Menu
 

Par "Gada sēni" izvēlēta smailā stiklene

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto – Inita Dāniele, miko.ldm.gov.lv Foto – Inita Dāniele, miko.ldm.gov.lv

Latvijas Mikologu biedrība (LMB) par “Gada sēni 2021” ir izvēlējusies smailo stikleni (Hygrocybe conica). Tā ir Latvijā visbiežāk sastopamā un visvieglāk atšķiramā stikleņu suga. Ir kāda pazīme, pēc kuras smailā stiklene viegli atšķirama no citām stikleņu sugām: šai sugai un arī tās varietātēm augļķermeņi ievainojumu un iespiedumu vietās melnē.

Stiklenes ir sēnes ar maziem, gļotainiem, trausliem, gandrīz caurspīdīgiem augļķermeņiem, nereti spilgtā krāsā – sarkanas, dzeltenas, oranžas, pat sārtas, violetas un zaļas. Stiklenēm raksturīgas gaišas, retas, vaskainas lapiņas, tām nav gredzena, plīvura, maksts, izteiktu zvīņu. Izvirzot šo sugu, LMB aicina pievērst uzmanību visai stikleņu ģintij.

Kādas pazīmes jāievēro, nosakot stikleņu sugu? Skaistā krāsa ne vienmēr palīdz – piemēram, vienas un tās pašas sugas augļķermeņi jauni var būt oranži, pieauguši kļūt dzelteni, bet vecumā izbālēt vai kļūt zaļgani. Būtiska pazīme ir cepurītes forma – smaila, izliekta vai plakana. Ļoti svarīgs ir arī lapiņu piestiprināšanās veids – vai tās ir brīvas, vai pie kātiņa pieaugušas, vai arī nolaidenas. Cepurīte un/vai kātiņš mēdz būt gļotaini, lipīgi vai gandrīz sausi.

Stiklenes aug zālainās vietās: pļavās – gan sausās, gan mitrās; ganībās, pilsētu zālienos, arī mežos un zāļu purvos. Daudzās Eiropas valstīs stiklenes ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstos – gan atsevišķas sugas, gan visa ģints. Tās ir vecu, tradicionāli apsaimniekotu, daļēji dabisku zālāju indikatorsuga. Galvenie draudi tām ir biotopu izzušana un to kvalitātes samazināšanās, zemes izmantošanas izmaiņas un tās piesārņojums ar slāpekli. Mūsdienu lauksaimniecības metodes – intensifikācija, lielāka mēslošanas līdzekļu un/vai pesticīdu lietošana, uzaršana – tās visas nelabvēlīgi ietekmē daudzu vērtīgos dabiskos zālājos augošu sēņu sugu populācijas, norāda LMB.

Stiklenes ir ļoti skaistas, tās piesaista dabas vērotāju uzmanību.

Neviena no stiklenēm nav nopietni ņemama kā ēdamā sēne, tāpēc atkrīt šis mikologam apnicīgais jautājums.

Stiklenes sugu vismaz daļā gadījumu var noteikt arī pēc makroskopiskajām pazīmēm, bez mikroskopēšanas.

Ir interesanti meklēt Latvijai jaunas stikleņu sugas – šobrīd to ir zināmas 20, bet Ziemeļvalstīs – kopumā ap 50. LMB atzīst, ka gandrīz visas tās varētu būt sastopamas arī Latvijā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.