Juriste saskata riskus saistībā ar Stambulas konvenciju

(12)
Juriste saskata riskus saistībā ar Stambulas konvenciju Foto: arhīvs
2016. gada 18. janvāris, 10:05

Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija). Piedāvājam ielūkoties juristes Baiba Rudevskas saskatītajos riskos, saistībā ar šo konvenciju.

1.risks:
Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais dokuments, kurā iekļauta jēdziena “sociālā dzimte” (angl. – gender) definīcija. Minētā definīcija ir balstīta uz sociālās dzimtes teoriju (angl. – social theory of gender)[1].

Stambulas konvencijas latviešu valodas tekstā, kas pieejams Latvijas Republikas Labklājības ministrijas mājas lapā, angļu vārds “gender” ir iztulkots kā “dzimums”, kas nav pareizi, jo latviešu vārds “dzimums” angļu valodā ir “sex”. Angļu vārdam “gender” atbilst latviešu vārds “dzimte”. Līdz ar to nepareizs šī tik būtiskā jaunā juridiskā termina “gender” tulkojums padara nepareizu visu līdzšinējo diskusiju par Konvencijas 3.panta (c) punktā ietvertās definīcijas saturu un riskiem Latvijas tiesību sistēmā (sk., piemēram, Konceptuālo ziņojumu “Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”, 79., 80.lpp.).

Tas nozīmē, ka vispirms ir jāpārskata termina “gender” līdzšinējais nepareizais tulkojums latviešu valodā. Juridisku terminu tulkošanā nedrīkst pieaicināt tikai valodniekus, bet ir obligāti jāpieaicina arī juristi (t.sk. juristi-lingvisti). Izskatās, ka tas līdz šim nav ticis darīts.

Tātad:
Angļu val. “gender” (no latīn. genus) – latv val. “dzimte” (tāpat, kā valodniecībā).
Angļu val. “sex” (no latīn. sexus) – latv. val. “dzimums” (kā bioloģijā).
Juridiskā terminoloģija latviešu valodā ir jāpārskata un jāprecizē, pieaicinot juristus.

2.risks:
Jēdziena “dzimte” (“gender”) definīcija juridiski ir neskaidra un Konvencijas 1.pantā minēto mērķu sasniegšanai tā ir pilnīgi lieka.

Stambulas konvencijas 3.panta (c) punktā esošā definīcija:

" c) ar terminu "dzimums” "dzimte" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. "

Tas nozīmē, ka Konvencija atsevišķi nodala jēdzienus "dzimums" ("sex") un "dzimte" ("gender"), tādējādi noraidot pat domu par to, ka dzimums un dzimte ir savstarpēji saistīti.

Piemēram, Konvencijas 3.panta (c) punkta izpratnē dzimums "sieviete, vīrietis" neatbilst dzimtei "vīriešu, sieviešu, nekatrā, " transgender" u.c. ". Ja daba cilvēkus iedala divos dzimumos ("sex") – sieviete (XX hromosomas) un vīrietis (XY hromosomas), tad dzimti cilvēks pats var izvēlēties – tā ir tikai sociāls, audzināšanas vai kulturāls produkts. Piemēram, personai ir sieviešu dzimums ("sex"), taču šī persona var izvēlēties sevi pieskaitīt pie vīriešu dzimtes, ja šī persona konkrētajā brīdī sociāli jūtas kā vīrietis. Lūk, ko sevī ietver šī "gender" jeb "dzimtes" definīcija. Citiem vārdiem sakot, Stambulas konvencijas aizsardzībā būs arī vīriešu dzimuma personas (piem., Pēteris), kurš sociāli un/vai atbilstoši audzināšanai konkrētajā brīdī jūtas kā sieviete (teiksim, Ieva). Būtu ieteicams šo aspektu apspriest arī ar ārstiem-psihiatriem.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Konvencijas parakstīšana un ratifikācija nozīmēs arī to, ka Latvijas tiesību sistēmā būs jāievieš kriminālsodi par to, ka viendzimuma laulības netiek pielīdzinātas heteroseksuālām laulībām, jo homoseksualitāte saskaņā ar konvencijas 3.panta (c) punktu ir atzīta "dzimte" (tāpat kā vīrietība, sievietība) un līdz ar to šāda diskriminācija Konvencijas izpratnē būs jānovērš.[2] Turklāt, ja jau dzimums no dzimtes tiek nodalīts, tad nav pamata neatzīt viendzimuma laulības Latvijas tiesību sistēmā. Pretējā gadījumā Latvija pārkāps Stambulas konvenciju. Kā redzams, šāda Konvencijā ietvertā nostāja neatbilst Satversmes 110.pantam.

Principā, no juridiskā viedokļa, šī 3.panta (c) punktā ietvertā definīcija konvencijas mērķu sasniegšanai nemaz nav nepieciešama. Tā ir lieka, jo:

1) Konvencijas 3.panta (a) punktā ir sniegta jēdziena "vardarbība pret sievietēm" definīcija:

"a) ar terminu "vardarbība pret sievietēm” tiek saprasts cilvēktiesību pārkāpums un sieviešu diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu saistītus vardarbības aktus, kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē. "

Kā redzams, šajā definīcijā nav atvēlēta vieta "gender" jeb "dzimtes" jēdzienam.

Tas pats sakāms arī par Konvencijas 3.panta (d) punktā ietverto jēdzienu "ar dzimti saistīta vardarbība pret sievietēm":

"d) "ar dzimti saistīta vardarbība pret sievietēm" ir vardarbība, kas vērsta pret sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai vardarbība, kura nesamērīgi skar sievietes."

Arī šeit nav vietas "gender" jeb "dzimtes" definīcijai, kas atrodama Konvencijas 3.panta (c) punktā. Tātad 3.panta (a) un (d) punkts tulkojami saskaņā ar dzimuma ("sex") izpratni.

Tātad, Konvencijas 3.panta (c) punktā ietvertā "gender" jeb “dzimtes” definīcija domāta nevis tam, lai kalpotu Konvencijas mērķu sasniegšanai, bet gan drīzāk tādēļ, lai starptautiskajās tiesībās ievazātu "gender" sociālās teorijas un tādējādi līgumslēdzējas valstis pakļautu sociālās inženierijas mehānismiem nākotnē.[3] Atgādināšu, ka ratificējot starptautisku līgumu, valstis uzņemas attiecīgas saistības un arī piekrīt atbildībai par starptautiskā līguma nepildīšanu nākotnē [sk. arī Konvencijas 66.pantu, kurā paredzēta ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (turpmāk tekstā – "GREVIO”), kas uzrauga to, kā Konvencijas dalībvalstis īsteno šo Konvenciju.

3. risks:
Stambulas konvencija ir līdz šim vienīgais starptautiskais līgums Eiropas Padomes vēsturē, kas pieņemts, dalībvalstīm nebalsojot. Tam par iemeslu bija liela steiga paspēt Stambulas konvenciju pieņemt laikā, kad Turcija bija EP Ministru komitejas prezidējošā valsts. Tātad, tas ir politiski un juridiski ļoti sasteigts dokuments un valstis nebija paspējušas līdz galam izdiskutēt šīs Konvencijas tekstu. Jāņem arī vērā, ka Konvencijas tekstu izstrādāja nevis dalībvalstis, bet gan ad hoc ekspertu grupa.[4]

Līdz ar to Latvijā šobrīd nedrīkst pieļaut tālāk šo kļūdu, sasteigti un bez nopietnas juridiskās un arī medicīniskās analīzes parakstīt konvenciju, kuras juridiskās sekas Latvijā nav pietiekami izpētītas un, ļoti iespējams, tās būs Latvijas tiesību sistēmai ļoti negatīvas. A priori varu jau tagad prognozēt Stambulas konvencijas 3.panta (c) punkta neatbilstību Satversmei un līdz šim Latvijas ratificētajiem starptautiskajiem līgumiem sieviešu tiesību jomā, kas nav mazsvarīgi.

Tātad, Latvijā ir nepieciešama nopietna Stambulas konvencijas zinātniski-juridiskā analīze. Ierēdņi šādu neatkarīgu zinātnisko juridisko analīzi veikt nav kvalificēti. Kamēr tā nav veikta, Konvenciju parakstīt nedrīkst.

Iesaku arī iepazīties ar itāļu tiesību zinātņu doktora, Palermo Universitātes (Itālija) profesora Francesco Agnello publikāciju (juridisko analīzi) par Stambulas konvencijas bīstamajiem “zemūdens akmeņiem”: F.Agnello. A new “gender” definition in international law: the Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence // Spanish Yearbook of International Law, 2013-2014, p. 87-114.

 


[1] Agnello F., A New "Gender" Definition in International Law: The Convenction on Preventing and Combating Violence against Women and Domestic Violence // Spanish Yearbook of International Law, 2013-2014, p. 90.

[2]Agnello F., ibid., p. 106.

[3] Agnello F., ibid., p. 101.

[4]Agnello F., ibid., p. 102, 103.

 

Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Jaunākās ziņas

Meklēšana

Jaunākie sludinājumi

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
@Dzintris Kolāts. Viedoklis. Reņģu, gurķu, sēņu vai kartupeļu svētki aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/BuXEupdM36
aprinkislv
Ugunsgrēkā Baldonē cietis cilvēks aprinkis.lv/sabiedriba/kri… pic.twitter.com/wS5hMRw3Rt
aprinkislv
Carnikavā @Carnikavas_nov likvidē sporta centru @Carnikavassport . Vai politiskā atriebība? aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/pp9z7vXUpk

Twitter Citi raksta

Kekavas_novads
Sestdien Ķekavas novadā norisināsies Latvijas tautas deju kolektīvu auto orientēšanās sacensības “Pa Pēdām”. Starts… twitter.com/i/web/status/9…
sigulda_lv
Skolēnu vasaras nodarbinātības projekta dalībniekiem no 23. līdz 30.maijam tiks izsniegti norīkojumi uz darba vietā… twitter.com/i/web/status/9…
sigulda_lv
Šajā nedēļas nogalē norisināsies Siguldas pilsētas svētki: sigulda.lv/public/lat/jau… pic.twitter.com/mQfM2kYuHS

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018