Menu
 

Latvijā vidēji cilvēks sociālajos tīklos pavada vairāk nekā divas stundas dienā Apriņķis.lv

  • Autors:  Artūrs Mednis, jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists
Latvijā vidēji cilvēks sociālajos tīklos pavada vairāk nekā divas stundas dienā Foto: pixabay.com

Sociālie mediji mobilajos telefonos ļauj cilvēkiem jebkurā vietā un laikā ātri saņemt informāciju, zibenīgi ar to dalīties un apzināt plašo izklaides iespēju un sociālo aktivitāšu klāstu. Šiem nenoliedzami pozitīvajiem aspektiem tomēr ir savi ne tik labvēlīgie blakusefekti. CSDD uzsāktās kampaņas “Izkāp no telefona!” ietvaros, cīnoties pret mobilo telefonu lietošanu pie stūres, izgaismojas paši drūmākie.

Ja kāds cilvēks saka otram: “Tu esi atkarīgs no telefona,” es negribētu piekrist. Neviens cilvēks nav atkarīgs no telefona. Neesmu saticis nevienu, kam ir fiziska nepieciešamība regulāri paturēt telefonu rokā. Cita lieta ir atkarība no satura, kas atrodams mūsu mobilajās ierīcēs, un sociālie tīkli ir viena no atkarību raisošākajām izklaidēm.

70% sociālo tīklu lietotāju cieš no FOMO jeb fear of missing out sindroma

Līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās cilvēku uzvedība, tāpat arī domāšanas modeļi, emocionālās izpausmes veidi un arī bailes. Aktīviem sociālo tīklu lietotājiem tas ir fear of missing out, starptautiski iegājies termins, ko latviski – gan ne pilnīgi precīzi – varētu tulkot kā ‘bailes palaist kaut ko garām’. Galvenais, kas cilvēkiem liek pastāvīgi uzturēties soctīklos, ir bailes nepamanīt informāciju, nereaģēt uz to, izkrist no aktuālās informācijas aprites. No šīm bailēm cieš gandrīz 70% aktīvo soctīklu lietotāju, un tas nav gluži bez pamata.

Kāpēc cilvēks, sēžot pie stūres, nelasīs žurnālu? Jo tajā žurnālā nekas nemainīsies arī vakarā un nākamajā dienā. Toties pa to laiku, kamēr tu brauc pie stūres vai stāvi rindā pie lifta, informācija sociālajos medijos mainās nepārtraukti, un ir viegli palaist garām to, par ko visi runā. Ja apskatīsi kādu ierakstu vakarā pēc darba, visi kolēģi to jau būs apsprieduši, tās būs vecas ziņas, saruna beigusies, un nevienu vairs neinteresēs tavs asprātīgais joks par tēmu, trāpīgais citāts vai oriģinālais viedoklis.

Iedzīvotāji Latvijā sociālajos tīklos pavada ļoti daudz laika

Nav jau tā, ka telefona un soctīklu lietošana vērtējama tikai negatīvi, tur ir arī daudz pozitīvu aspektu – varbūt draugi ir padalījušies ar labu koncertu vai citu pasākumu, uz kuru tu vēl vari paspēt, laikus ieraugot informāciju. Bet tas ir fakts – mēs soctīklos pavadām ļoti daudz laika. Latvijā vidēji cilvēks pavada sociālajos tīklos vairāk nekā divas stundas dienā, jaunieši – līdz pat sešām septiņām stundām. Starptautisko pētījumu dati liecina, ka, piemēram, šī gada jūnijā tikai “Facebook” vien cilvēki pavadīja vidēji 58 minūtes dienā. Un “Facebook” rūpējas, lai tas tā būtu, nepārtraukti pētot savus lietotājus un uzlabojot algoritmu, lai pēc iespējas precīzāk parādītu tieši to, kas konkrēto lietotāju interesē, lai, katru reizi ienākot “Facebook”, lietotājs dabūtu savu “laimes devu”. Arī šis apstāklis veicina sajūtu, ka vari kaut ko nokavēt.

CSDD publiskotie pētījumu dati uzskatāmi parāda, ka cilvēki labi apzinās – lietot mobilo telefonu pie stūres ir bīstami, tomēr daudzi to dara. Es kā autovadītājs lieliski zinu (un, domāju, daudzi autovadītāji mani sapratīs), ka taisnā, garā ceļa posmā starppilsētu pārbraucienos vai sastrēgumos reizēm var kļūt garlaicīgi. Bet kabatā ir ierīce, kas spēj šo garlaicību kliedēt. Salieciet kopā garlaicību un iespēju rast mierinājumu “Instagram” vai “Facebook” lapās, un autovadītāju rīcība vairs neizraisa izbrīnu. Kas attiecas uz runāšanu pa telefonu, braucot pie stūres, arī es mēdzu tā darīt, lai ekonomētu laiku, taču izmantoju “Bluetooth” iespējas – “iPhone” bezvadu austiņas.

Cilvēki vienmēr ir runājuši pa telefonu, vadot auto. Tas, kas ir mainījies, – mēs fiziski zvanām mazāk un retāk runājam, īpaši jaunākā paaudze. Toties aug datu patēriņš – sociālo tīklu lietošana, sarakste online čatos. Pat ja aptaujā tas neparādās, dati tiek lietoti daudz biežāk un lielākā apjomā, sevišķi vecuma grupā līdz 35 gadiem. Tomēr pie stūres sarunāties ir daudz vieglāk nekā rakstīt īsziņas vai skrollēt ziņu lenti. Iespējams, tas izskaidro, kāpēc visbiežāk telefoni pie stūres tiek lietoti tieši sarunām.

Nav slikti lietot mobilo telefonu, bet ir labi to nelietot

Kā sevi pierunāt tomēr atturēties no mobilā telefona lietošanas, vadot auto, – man īsti nav atbildes. Ideāli būtu, ja to varētu panākt nevis ar bargiem sodiem, bet labu motivāciju: pierādījumiem, ka cilvēki, kuri mazāk laika pavada telefonā, ir laimīgāki dzīvē. Ir vērts paturēt prātā, ka mēs jau neriskējam tikai ar sevi, bet arī ar citu cilvēku drošību. Nav slikti lietot mobilo telefonu, bet ir labi to nelietot. Starpību starp telefona lietošanu un nelietošanu pie stūres jutīsim tikai tad, ja notiks kaut kas slikts.

Vienīgais mierinājums, ka arī automašīnas kļūst gudrākas: tās jau tagad spēj nolasīt nepārtraukto balto līniju un signalizē, ja uz tās uzbrauc; spēj pašas apstāties, fiksējot šķēršļus; jūt, ka vadītājs sāk iemigt, noskenējot acu zīlītes. Tehnoloģijas strauji attīstās, šobrīd jau tiek testēti pirmie bezpilota auto, un drīzumā redzēsim, vai arī telefonu lietošanas problēma tiks atrisināta.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.