Jānis Dimants. Kā izsargāties no nevainības? ^{Apriņķis.lv}

Izskan prasība rīkot jaunu konkursu. Izvērsusies nervoza kustība politiķu aprindās; to gan pēc likuma un taisnīguma partijnieku frakcijas nedrīkstētu darīt, jo var piešūt, ka tīko pēc sev vēlamas sabiedriskās televīzijas vadības. Lai viss būtu nevainīgi un korekti, Saeima tagad iesaistījusi savu juridisko biroju. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome savas nevainības nosargāšanai savukārt maķenīt mainījusi skaļo pieteikumu par jaunajiem laikiem un deklarē, sak, kā var labākos izraudzīt, ja uz konkursu pieteikušies tādi, kādi viņi ir!

Sabiedrība rātni stāv pie ratiem

Ko domāt sabiedrībai, mums visiem? Lai domā, ko grib?! Taču arī bez jelkādas domāšanas nākas secināt, ka tas dumjākais visās vairākus mēnešus ilgajās peripetijās ar LTV vadības izraudzīšanu ir pilnīgi jaņos atstāti televīzijas skatītāji, it kā jau kuru dēļ viss ņigu ņegu sacelts. Pilnīgi nekas nav nācis atklātībā, kādi ieguvēji būs sabiedriskā medija baudītāji. Ja sāksies jauni laiki tikai kolektīva iekšienē, – tas mūs gaužām maz interesē. Vai, pieņemot kā aksiomu, – ja būs klimata vai mikroklimata uzlabojumi, būs arī radošais pacēlums, un tad jau… Runājiet konkrēti – kas būs tie jaunumi, ko redzēsim ekrānā, kas un kā mainīsies mūsu uzturētās televīzijas programmās!

Var jau būt, ka tajā it kā daļēji atklātajā, daļēji slēgtajā vadības pretendentu sanāksmē ar TV darbiniekiem klārēts arī kas konkrēts, bet tur nav ielaisti citu mediju pārstāvji, savukārt paši uzrunātie zaķusalieši vai nu negrib, vai arī viņiem nav ko izpaust. Tiesa, nedēļu pēc jauno laiku izziņošanas tiešajā ēterā savu personīgo sāpi izteica raidījuma “1:1” vadītājs Gundars Rēders, sak, kārtējā idiotisma izpausme, un kā lai ar tik nekompetentu vadību tagad LTV darbojas informatīvā kara apstākļos.

Varēja, bet neizdarīja

Atļaujos bilst: cienītie bijušie kolēģi, vai paši nemaz nejūtaties vainīgi pie bēdīgi slavenā konkursa iznākuma? Varēja taču tas pats Rēders vai caurspīdīgumu allaž paģērošais Guntis Bojārs pusslepenības tīkotājiem izteikt protestu, sak, mūsmājās tā nedrīkst notikt, mēs taču visur iestājamies par atklātību! Paši arī varēja nodemonstrēt, kā reāli īstenojama prasība pēc atklātības un gana nozīmīgo, savā ziņā izšķirošo pasākumu parādīt tiešraidē, neizslēdzot tik bieži piekopto skatītāju aptauju.

Šajā gadījumā varētu lūgt: 1) kuru no sešiem kandidātiem jūs liktu par galveno priekšnieku, 2) kuru – atbildīgo par saturu, 3) negribam LTV vadībā nevienu. Varētu jau pabrīdināt, ka izšķirošais tomēr būs žūrijas komisijas balsojums. Un, lai arī tas būtu pilnīgi atšķirīgs no TV skatītāju paustā, sekotu lietišķs, cilvēcisks izskaidrojums, kāpēc amati sadalīti tā un ne citādi. Atraktīvais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) runasvīrs Ivars Āboliņš varētu nodeklamēt: viss tik dēļ jums, dēļ jums…

Protams, uzjautrinātos tie, kam balsojumā būtu sakritība ar godprātīgo žūriju, kādi paburkšķētu, ja iecelšana būtu notikusi ne pēc viņu prāta. Bet tagad mēs ne par uzvarētājiem, ne par četriem caurkritušajiem, viņu piedāvājumiem un redzējumu itin neko nezinām. No izbrāķētajiem tikai viens pats pateicis, ka bijis labākais redzējuma izklāstos un noteikti būtu labāks par Gielu TV vadītāja amatā. Baigi pārliecinātais! Varbūt – vienkārši lecīgais. Bet varbūt… Neko nezinošajiem prātus tomēr uzjundījis un visādas aizdomas, pat sazvērestību domas raisījis.

Guntis Bojārs – cilvēks ar stingru stāju, drošu valodu, Latvijas Žurnālistu asociācijas balvu ieguvējs divās nominācijās, tajā skaitā – “Redaktors 2018”. Ja būtu parādījis kaut maķenīt uzņēmības, varbūt atkristu visi trakumi, kas tagad sacēlušies. Pirmais 15. aprīļa rītā būtu varējis sagaidīt Zaķusalā gan Eināru Gielu, gan Evu Juhņeviču un pirmais sveikt savus priekšniekus; ja viena vai otra vietā būtu bijis izraudzīts kāds cits no sešinieka, tāpat varētu palepoties, sak, viņš vai viņa – tiešraides, ja tīk, nodrošinātā caurspīdīguma rezultātā izraudzītais. Īstais!

Žurnālistu asociācija ar smaidu vaigā

Par neīsto iecelšanu protestē Latvijas Žurnālistu asociācija. Te gan var mazliet pasmaidīt: asociācija protestēja pret Ivara Beltes atlaišanu 2018. gada pēdējā darba dienā un tagad protestē pret Giela un Juhņēvičas iecelšanu. Sanāk, ka stāv mūžīgā opozīcijā NEPLP. Neplieši to uzskata par iejaukšanos neatkarīgas institūcijas darbā, tātad apdraudējumu demokrātijai, arī allaž klāt pieliktajai drošībai.

Pieļaujot, ka NEPLP nostādnēs pavīd kaut kas no demagoģijas, tāpēc vēl jo vairāk atļauts kaut vai tikai pavaicāt: ceturtā vara, vai tiešām vairāk neko nevari? Lai parādītu, ka var gan, Latvijas Žurnālistu asociācija vērsusies prokuratūrā. Tak zinām, ka izmeklēšana pie mums velkas gadiem… Ja lieta tiešām nonāk tiesā, vai varētu kādam (kādai!) vai kādiem piespriest, teiksim, arī reālu brīvības atņemšanu? Ja sasēdinātu visus nepliešus un ja vēl kopā ar abiem, kas gribēja nelikumīgi Zaķusalas apartamentos ielavīties, – tas tiešām būtu šiki! Gaidīsim.

Kā zināms, šonedēļ Eva Juhņēviča un drīz pēc viņas arī Einārs Giels no amatiem atteicās, taču prokuratūra, kā noprotams, turpina izmeklēšanu un grib tikt skaidrībā, kā tur konkursā bijis ar likumības ievērošanu. Bet pagaidām jāiztiek ar žurnālistisku triku, kas ironiski ielikts sniegtās informācijas virsrakstā “Kā viens zāļu mārketingists par televīzijas šefu kļuva”. Vismaz kāds prieciņš tiek arī neziņā atstātajiem sabiedriskā medija produktu patērētājiem.

Pats palikdams uz ironiskas nots, šajā agrīnajā pavasarī perinu dažu labu utopisku domu – kā, piemēram, panākt, lai vismaz viens, nē, labāk divi gribētāji labprātīgi atsakās no kandidēšanas gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kamēr tiesās izdodas pierādīt savu nevainību. Būtu analogi, kā tie abi divatā šonedēļ labprātīgi atteicās ieņemt augstos posteņus Latvijas TV. Tā vai citādi – prasās tēmas tālāka izvēršana. Nacionālajai televīzijai ar jauno priekšniecību vai bez tās jāuztur cildenā apgaismības nesējas loma.