Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” eksperti kā vienu no galvenajām KASKO apdrošināšanas tendencēm pēdējo trīs gadu laikā min vidējās atlīdzības pieaugumu, kas ietekmējis arī kopumā izmaksātās summas. 2022. gadā “Balta” KASKO atlīdzībās par dažādiem auto apskādējumiem izmaksājusi 25 miljonus eiro, kamēr 2021. gadā – 21 miljonu, bet 2020. gadā – 19 miljonus eiro.
Dati par tūristu mītnēs apkalpoto personu skaitu februārī tomēr nāk ar vilšanos - ienākošā tūrisma nozares atkopšanās Latvijā "buksē" un cīņā par ārvalstu tūristu piesaisti Latvija zaudē saviem kaimiņiem, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas "Facebook" lapā norāda nozares eksperts un Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš.
Pēc garās ziemas nav nekā patīkamāka par siltajiem pavasara saules stariem, tomēr tie var sagādāt grūtības autovadītājiem. Spilgtie saules stari rada nepatīkamo apžilbinošo efektu, kad saules apspīdētajā posmā ir apgrūtināta redzamība. Apdrošinātāju pieredze rāda, ka vislielākais risks tikt apžilbinātam no saules ir agri no rīta un pirms krēslas iestāšanās vakarā – tad, kad austošā vai rietošā saule atrodas netālu no horizonta.
Savu sapņu piepildīšanai nereti ir nepieciešams finansiāls atbalsts, jo iegādāties mājokli, nopirkt jaunu automašīnu, aizbraukt tālākā ceļojumā ne vienmēr finansiāli ir iespējams pašu spēkiem. Ja tuvāko gadu laikā plānojat ņemt aizdevumu mājokļa iegādei, ir rūpīgi jāizvērtē citu saistību apmērs un nepieciešamība.
Pavasaris nereti ir tas laiks, kad iedzīvotāji vēlas pārskatīt un atjaunot savu garderobi, iegādājoties jaunu apģērbu, apavus un aksesuārus. Šogad to plāno darīt 63% Latvijas iedzīvotāju, liecina “SEB bankas” veiktā aptauja. 11% respondentu šim mērķim veltīs līdz 50 eiro, 29% pavasara garderobes atjaunošanai novirzīs no 51 līdz 100 eiro, savukārt 20% sabiedrības pavasara garderobes atjaunošanai veltīs no 101 līdz 150 eiro.
2022.gada nogalē attīstības finanšu institūcija “Altum” uzsāka jaunu atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, kopumā piedāvājot finansējumu 57,2 miljonu eiro apmērā, atbalstot 49% no attiecināmajām izmaksām. Līdzšinējā aktivitāte ir gaužām zema, tomēr jau līdz 2030. gadam ir jāsper ievērojams solis uz priekšu ēku energoefektivitātes nodrošināšanā, tāpēc iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka nu ir pienācis pēdējais brīdis, kad celties un lēkt iekšā šajā braucošajā vilcienā.
Elektroenerģijas rēķinu pamatā veido trīs daļas, divas būtiskākās – maksa par elektroenerģiju un maksa par elektrības piegādi. Trešā daļa ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Iepriekš papildu izmaksas veidoja arī obligātā iepirkuma komponente (OIK), taču pērnā gada decembrī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz, ka elektroenerģijas lietotājiem vairs nav jāsedz obligātā iepirkuma izmaksas (rēķinos šajā ailē redzama nulle).
Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā. Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008.gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.
Pēdējo divu gadu laikā ir divkāršojies pieteikto atlīdzību skaits par negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” dati. 2020. gadā “Ergo” tika saņemti 36 šādi pieteikumi, 2021. gadā – 52, bet pērn pieteiktas jau 68 atlīdzības. Negadījumus izraisījusi gan skrejriteņu vadītāju, gan autovadītāju neuzmanība. Lielākā atlīdzība 8400 eiro apmērā izmaksāta par traumām, kuras kāds elektriskā skrejriteņa vadītājs guvis pēc tam, kad viņam uzbraukusi automašīna.
Aizvadītā apkures sezona un dārgie siltumenerģijas rēķini būs galvenais iemesls, kāpēc, iestājoties siltākam laikam, Latvijā pieaugs to cilvēku skaits, kas būs gatavi veikt sava mājokļa siltināšanu. Lai palīdzētu sagatavoties šī procesa uzsākšanai, siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma “Kingspan” eksperti apkopojuši četras lietas, kas jāņem vērā, ja grasies siltināt savu mājokli 2023. gadā.
Pārslimotie vīrusi ziemas sezonā organismam ne tikai atņem spēku, bet arī patukšo uzkrātās vitamīnu un minerālvielu rezerves. Bieži vien tieši pēc ziemas perioda cilvēki sastopas ar pastiprinātu nogurumu, jūtas nomākti un apātiski, sajūt enerģijas trūkumu, var būt arī apetītes traucējumi. Gripas vai citu vīrusu pārslimošanas laikā organismā ir izdalījušies toksīni, kas bojā organisma šūnas un audus, un, kamēr tie neatjaunosies, pašsajūta tik ātri neatgriezīsies. Kā atgūt spēku, enerģiju pēc garās ziemas?
