Jānis Dimants: Dumjš. Vēl dumjāks... Apriņķis.lv
- Autors: Jānis Dimants, žurnālists
Bija, ko klausīties, bija, ko redzēt! Viss norisa gluži vai detektīvžanrā un kulminēja ar to, ka beidzot trokšņaini tika saveidota valdība. Bet tūdaļ sekoja ģenerālprokurora prasība Saeimai izdot iespējamai sodīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju. Nežēlastībā kritis vēl viens no elites augšgala!
Tad pat arī viena partijnieka sūdzībraksts ārvalstu vēstniecībām un Saeimā uz paklāja izsauktā tieslietu ministra skaidrošanās. Šī nu jau starptautiska mēroga jezga uzjautrinoša tādējādi, ka sūdzībnieks un akurāt par tiesiskuma nodrošinājumu atbildīgais valdības vīrs ir viens un tas pats, proti, Jānis Bordāns.
Nāktos ieslīgt pētījumos – nu kā mums kārtējo reizi tādas dumības sanākušas! Tikmēr ātri vien tādu kā rezumē sniegusi žurnāliste Liene Ozola savā komentārā “Rīgas Apriņķa Avīzes” numurā, kur viņa raksta: “Tātad mēs kā vēlētāji izdarījām izvēli – apzināti gribēdami šovu un atrakcijas politiskajā vidē, vēlēšanās kā sabiedrība un tauta izvēlējāmies tos personāžus, kuri šo izrādi solīja un piedāvāja krāšņu un necenzētu…”
Dumja tauta, dumji vēlētāji… Tieši tādi apzīmējumi L. Ozolas komentāru slejās gan mums visiem netiek piedēvēti, taču jāuztver kā pašsaprotami. Jāatzīst, ka L. Ozola un “Rīgas Apriņķa Avīze” gan tikai viegli, atraktīvi pasmej par nabaga balsotājiem. Bet ir tādi, kas pilnīgi norej tieši vēlētājus.
Kad tautu nicinošos tekstus salasos vai saklausos, pie izdevības, niknumu valdīdams, smalki pavelku uz zoba žurnālistus, sak, paši vien vainīgi – neesat izglītojuši tautu, jūsu pirmsvēlēšanu sniegums ar lielu mīnuszīmi vērtējams. Žurnālisti aizstāvoties varētu bilst, ka rakstīts taču ne mazums visa kā, ir pat laists klajā vesels izdevums, kurā viens no galvenajiem varoņiem Juris Durašs parādīts galvu reibinošās izdarībās.
Tā jau nu gan, un grāmata prezentēta kā trešā visvairāk pirktā 2018. gadā. Bija pircis vai nebija, bija lasījis vai nebija, taču nevar būt, ka kaut vai baumu skanējumā kas nenonāktu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšnieka Arņa Cimdara ausīs. Vienādi vai otrādi, komisijā akceptu guva vēlēšanu biļeteni, kur, protams, nekāds Durašs nefigurē, bet skaidri izlasāms, ka balsotāju izvēlei tiek piedāvāts Juris Jurašs.
Parūcis, bet varbūt arī labpatika paņirdzis, ko sadarījuši dumjie vēlētāji un tie nez cik tur Juraša iebalsotāji īpaši atbildīgas specifiskas komisijas vadībā, notiekošo nav izturējis ģenerālprokurors un iesniedzis Saeimai prasību par augstās varas pārstāvja izdošanu. Priekšā tiesu darbi, un uz apsūdzēto sola – likumdevēja pašās augšās iekļuvis kungs. Satriekts par notiekošo, Zigmunds Skujiņš iesaucies: “Manas smadzenes nespēj aptvert, kā viena un tā pati tauta tik pacilāti un patriotiski spēj nosvinēt savas valsts simtgadi un tik stulbi savēlēt parlamentā afēristus!” (izdevums “IR”).
Cienījamā rakstnieka sirdssāpe liek piekrist: ja esam ievēlējuši smagos noziegumos aizdomās turamo, nudien dumjš tas mūsu vēlētājs! Bet kaut vai tikai Juraša epopejas sakarā labi samanāms, ka vismaz kādi ir vēl dumjāki. Sanāk kā populārajā Latvijas Televīzijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”, tikai ar pretēju nozīmi.