldījumu dažādos Latvijas simtgades pasākumos. Varam lepoties ar daudzām lieliskām un arī mazāk lieliskām filmām, kas tapušas par godu šim skaistajam notikumam un papildinājušas mūsu tautas kultūru un pašapziņu. Viena no tām ir filma "Bille", kuru man laimējās redzēt gan kino, gan Latvijas Televīzijā. Jāatzīst, ka, šīs filmas mudināta, izlasīju arī Vizmas Belševicas brīnišķīgo triloģiju par Billi. Priecājos, ka nu šī grāmata ir piedzīvojusi ekranizāciju, tāpat kā Anšlava Eglīša "Homo Novus".

Latvijas simtgades svinības tika nosvinētas grandiozi un bagātīgi – tā, lai pasaule nepadomātu, ka mēs te kaut kādi nabadziņi esam. Klusībā cerēju, ka pēc svētku salūta iestāsies miers un vārds "simtgade" izzudīs no ikdienas leksikas. Taču – nekā! Simtgades vārds joprojām tiek kulstīts, un simtgades pasākumi – vētīti. Svētki beigušies, bet sabiedrības uzmanība tiek pievērsta... rēķiniem. Un ne vienam vien vērienīgam līdzekļu izlietojumam. Skaļākais no tiem šobrīd ir simtgades koncerts "Mīlestības vārdā. 18+", kas 19. novembra vakarā notika pie Gaismas pils. Domāju, sabiedrībai ne prātā nebūtu nācis interesēties par šā pasākuma finansiālo pusi, taču tagad šī informācija ir uzrakta un medijos izplatīti cipari, cik tad lielus honorārus mākslinieki ir saņēmuši no nodokļu maksātāju naudas.

Godīgi sakot, man bija neērti skatīties 3. decembra raidījumu "Aizliegtais paņēmiens". Simtgades biroja vadītājas vietā es būtu no kauna zemē ielīdusi, jo atbildēt uz tik neērtiem jautājumiem, skaidrot un pamatot milzīgu naudas summu izlietojumu nevar būt viegli. Koncerta izmaksas nu visiem ir pieejamas un nodotas sabiedrības – šajā jomā zinošu un mazāk zinošu cilvēku – vērtēšanai un apspriešanai. Es kā sabiedrības loceklis, kas šajā jomā neorientējas, neņemos komentēt honorāru samērīgumu un, ja godīgi, esmu nogurusi no visas šīs jezgas. It kā nepietiktu jau ar to, ka valdību nevar sastādīt, tagad vēl šī ņemšanās ap viena koncerta izmaksām. Protams, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, un, jo vairāk kaut kas tiek slēpts, jo lielākas intrigas ap to tiek savērptas.

Skumji, ka svētku pēcgaršu ir sabojājusi šī apziņa, ka kāds uz simtgades rēķina ir iedzīvojies un ka Simtgades biroja rīcība, iespējams, nav vis tik kristāldzidra un caurspīdīga, kādai tai pienāktos būt. Gribētos, lai šādas sūras pēcgaršas pēc simtgades svētkiem nebūtu. Ir sācies adventes laiks. Gribas vairāk miera, klusuma, vairāk gaismas un siltuma.