Jūrmala

Simboli

Jūrmala

Dome

Gatis Truksnis
Domes priekšsēdētājs:
Gatis Truksnis

Dzimšanas gads: 1969.
Izglītība: augstākā
2008. g. Latvijas Universitāte, Tiesību zinātņu bakalaurs
Ievēlēts no saraksta:  Zaļo un Zemnieku savienība

2017. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Jūrmalā:
Zaļo un Zemnieku savienība 30,77% (6 deputātu vietas), partija "Mūsu zeme" 0,55% (0), "Jūrmala – mūsu mājas" 3,41% (0), "Progresīvie" 2,40% (0), "Gods Kalpot mūsu Latvijai" 3,39% (0), partija "Vienotība" 3,66% (0), Eiroskeptiķu Rīcības partija 0,57% (0), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 10,61,95% (2), "Latvijas attīstībai" 3,35% (0), Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par neatkarīgu Latviju!" 0,75% (0), "Tev, Jūrmala", Jaunā konservatīvā partija 21,28% (4), "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija 18,32% (3).

Interešu grupas

Bērnu baleta studija

Vadītāja: Inta Karule - Teikmane
Tālrunis: 29641814
Nodarbības: pirmdienās 17:00 – 18:30 un
trešdienās 17:00 – 18:30


Bērnu tautas deju kolektīvs "Zītariņš"

Vadītāja: Dace Druka
Tālrunis: 29738397
Nodarbības: otrdienās 14:30 – 17:30 un
ceturtdienās 14:30 – 17:30


"BG" deju studija bērniem un jauniešiem

Vadītāja: Brigita Gulbe
Tālrunis: 29447433
Nodarbības: pirmdienās un trešdienās 14:30 – 18:30,
piektdienās 15:30 – 18:30


Bērnu vokālais ansamblis "Varavīksne"

Vadītāja: Laura Raila
Tālrunis: 26163101
Nodarbības: trešdienās 16:30 – 18:00


Jauniešu tautas deju kolektīvs "Zālīte"

Vadītāja: Zanda Pakere
Tālrunis: 29692162
Nodarbības: pirmdienās un trešdienās 19:00 – 21:30


Visi kolektīvi

Pašvaldība

Jūrmalas domē darbojas 15 deputāti, kurus vada domes priekšsēdētājs un kuram no to vidus ir vietnieks pilsētsaimniecības jautājumos.

Deputāti darbojas sešās komitejās: Finanšu, Attīstības un vides jautājumu, Sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu, Izglītības jautājumu, Transporta un komunālo lietu un Tūrisma un kūrorta jautājumu komitejā.

Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem, domes administrācijas darbiniekiem un pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir izveidojusi piecas konsultatīvās padomes: Iedzīvotāju, Izglītības, Kultūras, Sabiedrisko un Uzņēmēju.

Tāpat vēl ir izveidotas 16 komisijas.

www.jurmala.lv 

Ģeogrāfija

Teritorijas platība:
100 km2
Teritoriālās vienības:

Administratīvais centrs:
Jūrmalas pilsēta
Apdzīvotās vietas:

Ķemeri, Jaunķemeri, Sloka, Kauguri, Vaivari, Asari, Valteri, Melluži (Karlsbāde), Pumpuri, Jaundubulti, Dubulti, Majori, Dzintari (Edinburga, Avoti), Bulduri (Bilderliņi), Lielupe (Buļļi), Priedaine

Jūrmala ir Latvijas lielākā kūrortpilsēta, kas atrodas apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas un 32 km garumā stiepjas gar Rīgas jūras līci un Lielupi.

 

Tajā iekļautas vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – Ķemeru nacionālais parks, dabas parks Ragakāpa, Eiropas nozīmes dabas liegums Lielupes grīvas palieņu pļavas, dabiskās ar sēru un ģipsi mineralizētās balneoloģiskās kūdras dūņas Ķemeros. Tāpat tur atrodas arī četru veidu minerālūdens avoti un ir baudāma ainaviskā un bioloģiskā daudzveidība.

Vēsture

Senākā pilsētas pašpārvalde Jūrmalas teritorijā izveidojās Slokā, kas 1785.gadā ieguva tirdzniecības miesta tiesības, bet 1878.gadā kļuva par pilsētu.

20.gadsimtā Slokas dzīvi noteica uzceltā celulozes un papīra fabrika, kas darbojās pat vairāk nekā 100 gadus. Pilsētai bija rūpniecisks raksturs, tādēļ fabrika noteica gan pilsētas saimniecisko attīstību, gan sabiedrisko un kultūras dzīvi. 1925.gadā Jūrmalai pievienoja seno zvejnieku ciematu Kaugurciemu un Slokas mācītājmuižas zemes.

 

20.gs. sākumā par Rīgas jūrmalu dēvēja senos zvejnieku ciematus un peldu miestus Rīgas tuvumā, un lielākā daļa no tiem kopš 1783.gada atradās Krievijas Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Slokas pagasta sastāvā.

 

1920.gadā Jūrmalas peldu miestiem tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet pēc Otrā pasaules kara, 1946.gada sākumā, pilsētu pārveidoja par Latvijas PSR galvaspilsētas Rīgas septīto rajonu - Jūrmalas rajonu. 1949.gadā tajā iekļāva arī Priedaines vasarnīcu teritoriju – vienīgo Jūrmalas rajonu, kas atrodas Lielupes labajā krastā.

 

1959.gadā Latvijas PSR valdība pieņēma lēmumu par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona un Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu un Jūrmalas pilsētas izveidošanu. Tajā pašā gadā par pilsētas tirdzniecības centru kļuva Majoru rajons un tā galvenā iela - Jomas iela, kas šodien ir kļuvusi par visas Jūrmalas vizītkarti.

 

Ķemeri radās kā Krievijas impērijas valsts kūrorts. Jau 18.gs. beigās tika izpētītas Ķemeru sērūdens avotu ārstnieciskās īpašības, tādēļ tur sāka ierasties pirmie pacienti. Kūrorta oficiālais dibināšanas datums ir 1838.gads, kad Ķemeros uzbūvēja pirmo valsts peldu iestādi un kūrorta pārvaldes ēku, kā arī labiekārtoja sēravotu. 1922.gadā Ķemeriem piešķīra miesta tiesības, bet 1928.gadā pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara līdz Jūrmalas pilsētas izveidošanai Ķemeri attīstījās kā patstāvīga Vissavienības kūrorta pilsēta.

Objekti

Noderīgi

112 –   operatīvais avārijas un glābšanas dienestu tālrunis (no mobilajiem un fiksētajiem tālruņiem) Valsts policijai, medicīniskajai palīdzībai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un gāzes avārijas dienesta darbiniekiem

113 -    Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (03 – tikai no fiksētajiem tālruņiem)
28623448 - Pašvaldības SIA "Jūrmalas ātrā palīdzība"
67754076, 67752254 - Jūrmalas slimnīca

155 -    Gāzes avārijas dienests

80200404 -      elektrobojājumu/avāriju gadījumā (AS "Latvenergo")

67221322 -      Valsts meža dienests

65025555 -      Valsts autoceļi, diennakts informācija par braukšanas apstākļiem (VAS "Latvijas Valsts ceļi")

67113509 -      Centra reģiona Rīgas ceļu rajons, Ziemas dienesta informatīvais dežurants (AS "Latvijas autoceļu uzturētājs")

67896981, 67896985 - Pašvaldības policijas pārvalde
E-pasts: policija@jpd.gov.lv
67740448, 29444810 - Dežūrdaļa (diennakts)

67762550 - SIA "Jūrmalas gaisma" (operatīvās apkalpošanas iecirknis - avārijas dienests)

67811002 - Privatizējamā SIA "Jūrmalas namsaimnieks" (dispečeri, diennakts)

67760800 - SIA "Jūrmalas siltums"
Diennakts avārijas tālruņi:
67147044 - dispečeri Kauguros
67751222 - dispečeri Dubultos

67811362 - SIA "Jūrmalas ūdens"
67751045, 67811380 - Avārijas dienests Dzintaros (Priedaine - Asari)
67733188 - Avārijas dienests Kauguros (Vaivari - Ķemeri)


Kaimiņi

AVOTI: WWW.JURMALA.LV    WWW.RPR.GOV.LV   WWW.CVK.LV   WWW.CSB.GOV.LV 

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Olaines novadā – tikai vienu vidusskolu? aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/B89WiT29C8
aprinkislv
Māris Zanders. Dažas pārdomas, pirms sākas iepirkšanās drudzis aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/Knxe2p0z8l

Twitter Citi raksta

JurmalaLV
Gada sportisti Jūrmalā – Tīna Laura Graudiņa un Aleksandrs Samoilovs jurmala.lv/lv/sabiedriba/… pic.twitter.com/XSRALcgQMO
Ikskilelv
Aicinām pieteikt saldumu paciņu saņemšanai Ikšķiles novadā deklarētos bērnus, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītība… twitter.com/i/web/status/9…
Sigulda_Thrills
Ar saukli Ziemasspēki nāk" Siguldā norisināsies Ziemassvētku pasākumi un koncerti- m.facebook.com/story.php?stor… pic.twitter.com/F9ACZNGLGi

Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017