Menu
 

Komentārs. Viss ir slikti? Nav tik traki Apriņķis.lv

  • Autors:  Agita Latkovska
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Viendien nejauši uzdūros ierakstam sociālajā vietnē “Facebook”. Kāda kundze savā stāstā centās apgāzt čīkstošo latviešu pieņēmumu, cik Latvijā viss ir slikti un ka citur Eiropā cilvēki dzīvo daudz labāk, strādā vieglāk, nopelna vairāk utt.

Ierakstā pausto autore pamatoja, stāstot, ka regulāri uzturas ekonomiski attīstītākajās Eiropas valstīs, kā arī uztur kontaktus ar šo valstu pārstāvjiem, tāpēc ir redzējusi un varbūt zina vairāk nekā vidusmēra Baložu, Olaines, Zantes, Vānes, Atašienes vai Madlienas iedzīvotājs, kura darba specifika vai ceļošanas tendences nav saistītas ar regulāriem braucieniem uz Eiropas ekonomiski attīstītākajām valstīm.

Kundze savā stāstā dara zināmu, ka lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju nepieder neviens īpašums, ierasta prakse tur esot dzīvokļa vai mājas īre. Turklāt pat valstīs, kurās ekonomikas līmenis ir zemāks nekā Latvijā, neesot raksturīgas tādas čīkstēšanas kultūras nedz sabiedrībā, nedz medijos. Mēs gan uz to diemžēl esam visai naski.

Lasot šo aprakstu, es tomēr sapratu, ka neesmu čīkstošais latvietis; man neskauž citu dzīves līmenis vai šķietami augstāka labklājība; es nejūtos kā tāds apdalītais nabadziņš tikai tāpēc, ka man nepieder neviens nekustamais īpašums un ir jādzīvo īrētā dzīvoklītī. Kundze savā ierakstā čīkstuļiem pastāsta, ka pat Berlīnē ļaudis nedzīvo kā leiputrijā – ticiet vai ne, bet pat tur ir pensionāri, kuriem pensija ir mazliet virs 1000 eiro un jāmitinās mazā dzīvoklītī, kas remontu pēdējoreiz pieredzējis pirms gadiem 40, turklāt, nomaksājot visus rēķinus, cilvēkam pāri paliek knapi tik, cik paēst.

Ceļojot pa Eiropas valstīm, ir ierasts, ka visur var sastapt omulīgus vācu pensionārus, kuri mūža nogalē bauda dzīvi, apceļojot pasauli. Parasti viņi ceļo bariņos, ir sportiski un veselīgi, var redzēt, ka labi situēti un var atļauties dārgu tūrisma ekipējumu; pēc pastaigas kalnos šie dzīvespriecīgie vācu seniori krodziņos dzer alu, pasūta lielas porcijas, skaļi runā un daudz smejas.

Tādos brīžos, protams, gluži automātiski iedomājos savu vecomāti, kurai liels ceļojums jau skaitās brauciens no Plakanciema uz Jaunpiebalgu un kura savā vecumā veselības dēļ nespēj neko vairāk, kā aiziet līdz piemājas dārziņam apraudzīt savas ķiploku dobes. Tomēr fakts ir tāds, ka arī pensionāriem dažādās ekonomiski attīstītajās Eiropas valstīs klājas visādi, tāpēc stereotips par turīgajiem, lepnajiem vācu pensionāriem, kas vecumā tikai ceļo un bauda dzīvi, ir maldīgs, jo daudziem tomēr rocība neļauj baudīt dzīvi ar vērienu.

Es pazīstu jaunas, inteliģentas latviešu sievietes, kuru ienākumi ir stipri viduvēji, taču tas viņām nav šķērslis ģērbties gaumīgi, apmeklēt teātra izrādes un lasīt labas grāmatas. Turklāt, viņas redzot, neviens pat iedomāties nevarētu, ka apģērbs iegādāts second hand veikalā, nevis apskrienot visas iespējamās šikās akropoles, un uz teātra izrādēm viņas pērk lētākās biļetes, lai vismaz reizi vai divas reizes mēnesī varētu apmeklēt teātri. Viss ir galvā, mīļie draugi, un tajā, kā uz lietām skatāmies!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.