Menu
 

Komentārs. Ikšķile pret valsts varu? Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
Foto - Ikšķiles novada pašvaldība Foto - Ikšķiles novada pašvaldība

Cīniņš starp Ikšķiles novada pašvaldību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) ir pacēlies juridisko procedūru līmenī. Viena puse ir izdevusi nolikumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvajai teritorijai, savukārt otra puse ir izdevusi rīkojumu Nr. 1-2/59, ar kuru pretlikumīgais Ikšķiles novada pašvaldības lēmums ir apturēts.

Atbildes gājienā Ikšķiles novada pašvaldība ir sasaukusi domes ārkārtas sēdi, lai ministrijas atceltā nolikuma vietā pieņemtu “iedzīvotāju aptaujas vadlīnijas”, kas jau ir cits dokuments ar citu nosaukumu. Ikšķile savu rīcību pamato ar to, ka ministrija nav apturējusi pašu lēmumu par aptaujas rīkošanu, bet tikai aptaujas nolikumu, līdz ar to citādi noformulēts dokuments, kas izriet no domes pieņemtā lēmuma, var tikt uzskatīts par leģitīmu.

Karā kā jau karā – tiek likts lietā ieroču arsenāls un plānota cīņas taktika. Abās pusēs ir pietaupīti turpmākās rīcības gājieni. Pašvaldība atklājusi, ka sūdzēsies par ministrijas nedemokrātisko rīcību tiesībsargam un juridisko izvērtējumu lūgs veikt Latvijas Universitātei. Ministrija savukārt var izmantot šādus rīcības modeļus: 1) Pašvaldību likuma 93. panta kārtībā ministrs var pieprasīt novada pašvaldības mēram paskaidrojumus un neapmierinošas atbildes gadījumā viņu atlaist; 2) ministrs var arī sasaukt domes ārkārtas sēdi, pieprasot iedzīvotāju aptaujas atcelšanu, un, ja viņam neklausa, atlaist domi. Krimināllikumā ir arī pants par patvarību.

Lasītājs pats var spriest, kurā pusē vairāk spēka un likumīgu iespēju. Un nav šaubu, ka vismaz daļa no šīm iespējām tiks izmantotas. Šobrīd saspringtajā situācijā, kad daudzas spēcīgas un pašpietiekamas pašvaldības ir iebildušas pret VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas plānojumu, riskēt ar līdzīgu aptauju rīkošanu vēl citviet Latvijā ministrija nevar pieļaut, ja vēlas reformu īstenot pēc iecerētā plāna un laika grafika.

Viena lieta ir ministrijai jeb centrālajai valsts varai konfrontēt ar nepaklausīgiem vietējiem mēriem un domju deputātiem, pavisam citādi no demokrātijas viedokļa ir pretstāvēt iedzīvotāju jeb tautas gribai, ja tā ir nepārprotami izteikta Ikšķiles gadījumam līdzīgās aptaujās. Turklāt iedzīvotāju noskaņu un vairākuma izvēli aptaujas rīkošanas gadījumā nav grūti paredzēt. Pieķeršanās lokālajām robežām un vietējās identitātes apziņa ir spēcīgi sakņota cilvēku prātos un nav īsā laikā viegli izmaināma.

Jāatceras, cik smagi Latvijā ir ritējuši visi līdzšinējie mēģinājumi veikt administratīvi teritoriālo reformu. Protams, šobrīd tam ir nedaudz cits, atvieglots, politiskais fons, jo daudzās pašvaldībās ietekmīgie Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji šobrīd vairs nav valdošās koalīcijas partneri, ar kuru noskaņojumu ir jārēķinās. Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas precedents var paraut vaļā slūžas, kuru tecējumu ministrijai būs ļoti sarežģīti pēc tam pagriezt sev vēlamā virzienā.

Tāpēc, visticamāk, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) darīs visu iespējamo, lai iedzīvotāju aptauju nepieļautu, un, lai gan vietējo iedzīvotāju noskaņojums un simpātijas var piederēt Ikšķiles novada domes vadības un domes pieņemtajiem lēmumiem, tomēr jāapzinās, ka spēku samērs nav vienlīdzīgs un ar valsti, ar valsts resursu karot ir bezjēdzīgi. Izņemot plašu nemieru, revolūciju un apvērsumu gadījumus, šādi mēģinājumi parasti beidzas ar agrāku vai vēlāku sakāvi – atsevišķām personām vai idejai kopumā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.