Mārcis Bendiks. Atelpa starp brīvdienām Apriņķis.lv
- Autors: Mārcis Bendiks, publicists
Foto - arhīvs
Džinglbellu neciešamais troksnis un eglīšu pušķošanas trakums drusku piestājis. Gada nogale šogad iegriezusies tā, ka vairākumam svētku brīvdienas sanāk ļoti garas, bet, par laimi, ir kādas pāris dienas atelpai. Labs brīdis nelielam atskatam, refleksijai un pasapņošanai.
Visu zinošie ziņu portāli pilnum pilni ar valdības veidošanas apskatīšanu, apžļembāšanu un pareģošanu, kā arī čekas maisiem, pārmaiņus ar apmēram tādiem bezgala vērtīgiem padomu sarakstiem kā “10 pazīmes, ka esat pilnīgs lūzeris” un “5 metodes, kā pareizi iespļaut papīrgrozā caur priekšzobu šķirbu”. Tad nu, kā vecos laikos mēdza teikt, – kur tie citi, tur mēs ar.
Manu attieksmi pret aizejošā gada nozīmi mūsu dzīvē varētu raksturot ar pārsimt gadu vecu vācu teicienu: “Pat ja iestāsies pasaules gals, Rostokā par to uzzinās tikai pēc mēneša.” Masu mediju monopola sabrukums, ko it kā visi bija pamanījuši pēc breksita un Trampa uzvaras ASV, daudziem tomēr bija kaut kas tāds, kas notiek TUR, bet pie mums, snaudošajā provincē, vēl viss pa vecam.
Blēņas! Pie mums, lai arī ar dažu gadu nobīdi, ir noticis tieši tas pats – aktīvu cilvēku grupas un sociālo platformu burbuļi var pārmainīt sabiedrības attīstības gaitu. Un tas viss bez masu mediju atbalsta vai, kas vēl raksturīgāk, pat pie agresīvas to pretdarbības. Tā rezultātā mums ir 13. Saeima – koša, raiba un trokšņaina kā čigānu tabors. Cirks ar kretīnu baleta elementiem, ko vērojam nu jau mēnešiem ilgi, turpināsies. Jo aktīvie personāži vēl nav apraduši ar jauno pasaules iekārtu, kurā katrs var kļūt par publiska satura veidotāju un izplatītāju.
No tehnoloģiju izplatības un pieejamības viedokļa raugos arī uz “maisu” publiskošanu. Protams, tajās kartītēs nav atradies nekas nu TĀDS, kas uzspridzinātu sabiedrību dažas dienas pirms Ziemsvētkiem. Bet ir viens aspekts – tehnoloģisks –, kas man šķiet pieminēšanas vērts, proti, pirms 25 gadiem šāda masveida skenējumu neklātienes apskate nebūtu iespējama. Un līdz ar to veidojas kasta, kas “ir bijuši lasītavā” un kas var pārstāstīt, ka “tur ir tādas lietas, tādas lietas...”, uzpūšot savu izņēmuma stāvokļa pseidoautoritāti.
Sadzīvisko padomu saraksta vietā padalīšos ar mūsdienīgu, tehnoloģisku un lētu metodi, kā tikt vaļā no visiem ciemos iešanas pienākumiem. Metode tāda:
1) izvēlieties sevišķi eksotisku ceļojuma galapunktu, kuru reklamē aģentūras, ar izlidošanu no Kauņas vai Varšavas lidostas;
2) ierakstiet savā feisbukā, instagrammā vai kur nu jūs parasti izpaužaties, ka dodaties uz turieni un turieni, sak, pēkšņa iespēja, sīkākas ziņas vēlāk, laimīgu visiem utt., u.t.j.pr.;
3) ar ieslēgtu mobilo telefonu šķērsojiet Lietuvas robežu (tas tiešām nav tālu, ticiet man!) un pārliecinieties, ka esat kaimiņvalsts sakaru operatora varā. Drošības pēc varat nosūtīt kādu īsziņu un sagaidīt tradicionālo: “Sveiki! Jūs šobrīd izmantojat [mobilais operators] tīklu..”;
4) izslēdziet telefonu un mierīgi atgriezieties mājās. Neieslēdziet to līdz 7. janvārim;
5) gatavs!
Tie, kas nervozē, ka visa pasaule šo jūsu mazo viltību pamanīs, neuztraucieties velti. Pasaulei kopumā jūs esat tikpat interesants, cik tās “10 pazīmes” un “5 metodes”. Bet tiešām pamanījušos un uztraukušos ielieciet atsevišķā sarakstā – tos ir vērts ne tikai apsveikt ar stulbu e-kartīti, bet satikt klātienē. Negaidot nākamos kolektīvos svētkus.