Menu
 

Novembrī laiks gripas profilaksei: pasargā sevi un apkārtējos

Iestājoties aukstākam laikam, par sevi arvien vairāk atgādina dažādi augšējo elpceļu vīrusi, tostarp gripa. Kopš sezonas sākuma ģimenes ārstu praksēs reģistrēti 38 gripas gadījumi, un tiek prognozēts, ka gripas izplatība decembrī un janvārī kā ik gadu pieaugs.

Lasīt vairāk...

Privātmājas izvēle nekustamo īpašumu vērtētāja acīm

Vērtētājs ir speciālists, kurš nosaka nekustamā īpašuma tirgus vērtību un, ikdienā analizējot dažādus objektus, vislabāk pārzina faktorus, kas ietekmē īpašuma vērtību. Tās noteikšana mājokļa iegādes procesā visbiežāk nepieciešama hipotekārā kredīta noformēšanai, jo to pieprasa banka un no tās atkarīgs aizdevuma summas apmērs.

Lasīt vairāk...

Kā noskaidrot savu kredītvēsturi, un kā tā var ietekmēt nākotnes aizdevumus?

Vai kavēta telekomunikāciju pakalpojumu (tālruņa) vai komunālo maksājumu rēķina dēļ banka nepiešķirs hipotekāro kredītu? Vai kavēti maksājumi kredītam, kam esmu galvotājs, var ietekmēt manu iespēju saņemt aizdevumu? Vai vairāki patēriņa kredīti mani padara par riskantu klientu bankām? Lai pārliecinātos par savu riska pakāpi, ikviens var pārbaudīt savu kredītvēsturi.

Lasīt vairāk...

Pirmsskolu biedrība: VARAM plānotie grozījumi par vecāku zīmēm pirmsskolās palielinās, nevis samazinās birokrātiju

VARAM sagatavotais noteikumu projekts, lai bērna prombūtni veselības stāvokļa dēļ privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs varētu apliecināt ar vecāku zīmi, esošajā redakcijā varētu rezultēties ar birokrātiskā sloga pieaugumu un lielāku neizpratni vecāku vidū par to, kādos gadījumos jaunie noteikumi būs vai nebūs spēkā. Atļauto prombūtnes dienu skaits bērniem līdz piecu gadu vecumam un bērniem pēc piecu gadu vecuma būs atšķirīgs, taču normatīvajos aktos nav noteikts, vai atšķirības stāsies spēkā ar brīdi, kad bērnam paliks pieci gadi, vai tā paša kalendārā gada 1. septembrī?

Lasīt vairāk...

Latvijā veidojas jauna īrnieku paaudze

Īrēt vai pirkt? Šis jautājums aktualitāti nezaudē, tomēr šķiet, ka pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku visā pasaulē, it īpaši jaunieši, nosliecas par labu izvēlei, kas dod lielāku brīvību, – mājokļa īrei. Kādas tendences šobrīd strāvo īres tirgū?

Lasīt vairāk...

Banku augstskolas rektore : Budžeta vietām būtu jāseko darba tirgū pieprasītām profesijām

Ilgstoši ir diskutēts, kā Latvijā noturēt jauniešus, manuprāt, atbilde uz šo ir sarežģīta un vienkārša ­vienlaikus – proti, cilvēkam ir jājūtas drošam vai vismaz cerīgam par savu nākotni, spēju īstenot sevi kā personībai un pelnīt ar savu darbu Latvijā. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums piesaistīt augstākas izglītības iestāžu finansējumu to rezultātiem – absolventu skaitam un viņu nodarbinātības līmenim – ir signāls ne tikai augstskolām vētīt un uzlabot savas programmas, bet arī sabiedrībai ­– valstij rūp cilvēku un tautsaimniecības nākotne.

Lasīt vairāk...

Voldemārs Lauciņš: 11.novembris trīs elpās

Par godu Rīgas atbrīvošanai 1919. gada novembrī kalendārā 11. novembris ir nosaukts par Lāčplēša dienu. Tomēr tas nav tikai vairāk nekā gadsimtu sens notikums, tam ir arī rezonanse, kas pārsniedz mūsu valsts robežas. Tāpēc gribētos ieskatīties trīs lietās, kas iezīmē 11. novembri, ievilkt tādus kā trīs dziļus pārdomu elpas vilcienus par 11. novembra nozīmi un svētkiem plašāk – toreiz un tagad.

Lasīt vairāk...

Vai jūsu ģimenē ir vai ir bijis kāds karavīrs? Ko zināt par viņa gaitām?

Lāčplēša diena kalendārā noteikta kā atceres diena – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Šis datums ir simbolisks, jo raksturo brīdi, kad sabiedrība apvienojās un smagās cīņās uzvarēja labi bruņotu, skaitliski pārāku ienaidnieku. 11. novembrī tiek pieminēti karavīri, kas izšķirošajā brīdī labprātīgi ziedoja savas dzīvības Latvijas valsts pastāvēšanas labā.

Lasīt vairāk...

Magda Jentgena: Latvijas upju ekoloģiskā kvalitāte ir zemāka par vidējo Eiropā

Upes ir viena no lielākajām Latvijas vērtībām, kas ne tikai priecē ar skaistiem ainavas skatiem, bet galvenokārt ir nozīmīga ekosistēmas daļa. Taču, lai arī cik daudz nebūtu jau izdarīts upju aizsardzības jautājumos, Latvija viennozīmīgi joprojām atpaliek upju atjaunošanā un to ekosistēmu saglabāšanā, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm. Vēl aizvien dzīvojam ar pārliecību, ka viss dabā ir kārtībā un notiek saskaņā ar dabas likumiem, taču neapzināmies, cik ļoti viss ir mainījies gan dabiskās īpašības, gan ekoloģiskā stabilitāte.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.