Menu
 

Māris Zanders. Kaut kur pa vidu… Apriņķis.lv

  • Autors:  Māris Zanders, speciāli "Kodolam"
Māris Zanders. Kaut kur pa vidu… Foto - arhīvs

Lai gan Saeimas vēlēšanas jau krietni aiz muguras, daļa politiķu izsakās priekšvēlēšanu periodam raksturīgā sakāpinājumā. “Zaļie zemnieki”, kuri, visticamāk, kādu laiku varēs iejusties opozīcijas lomā, labprāt klāsta, cik daudz sasniegts viņu valdīšanas laikā un cik teicams ir viņu nodotais mantojums, savukārt tā sauktie jaunie politiskie spēki zīmē skumjas ainas par to, cik ļoti viss aizlaists postā.

Kā parasti, patiesība ir kaut kur pa vidu, arī tad, ja paveras uz Latvijas situāciju starptautiskā kontekstā.

Vispirms par ekonomikas attīstības tempu. Ir jāsaprot, ka IKP ikgadējā pieauguma temps, protams, ir rādītājs, tomēr visstraujākais tas daudzos gadījumos ir valstīs, kas, ja tā var teikt, startējušas no zemas pozīcijas. Piemēram, šogad, 2019. gadā, straujākais IKP kāpums būs Sīrijā (9,9%), Bangladešā (7,7%), Indijā (7,6%), Butānā (7,4%) un Etiopijā (7,3%).

Šķiet, mēs sevi redzam nedaudz citā valstu grupā. Teiksim, Eiropā. Un Eiropā mums prognozē 3,7% jeb aptuveni to pašu, ko Igaunijai un Lietuvai (abām 3,3%), Rumānijai (3,7%), Polijai (3,5%), Slovēnijai (3,7%) un Slovākijai (3,8%). Nu, un “vecajai” Eiropai, ja neskaita Īriju, šis cipars grozās vidēji ap 2%. Citiem vārdiem sakot, “jaunā” Eiropa saglabā ātrāku attīstības tempu nekā “vecā”, bet tas nevar mēroties ar valstīm ārpus Eiropas. Piecu ballu sistēmā tāds četrinieks. Ar mīnusu…

Tikai slinkais nav izteicies par to, ka jaunievēlētā 13. Saeima ir tik saskaldīta, ka nez cik ilgi tāda Kariņa valdība izvilks un vai nebūs nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas. Lai paskatāmies uz Eiropu, kur 2019. gads sācies ar mazākuma valdību Čehijā, Dānijā, Īrijā, Norvēģijā, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā, bet Nīderlandē valdošajai koalīcijai vienas balss pārsvars.

Eksperti saka, ka pirmstermiņa vēlēšanas, respektīvi – tādas, kas nav 2019. gadā jau plānotās (Igaunija, Somija u.c.), varētu būt Slovākijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Lietuvā, Čehijā. Nu, nav dzirdētas sirdi plosošas vaimanas šajos dažādajos Eiropas reģionos, tādēļ atļaušos apgalvot: lai kā mums dažkārt kristu uz nerviem pašmāju politika, mēs atkal ar visiem saviem plusiem un mīnusiem esam “kaut kur pa vidu”.

Latviskais “pelēcītis” šogad gaidāms – vērtējot no globālā viedokļa – arī Latvijai būtiskos ekonomikas aspektos. Eksperti, piemēram, prognozē, ka lauksaimniecības produkcijai (skaidrs, ka te atšķirības starp dažādām preču grupām) cenu kāpums būs tikai 0,5–1% robežās, jo 2018. gadā virknei lauksaimniecības kultūru bijušas labas ražas un ir izveidojušies uzkrājumi.

Banku segmentu Rietumos gaida jaunais regulējums – tā sauktais “Basel 3” –, tomēr, ņemot vērā mūsu finanšu sektora vietu starptautiskajā hierarhijā, “Basel 3” vairāk attieksies uz bankām ar plašāku starptautisku vērienu.

Var iedomāties, ka daļa no mums gribētu kaut ko vairāk par “kaut kur pa vidu”. Ja runa ir tieši par ekonomisko labklājību, tas, manuprāt, vairāk ir jautājums par nepieciešamību mazināt prāvās atšķirības ienākumos, nevis IKP pieaugums. Savukārt politikā – ziņu trūkums arī ir laba ziņa.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.