Menu
 

Komentārs. Ar sievām neielaidīs? Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
Karikatūra: Aigars Lapiņš Karikatūra: Aigars Lapiņš

Gatavojoties 8. jūlijā gaidāmajam Valsts prezidenta inaugurācijas sarīkojumam, kurā ceremoniāli amatu ieņems Egils Levits, prezidenta kanceleja Latvijas augstākajai sabiedrībai izsūtīja ielūgumus. Tādu saņēma arī komponists Zigmars Liepiņš, taču savu klātbūtni viņš skaļi un publiski ir atteicis.

Iemesls šādai mākslinieka rīcībai gan nav personiska nepatika pret Levitu, bet gan sašutums, ka ielūgums uz elitāro pasākumu paredzēts tikai vienai personai, kas nozīmē, ka Liepiņa kundze šo pasākumu apmeklēt nevarēs. Ielūgums Zigmaram Liepiņam nav atsevišķa kļūda, bet gan apzināta izvēle tā rīkoties. Jaunievēlētā prezidenta padomniece Aiva Rozenberga presei paskaidrojusi: "Personas ir ielūgtas pēc valsts un sabiedrības labā paveiktā darba un sasniegumiem. Ielūgumi vienai personai ir izsūtīti visiem, un izņēmuma gadījumi ir iespējami tikai tad, kad atsevišķus ielūgumus saņēmis gan kungs, gan kundze."

Šo rīcību jau izvērtējuši diplomātiskās etiķetes eksperti, pieklājīgi norādot – tā ierasti nedara, likdami saprast, ka pieņemtās normas šajā gadījumā ir pārkāptas. Bijusī diplomāte Aija Strautmane, jautāta, kā pati rīkotos Liepiņa situācijā, atbildējusi, ka viņai esot nācies atteikt ierašanos uz oficiāliem pasākumiem līdzīgu iemeslu dēļ.

Cik zināms, vēstniecībās un citās diplomātiskajās iestādēs ir speciāli veidoti amati ielūgumu rakstīšanai, pateicību nosūtīšanai un datu pārbaudei, lai izdarītu to nekļūdīgi un nesajauktu – neprecētam cilvēkam nenosūtītu ielūgumu divām personām un otrādi. Kāpēc tas ir tik svarīgi? No kurienes izpratne par pieklājības normām, kam atbilstoši jāievēro laulātu cilvēku vēlme ierasties uz pasākumiem kopīgi?

Pirmkārt, tā noteikti ir cieņa un mīlestība pret savu sievu vai vīru, tā uzsverot un atzīstot otra cilvēka vērtību savā dzīvē, un kopīgi pavadīts laiks abiem cilvēkiem ir svarīgs un dārgs. Turklāt, parādot godu un ielūdzot abus laulātos, tiek atzīti otra cilvēka nopelni, lai persona varētu lepoties ar "valsts un sabiedrības labā paveikto darbu un sasniegumiem". Tas ir atgādinājums un gods darbam, kas bijis jāveic nakts stundās, auklējot un rūpējoties par maziem un sasirgušiem bērniem, kamēr otram bijis svarīgi gatavoties un nokārtot gala pārbaudījumus augstskolā. Tā ir atzinība ikdienas darbiem un vajadzībām, par ko otrs ir gādājis, lai "personai" būtu iespēja veikt "valsts un sabiedrības labā darītos darbus". Vienam, iespējams, bija jānoliek malā sava personiskā darba izaugsme un karjera, lai otrs varētu to piepildīt un īstenot.

Otrkārt, šāda "vientuļnieku" ielūgumu sūtīšana neliecina par labu laulības un ģimenes izpratni. Kristīgā sabiedrība, pie kuras piederam arī mēs, ievēro uzskatu par laulību, kāds tas ir definēts Bībelē jau radīšanas notikumā: "…Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa." Cik augstu ir noteikta šāda radīšanas kārtība, varam spriest kaut vai pēc tā, ka vārdi par sievu ir pirmie vārdi, ko lasām teiktus no cilvēka mutes. Bet cilvēki, kuri lēma par "vecpuišu un vecmeitu" ielūgumu sūtīšanu, neizrāda labu izpratni ne par etiķeti, ne par cieņu pret laulāto, ne labu izpratni par ģimeni, kas balstīta savienībā starp sievieti un vīrieti.

Tiešām žēl, ka jaunievēlētā Valsts prezidenta pirmie soļi ir tik neveikli un ar pārpratumiem. Ļoti gribētos cerēt, ka par šīm kļūdām ir atbildīga viņa komanda un ka viņš pats nav bijis lēmumu pieņēmējs par tādiem "sīkumiem" kā ielūgumu sūtīšana. Turklāt ļoti gribētos cerēt, ka Valsts prezidenta turpmākā rīcība rādīs nepārprotamu viņa nostāju laulības institūcijas un ģimenes aizstāvībai, kaut vai demonstrējot to ar savu padomnieku izvēli.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.