Menu
 

Viedoklis. Veselības aprūpe – vai tiksim augstākā līmenī?

Veselības aprūpes sistēma Latvijā ir attīstījusies kā pa celmiem un ir ļoti bēdīgi, ka gandrīz 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tajā joprojām nav kārtības. Iepriekšējā valdība pacientu un mediķu spiediena un slikto sabiedrības veselības rādītāju dēļ bija spiesta pievērsties veselības aprūpes degošākajiem jautājumiem, tomēr veltīja tiem fragmentāru uzmanību.

Lasīt vairāk...

Eksperts: Teritoriālā reforma nāks par labu tūrismam

Virkne Latvijas pašvaldības gatavojas savās teritorijās rīkot iedzīvotāju balsojumus par administratīvi teritoriālo reformu, lai gan VARAM ministrs ir norādījis, ka gala vārds šajā jautājumā pieder valstij. Pierīgas novadu iedzīvotāji aktīvi pauž nevēlēšanos mainīt savas robežas, dažādi viedokļi ir arī attālākajos reģionos visā Latvijā.

Lasīt vairāk...

Velosipēdi mostas: kā riteņbraukšana palīdz uzlabot veselību un sagatavoties vasarai?

Iestājoties pavasarim, ielās uzrodas arvien vairāk velosipēdistu. Daudzi cilvēki izvēlas velosipēdu par savu ikdienas pārvietošanās līdzekli – tas ir lētāk, videi draudzīgāk, turklāt patīkami just, kā saulīte un vējš spēlējas matos. Taču velobraukšana dod daudz laba arī veselībai.

Lasīt vairāk...

Pērn ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15 % Latvijas iedzīvotāju

2018.gadā ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15,3 % Latvijas iedzīvotāju, vidēji apmierināti – 58,3 %, savukārt neapmierināti – 26,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļuaptaujas dati. Iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem apmierinātību ar savu dzīvi vidēji vērtēja ar 6,7 ballēm no 10.

Lasīt vairāk...

Ekonomists: Eirozonas rūpnieciskā recesija Latvijas ražotājus pagaidām nav skārusi

Šī gada sākums Latvijas rūpniecībā nav bijis īpaši iepriecinošs un februārī rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā sarukuši par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Līdz ar to šī gada pirmajos divos mēnešos kopumā ražošanas apjomi Latvija ir kritušies par 2,2%, taču šis negatīvais rezultāts pamatā ir noticis vienreizēju faktoru dēļ.

Lasīt vairāk...

LU docente: Pedagogu trūkums liecina, ka skolotāju izglītībai jābūt elastīgākai

Valstī trūkst simtiem pedagogu – šādi virsraksti rotāja neskaitāmas publikācijas medijos pagājušā gadā un situācija nav mainījusies arī šogad. Turklāt, pedagogu trūkums nav tikai Latvijas problēma, jautājums ir aktuāls visā Eiropā. Situācija ir jāmaina, kamēr vēl ir iespējams kaut ko mainīt.

Lasīt vairāk...

Aptauja Rīgā: Par ko 1. aprīlī nevajadzētu jokot?

Joku diena 1. aprīlī tiek atzīmēta katru gadu. Dzirdēts daudz dažādu versiju par šīs dienas rašanās vēsturi, un, lūk, viena no tām. Kad 1582. gadā Romas pāvests Gregorijs XIII pasūtīja jauna kalendāra ieviešanu, jo konstatēts, ka līdz tam lietotais Jūlija kalendārs par 10 dienām atpalicis no Saules laika, daudziem laikabiedriem bija grūti pieņemt šo datumu maiņu, tādēļ viņi turpināja svinēt jaunā gada atnākšanu marta beigās. Pārējie sāka viņus izjokot, dāvinot muļķīgas dāvanas, izjokojot un iesaucot viņus par aprīļa muļķiem. Tomēr droši vien ir tēmas, par kurām labāk nejokot ne 1. aprīlī, ne citās dienās.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.