Lauksaimniecības organizācijas paraksta memorandu par bitēm draudzīgāku saimniekošanu Latvijas laukos

Memorandā minētās prakses līdz praktiskajiem lauksaimniekiem tiks nogādātas ar apvienības augkopības nozares biedru starpniecību - SIA "Elagro trade", SIA "Baltic Agro", Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām "VAKS" un "Latraps", SIA "Linas Agro", SIA "Scandagra Latvija", kā arī biedrību "Zemnieku saeima" un "Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācija" starpniecību. Pēc apvienības aplēsēm aicinājums ievērot memorandu tiks izteikts vairākiem tūkstošiem zemnieku saimniecībām Latvijā.

Zemnieku saimniecības, kas parakstīs sadarbības memorandu un apņemsies īstenot dokumentā minētās prakses, saņems kvalitātes zīmi - uzlīmi "Draudzīgs bitēm".

Vienlaikus biedrībā sacīja, ka memorands parakstīts vienpusēji, jo ar biškopību un vides aizsardzību saistītās organizācijas memorandu parakstīt atsacījušās.

Memoranda deviņos punktos lauksaimnieki aicināti apņemties vairākas apputeksnētājiem draudzīgas lauksaimniecības prakses. Cita starpā stingi ievērot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības. Ja pie apstrādājamā lauka robežas ir novietoti bišu stropi, uz kuriem norādīta biškopja kontaktinformācija, sazināties ar saimju īpašnieku, un informēt par plānotajiem darbiem. Iespēju gadījumā veidot un saglabāt mājvietas dabīgajiem apputeksnētājiem, savukārt pēc galveno kultūraugu novākšanas, ja iespējams, sēt starpkultūras, sēklu maisījumos iekļaujot apputeksnētājiem noderīgus augus.

Tāpat memorands paredz laikā, kad notiek aktīva kultūraugu ziedēšana, ja ir nepieciešams veikt fungicīda vai herbicīda smidzinājumu, to darīt pēc iespējas agrās rīta vai vēlās vakara stundās, mazinot iespēju bitēm nonākt kontaktā arī ar šiem preparātiem. Gadījumā, ja augu ziedēšanas laikā tomēr nepieciešams veikt insekticīdu nesaturošu šķidrumu smidzināšanu, pārliecināties par apputeksnētāju neesamību konkrētajā platībā. Ja apputeksnētāji platībā atrodas, pārlikt smidzinājumu uz citu laiku. Vienlaikus memorandā lauksaimnieki ir aicināti atturēties no glifosāta saturošu preparātu smidzināšanas papuvēs, ja papuvē novēroti ziedoši augi un apputeksnētāji.

"Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs aģentūrai LETA komentēja, ka lauksaimnieku organizācijas un uzņēmumi jau ilgu laiku jūt sadarbības un dialoga neesamību starp biškopības un augkopības nozarēm, tādēļ izstrādāts piedāvājums noslēgt sadarbības memorandu.

Līdztekus Zelčs sacīja, ka lauksaimnieks ir tikai viens no posmiem sadarbības ķēdē, tādēļ memorandu parakstīt tika aicinātas arī organizācijas, kurām Latvijā visvairāk rūp bites, tostarp Latvijas Biškopības biedrība (LBB), Latvijas Dabas fonds un Pasaules dabas fonds."Kaut arī neviena no šīm pusēm šogad nepiekrita memorandu parakstīt, varam uzteikt Latvijas Dabas fondu un Pasaules dabas fondu par konstruktīvu un operatīvu komunikāciju, kā arī loģiskiem papildinājumiem memorandam," minēja valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka sarūgtinājumu sagādājis LBB atteikums.

Kā skaidroja Zelčs, dokumentā ir akcentētas tās prakses, kuru ievērošanu nosaka normatīvi, gan arī apņemšanās, kas pēc normatīvās bāzes lauksaimniekiem nav jāievieš.

"Liela problēma līdz šim ir bijusi komunikācijas neesamībā," norādīja apvienības valdes priekšsēdētājs. Viņš arī sacīja, ka lauksaimnieki cerīgi raugās uz jauno Lauku atbalsta dienesta sistēmu, kura lauksaimniekus un biškopjus informēs automātiski.

Vienlaikus LBB aģentūrai LETA komentēja, ka, neskatoties uz to, ka biedrība sadarbības memorandu neparakstīja, tā aicina biškopjus un lauksaimniekus ievērot gan memorandā ietvertos, gan neierakstītos pasākumus medus bišu un citu apputeksnētāju aizsardzībai.

Pēc biedrībā paustā, LBB sadarbības memorandu neparakstīja, jo biškopības ekspertu ieteikumi iekļaut memorandā aicinājumu nelietot glifosātus saturošus preparātus ziedošos augos papuvēs un graudaugos netika uzklausīti.

"Pēdējo gadu pieredze un pētījumu rezultāti uzrāda nozīmīgu glifosātu problēmu Latvijas dabā," uzsvēra biedrībā, skaidrojot, ka glifosātu jautājums nav ietverts sadarbības memorandā un LBB šādu dokumentu uzskatīja par nepilnīgu.

Tāpat biedrībā pauda, ka memoranda saturā galvenokārt ir iekļauti pašreizējā likumdošanā noteikti punkti, kuri būtu jāievēro tāpat jebkuram lauksaimniekam, līdz ar to memorands zaudē savu nozīmību, jo papildus pienākumus augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem neuzliek.

Lai arī LBB pozitīvi raugās uz savstarpējām diskusijām un būtu gatava parakstīt šāda veida memorandu, ja tajā būtu iekļauti punkti, kas paredzētu stingrāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reglamentu.

Biškopju galvenā prasība ir lietot augu aizsardzības līdzekļus atbilstoši normatīvajiem aktiem un nelietot glifosātus saturošus preparātus ziedošos augos papuvēs un graudaugos pirms ražas novākšanas, tādejādi aizsargājot gan biškopības produkcijas ražotājus, gan domājot par vides saaudzēšanu. "Protams, ka tas saskan arī ar Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, kur viens no uzstādījumiem ir samazināt pesticīdu lietošanu līdz 2030.gadam par 50%," piebilda biedrībā.

Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" izveidota, lai veidotu dialogu ar sabiedrību, kliedētu dezinformāciju par nozari un atklāti runātu par moderno lauksaimniecību, kas vērsta uz ilgtspējīgu saimniekošanu. Biedrības mērķis ir publiskajā telpā izplatīt uz zinātniskiem pamatojumiem balstītu informāciju par lauksaimniecības nozari Latvijā un Eiropas Savienībā. Biedrība apvieno nozari kopīgai Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, veicinot lauksaimniecību kā ilgtspējīgu un Latvijas ekonomikai stratēģiskas nozīmes nozari.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, biedrība reģistrēta 19.februārī.

Savukārt LBB reģistrēta 1994.gadā, un tā pārstāv 3253 lauksaimniekus. Biedrības mērķis ir pārstāvēt biedru intereses, veicināt biškopības nozares attīstību un stabilu izaugsmi Latvijā.