Menu
 

Komentārs. Saules karaļa vārgā kopija Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintris Kolāts
Komentārs. Saules karaļa vārgā kopija Foto - arhīvs

Pasaules diplomātijas praksē ir tāds paņēmiens kā “vēstnieka atsaukšana uz konsultācijām”. Tas nav nekas labs un norāda, ka attiecības starp valstīm ir ārkārtīgi saasinājušās un nav pat izslēgta – tfu, tfu, tfu! – kara iespēja. Tā, piemēram, daudzas Rietumvalstis savulaik atsauca vēstniekus no Krievijas saistībā ar karadarbību Ukrainā. Par niekiem neatsauc...

Tādēļ vēl jo negaidītāka bija pēdējā, pirms dažām dienām notikusī atsaukšana. Vai Lielbritānija no Krievijas? ASV no Ķīnas? Nē! Francija atsauca savu vēstnieku Itālijā! Divas Rietumu civilizācijā identificētas valstis pamanījušās tiktāl sabojāt savas attiecības.

Franciju nokaitinājusi itāļu jaunās valdības amatvīru tikšanās ar tā dēvēto dzelteno vestu pārstāvjiem, kas jau ilgstoši rīko protestus Parīzē, kā arī asi un tieši izteikumi Francijas establišmenta adresē. Piemēram – miljoniem francūžu esot jādzīvo valstī ar šausmīgu valdību un šausmīgu prezidentu. Vai arī – Francija sekmējot nelegālo migrantu plūsmu uz Eiropu. Francijas Ārlietu ministrija to visu dēvē par iejaukšanos savās iekšējās lietās un sūrojas, ka nekas tāds neesot pieredzēts kopš Otrā pasaules kara.

Franču politiķiem galvenais ir rūpīgi uzmanīt, lai ne puteklītis nenokristu uz pašu ārkārtīgi sterilā, pasaulē izbazūnētā šarmantās politikas ancuka. Un nu!? No Romas nāk šādi tādi, sliktām manierēm un neapgrieztiem nagiem, kas nez vai ar nazi un dakšiņu apieties māk!

Patiešām – Itālijā pie varas nākusī koalīcija pārstāv protesta balsotājus no Pieczvaigžņu partijas un labējo partiju līgas. Vairāki pieņemtie lēmumi, nepietiekami nogludināti, asi vērsti pret Eiropas balto apkaklīšu pilnīgo nespēju tikt galā ar migrantu plūsmu no Āfrikas. Skaidrs, ka Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš sevi taču pozicionē kā visas Eiropas vecās kārtības sargātāju un glabātāju, itāļu politiķu nediplomātiskie izteikumi var kaitināt. Viņu, starp citu, kaitina arī Ungārijas un Polijas politiskās vadības neatkarīgās domas un savas tautas vērtību un vajadzību likšana pirmajā vietā.

Makrona kungs domājas sevi esam gandrīz kā Saules karali Luiju XIV, kurš savulaik teicis, ka “nav varas, kura būtu lielāka un absolūtāka par mūsējo”. Iespējams, tā domā arī “karalis Emanuels”, taču nav viņam nedz īstas karaļa stājas, nedz retorikas, nedz galu galā resursu. Un tad nu sanāk prasta apvainošanās par galma etiķeti nepārzinošu pašpuiku apsaukāšanos. Ja tāds, piedodiet, vīrelis grib sevi pozicionēt kā Eiropas liberālo spēku līderi, tad man žēl to liberālo spēku.

Tiesa, pasakot “a”, mums jāsaka arī “b”. Var ar interesi vērot smalkā Makrona kunga kaitināšanas šovu, tomēr neaizmirsīsim arī Itālijas un dažu citu “protesta politiķu” nepārprotamo amizieri ar Krievijas līderiem. Garš stāsts, kādēļ Krievija viņiem nešķiet tik bīstams kaimiņš, kā to zinām un jūtam mēs. Taču  arvien glāstošākas attiecības Dienvideiropas jaunpolitiķu un Krievijas galma attiecībās var mums izrādīties bīstamas.

Latvijas izaicinājums jaunā Eiropas Parlamenta vēlēšanās šā gada maijā būs izmantot abu Eiropas konkurējošo politikas vektoru pretrunas un rīvēšanos savā labā. Par to, kā un kurš to izdarīs vislabāk, ir pienācis laiks skaļi runāt mūsu publiskajā telpā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.