Komentārs. Ukrainas totalizators ^{Apriņķis.lv}

Bet ko nu par tik tālām lietām! Neviens īsti neņemas prognozēt, kas notiks Ukrainā pat vistuvākajā laikā. Kā zināms, tur Valsts prezidenta vēlēšanās ar iespaidīgu balsu pārsvaru uzvarējis televīzijas komiķis Volodimirs Zelenskis.

Protams, daļai sabiedrības par visu ir viedoklis, un jau parādījušās apbedīšanas biroju cienīgas sēru vēstis par Ukrainas nākotni. Tūlīt sākšoties liela apkampšanās un bučošanās ar Krieviju, Eiropai rādīšot pigu, un tā. Šādiem bēdu stāstiem īsta pamata nav, un arī Maskavas pirmā reakcija bija vēsa un vārdos skopa.

Vairāk gan runā par nu jau aizejošā Ukrainas līdera Porošenko zaudējuma iemesliem. Piemēram, gan Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”), gan Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norāda, ka Porošenko nekādi nav veicies ar korupcijas apkarošanu – rezultāti esot slābani. Kola kungs intervijā aģentūrai LETA arī piebildis, ka savukārt Zelenskis ir izteicies tikai par iekšpolitikas jautājumiem, piemēram, par cīņu ar korupciju un oligarhiem: “Jāskatās, kā viņam veiksies ar reformu īstenošanu. Prezidentam Petro Porošenko ar šiem jautājumiem gāja smagi, tomēr bija uzņemts pareizais virziens,” – tā Kols.

Vienlaikus viņš akcentē, ka Zelenskis saņēmis ļoti lielu uzticības kredītu no Ukrainas pilsoņiem un viņa uzvara vēlēšanās ir ar vēsturiski visaugstāko atbalstu – tādu līdz šim nav saņēmis neviens iepriekšējais Ukrainas prezidents.

Savukārt publicists Leonards Inkins pamatoti norāda, ka “maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis”. Pretstatā lielākajai daļai neformālo “speciālistu” Inkina kungs neslīgst vaimanāšanā, bet vērtē šo kā lielisku iespēju ne tikai Ukrainai: “Kļūdīties ir cilvēciski, darbu vēl nav, ir tikai iespēja. Ja šo iespēju ukraiņi īstenos, tas daudzās valstīs radīs nebijušas iespējas, arī Latvijā. [..] Mūs sagaida nopietnas spēku samēru un ģeopolitiskās pārmaiņas. Ukraiņi pasaulei ir devuši cerību un iespēju veikt pārmaiņas pasaules iekārtojumā. Izmaiņas var būt tik lielas, un to sekas tik ietekmīgas, ka mūsu dzīve var mainīties līdz nepazīšanai.”

Protams, arī šis ir gana vispārējs pareģojums, tomēr ne bez pamata. Zelenska pārsvars otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā bija graujošs – par viņu nobalsoja 73,21% vēlētāju, kas ir rets precedents pasaules mērogā, ja neskaita totalitāros režīmus. Uzticības kredīts pat kritiski augsts.

Vēl viena lieta, ko akcentē Inkins, – jauno tehnoloģiju iespējas: “Izmantojot jaunās tehnoloģijas un iespējas, V. Zelenskim izdevās pieveikt Petro Porošenko administratīvo resursu. Nedz televīzija, nedz radio, nedz drukas izdevumi par V. Zelenski neinformēja vai nu nemaz, vai arī neko labu. Un izrādās, ka tam vairs nav tādas ietekmes uz cilvēku prātiem kā līdz šim. Izrādās, ka ieraksts sociālajos tīklos sasniedz daudz lielāku auditoriju, īpaši jauniešu, un ir iedarbīgāks nekā dārgā propaganda un aģitācija ierastajos plašsaziņas līdzekļos.”

Var tikai piekrist. Un turpināt sekot līdzi notikumiem šajā tik kaleidoskopiski dažādajā un pasaules lielvaru iekārotajā valstī. Nekādā gadījumā nepapildināsim vaimanu kori, taču pragmatiski atcerēsimies, ka jaunajam Ukrainas prezidentam nav pat “savas” politiskās partijas Ukrainas parlamentā radā, taču tautas pieprasījums pēc izmaiņām ir nepārprotams.