Piecus mēnešus vecajam Valteram Rimšam nepieciešama operācija, lai saglābtu actiņas. Ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 eiro par zvanu) darbojas Valtera Rimšas atbalstam līdz 22. jūnijam. Labdarības fonds “BeOpen” projekta “Zaļā lampa” ietvaros ir atvēris speciālu ziedojumu kontu, lai palīdzētu savākt līdzekļus operācijas apmaksai Sanktpēterburgas bērnu klīniskajā slimnīcā. No ziedojumiem netiek ieturēti procenti vai komisijas maksas. Rekvizīti pārskaitījumiem – publikācijas beigās.
Mazais Valters nāca pasaulē šī gada sākumā – 8. janvārī. Saviem vecākiem – Kristīnei un Jānim no Salaspils – Valters ir ļoti gribēts un gaidīts mazulis. Kad Valters piedzima, viss bija pilnīgā kārtībā, un, izrakstoties no dzemdību nama, ārsti nekādas problēmas bērniņam nekonstatēja. Mājās Valteru apraudzīja ģimenes ārste un bija sajūsmā par simpātisko mazuli. Taču pēc pāris nedēļām Valteram pēkšņi sacēlās augsta temperatūra, kuru Kristīnei nekādi neizdevās pazemināt. Tā kā tas notika pirms brīvdienām, vecāki nekavējoties izsauca “ātros”, un mamma ar mazuli devās uz slimnīcu. Tur Valteram paņēma analīzes un uzlika sistēmas… Pārbiedētā Kristīne baidījās izlaist no rokām savu mazo dēliņu, kurš burtiski bija aptīts ar caurulītēm un plāksteriem.
Slimnīcā viņi pavadīja divas nedēļas. Tagad vecāki domā, ka toreiz tas notika tādēļ, lai dotu viņiem iespēju laikus atklāt daudz svarīgāku un nopietnāku problēmu. Kārtējās apskates laikā ārste, pārbaudot mazajam Valteram acis, pateica Kristīnei, ka pēc viņas domām bērniņš esot neredzīgs. “Man sametās tumšs gar acīm, bija sajūta, ka zeme pazūd zem kājām,” ar šausmām atceras Kristīne.
Pārbaudot Valtera redzi, ārsti pateica, ka gadījums ir ļoti sarežģīts – bērnam tika konstatēta tīklenes atslāņošanās un citas nopietnas redzes patoloģijas. Izdarīt, diemžēl, neko neesot iespējams. Tēti slimnīcā neielaida karantīnas dēļ.
“Mūsu nodaļa bija pirmajā stāvā, es redzēju Kristīni ar dēlu logā un vienlaicīgi runāju ar viņu pa telefonu, lai kaut nedaudz mazinātu šoku un parādītu, ka esmu līdzās. Pa divām stundām stāvēju zem logiem,” atceras Jānis. “Tajās dienās ārā bija mīnus 15,” piebilst Kristīne.
Vecāki atteicās ticēt ārstu spiedumam un ar bērnu oftalmologa palīdzību sāka meklēt iespējas, lai palīdzētu mazajam Valteram atgūt redzi. Tā kā Latvijā praktiski nav pieredzes šādu sarežģītu un retu gadījumu ārstēšanā, vecāki aizsūtīja Valtera dokumentus uz klīnikām Vācijā, Austrijā, Francijā, Izraēlā. Diemžēl, neviena no klīnikām ārstēt Valteru neuzņēmās. Pilnīgi nejauši Jānim internetā trāpījās žurnāla “Ieva” raksts par citu zēnu, kuru arī sauc Valters – viņam Latvijā tika noteikta diagnoze “absolūts aklums”, taču māmiņai izdevās atrast ķirurgu Krievijā, kurš, veicot veselu sēriju operāciju, tomēr spēja atgriezt zēnam redzi. Rakstā bija minēts arī ķirurga vārds – Oļegs Diskaļenko.
Interneta meklētājs aizveda Jāni uz Sanktpēterburgas klīnisko slimnīcu, kur dakteris Diskaļenko vada acu mikroķiruģijas nodaļu. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem bērnu oftalmologiem-mikroķirurgiem, ārsts no Dieva ar zelta rokām, kas dara brīnumus. Pēc palīdzības pie daktera Diskaļenko vēršas pacienti ne tikai no visas Krievijas, bet arī no citām valstīm.
Tālāk viss gāja rati, it kā kāda neredzama roka virzītu Jāni un Kristīni šajā virzienā. Sanktpēterburgā dzīvojošie draugi palīdzēja noorganizēt steidzamu konsultāciju. Neraugoties uz garo rindu nodaļā, Valtera gadījums tika klasificēts kā neatliekams, un mazulis tika pierakstīts pie ārsta jau uz marta beigām. Konsulāta darbinieki Liepājā bez aizķeršanās noformēja vīzas, savukārt Pēterburgā mazuli nekavējoties izmeklēja vairāku ārstu komanda. Operāciju nozīmēja jau uz nākamo dienu – Valteram vajadzēja steidzami pazemināt acs iekšējo spiedienu, lai nepazaudētu acis. Operāciju un ārstēšanos Kristīne un Jānis apmaksāja, pateicoties vecāku atbalstam un naudai, kuru bija iekrājuši, gatavojoties bērniņa piedzimšanai.
Neraugoties uz pārdzīvojumiem un smagajiem apstākļiem, to var nosaukt par laimīgu gadījumu, jo no šīs pirmās, īstajā brīdī veiktās operācijas, bija atkarīgs ļoti daudz. Toreiz ārstiem izdevās izglābt actiņas Valteram, taču, lai kaut daļēji atgrieztu mazulim redzi, priekšā vēl ir daudz kas darāms.
