Ekonomikas ministrija: Turpmākajos mēnešos situācija ekonomikā pakāpeniski uzlabosies

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, šā gada 1.ceturksnī IKP bija par 2,2% mazāks nekā pirms gada. Ražojošās nozarēs apjomi pirmajā ceturksnī bija par 1,3% mazāki nekā pirms gada, savukārt pakalpojumu nozarēs kritums bijis straujāks - par 4%.

"Ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju un ieviestos ierobežojumus, šī gada sākumā ekonomika turpināja sarukt. Kopš pandēmijas radītā ekonomikas šoka pagājušajā gada martā-maijā, krituma tempi nākošajos ceturkšņos nav pārsnieguši 3%. Tas norāda, ka lielā mērā nozares un uzņēmumi spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem," skaidroja Salmiņš.

Viņš piebilda, ka būtisks devums ekonomikas stabilizēšanā bija sniegtajam valsts atbalstam - gan dīkstāves un subsidēto darba vietu pabalstam, gan apgrozāmo līdzekļu grantam uzņēmumiem, kuri ierobežojumu dēļ nedrīkstēja veikt saimniecisko darbību.

Pēc EM analītiķa teiktā, šā gada pirmajā ceturksnī smagākā situācija ekonomikā bija janvārī, kad kritumu varēja novērot praktiski visās pakalpojumu nozarēs, kā arī saruka preču eksporta un rūpniecības ražošanas apjomi, kas lielā mērā mazināja ekonomikas kritumu aizvadītajā gadā.

Savukārt kopš februāra ir atsācies eksporta kāpums - par 7,5%. Martā ir audzis arī mazumtirdzniecības nozares apgrozījums - par 4,1%, kas ir pirmais pieaugums gada griezumā kopš pagājušā gada novembra. "Lielā mērā to sekmēja tirdzniecības ierobežojumu sakārtošana un atteikšanās no pieejamo preču sarakstiem, vienlaikus nodrošinot vīrusa izplatību ierobežojošu pasākumu ievērošanu. Atsākoties pavasara sezonas darbiem, kopš marta vidus mazinās arī bezdarba līmenis," sacīja Salmiņš.

Viņa ieskatā, līdz ar vakcinācijas tempu uzņemšanu ir uzlabojušās izredzes ātrāk pārvarēt Covid-19 pandēmiju, taču tuvākā laika perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras, jo epidemioloģiska situācija pēdējās nedēļās tomēr ir ar tendenci pasliktināties. 

"Svarīgi ir nodrošināt strauju vakcināciju un Covid-19 saslimušo ārstēšanu, kā arī epidemioloģisko pasākumu ievērošanu - tam visam ir tieša ietekme uz ekonomikas attīstību gan īstermiņā, gan vidējā termiņā," puada EM analītiķis.

Viņš prognozēja, ka līdz ar pavasari ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski palielināsies, turklāt pozitīva ietekme būs arī bāzes efektam - situācija šogad būs labāka nekā pērn. Vienlaikus nozaru griezumā tendences būs dažādas. 

"Piemēram atsevišķas nozares jau tagad ir sasniegušas un pat pārsniegušas pirmskrīzes - 2019.gada līmeni, savukārt citām nozarēm būs nepieciešams ilgāks laiks, lai atgrieztos pirms pandēmijas līmenī. Ekonomikas ministrijas bāzes scenārija prognozes liecina, ka kopumā 2021.gadā ekonomikas izaugsme var pārsniegt 3%," prognozēja EM eksperts.

Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja samazinājums par 1,3% ražojošās nozarēs un kritums par 4% pakalpojumu nozarēs.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu. Latvijas IKP faktiskajās cenās 2020.gadā bija 29,334 miljardi eiro.