Māris Zanders. Sirdsdrapes pārāk augstā plauktā vēl nelieciet Apriņķis.lv
- Autors: Māris Zanders
Foto - publicitātes
Jāsāk ar banālo: lai cik ilgstoši un grūti veidojās jaunā koalīcija un valdība, tas nenozīmē, ka pēc Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta apstiprināšanas Saeimā 23. janvārī smagākais ir aiz muguras. Jaunajai koalīcijai lielākais kārdinājums būs mēģināt kompensēt, kā saka, labu ziņu trūkumu saistībā ar šā gada budžetu, ar paziņojumiem, lēmumiem, kas vismaz daļai, piemēram, Jaunajai Konservatīvajai partijai un atbalstošajai grupai “KPV LV”, ļautu teikt: lūk, šādi izpaužas mūsu jaunā attieksme, jaunās idejas utt.
Lūgums nepārprast – svaigas idejas un lēmumu pieņemšanas veids ir laba lieta, bet ar nosacījumu, ka tās tiek īstenotas bez stresainas atskatīšanās uz savu publisko tēlu. Savukārt drudžainas pārdomas par vēstījumu savam elektorātam ir gandrīz neizbēgamas, jo, ja šobrīd dārgais elektorāts (ja neskaita daļu “KPV LV” atbalstītāju) atviegloti nopūšas par to, ka “tas murgs ir beidzies!”, pēc diviem trim mēnešiem atmiņas par strupceļam tuvo situāciju pirms valdības izveides būs pabalējušas un pilnīgi leģitīma prasība savai politiskajai izvēlei, nu pārstāvētai varā, izlēmīgi rīkoties, parādīt zobus un citas ķermeņa daļas, aktualizēsies.
Esmu spiests teikt, ka viena no nepārdomātajām idejām atbalstītāju noskaņojuma uzlabošanai var būt lēmums par Rīgas domes atlaišanu. Mana kritiskā attieksme balstās divos apsvērumos:
a) neredzu pamatu pārliecībai, ka Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu rezultātā “Saskaņa” zaudēs varu galvaspilsētā (atbalstītāju mobilizācija ļoti augstā līmenī ar saukli “Mūsējos sit!”), savukārt, ja nezaudēs, tas būs liels trumpis “Saskaņas” rokās vispār;
b) Rīgas gadījumā pārmetumus izraisījušas nebūšanas objektīvi (liela, salīdzinoši bagāta pašvaldība) ir lielākas nekā citās vietvarās, bet tas nenozīmē, ka saturiski līdzīgus aizrādījumus nevar izteikt arī citām pašvaldībām, un tad būs loģisks jautājums: kuru atlaižam nākamo?
Un atkal – koalīcija var sevi mierināt ar domu, ka atlaišanas vērti pārkāpumi ir tikai pašvaldībās, kur pie varas ir “Saskaņa” un Zaļo un Zemnieku savienība, tomēr es par to nebūtu tik pārliecināts. Ar kaut kā vai kāda/kādas atstādināšanu kā publikai tīkamu savas apņēmības demonstrējumu vispār ir jāizturas uzmanīgi. Ja tieši un ciniski – paņēmiens nemaz nav smādējams, ja vien tā lietotājs rēķinās ar pamatīgu t.s. melnā kompromata un viltus ziņu kampaņu pret sevi. Ja rēķinās un gatavojas, tad karogs rokā un uz priekšu!
Savukārt, ja adekvāta priekšstata par aizskarto amatpersonu/struktūru pretreakcijas asumu īsi nav, tad rezultātā mēs varam iegūt, atvainojiet, sapsihojušos koalīcijas dalībniekus, kuri vēlas, lai arī citi politiskie partneri stāv aiz viņiem kā mūris, uz ko partneri savukārt var nebūt gatavi, norobežošanās tiek uztverta kā nodevība un... varu neturpināt.
Te nav runa par jaunās koalīcijas ilglaicīgumu – par to turpināt čīkstēt nav jēgas. Runa ir par to, ka pamatīgu skandalēšanu var dabūt uz galvas arī bez valdības krišanas. Valdība ir, jo vienkārši opozīcija nevar “uzlikt” drošu alternatīvu, bet koalīcijā parādās kaut kādas iekšējās opozīcijas, piemēram, parlamenta frakciju līmenī. Un, lai kā publikai patiktu politiskā uguņošana, tā atņem laiku reālam darbam, un tas savukārt publikai gan nepatīk (ir pretruna, bet ko padarīsi).