Menu
 

Pērn 12 % Latvijas jauniešu 15-29 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās

  • Autors:  Apriņķis.lv
Jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas jauniešu kopskaitā 2011.-2020.gadā (procentos). Grafika – CSP Jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas jauniešu kopskaitā 2011.-2020.gadā (procentos). Grafika – CSP

2020.gadā 33,2 tūkstoši (11,9 %) Latvijas jauniešu 15–29 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Lai arī pēdējos gados novērojams šīs jauniešu grupas īpatsvara samazinājums, taču pērn pandēmijas laikā, kad Latvijā tika noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga bezdarba līmenis, arī jauniešu skaits, kuri nestrādā un nemācās, palielinājās no 10,3 % 2019. gadā līdz 11,9 % 2020. gadā.

Darba tirgus pārmaiņu ietekme novērojama 25–29 gadus vecu jauniešu vidū, salīdzinot ar 15–24 gadus veciem jauniešiem, no kuriem liela daļa vēl turpina mācības.

Salīdzinot jauniešus pilsētās un laukos, novērojams, ka ierobežojumi vairāk ietekmējuši pilsētās dzīvojošus jauniešus, vēsta CSP. 2020. gadā 15–24 gadus vecu jauniešu skaits pilsētās, kuri nestrādāja un nemācījās, palielinājies par 5,6 % (2019. gadā – 7,1 tūkst., 2020. gadā – 7,5 tūkst.), kamēr lauku teritorijās tas turpināja samazināties (attiecīgi – 6,4 tūkst.un 4,5 tūkst.). 25–29 gadu vecuma grupā nestrādājošo un ārpus mācību procesa esošo jauniešu skaits pilsētās palielinājies pat par 56 % (8,4 tūkst. 2019. gadā, 13,1 tūkst. 2020. gadā), kamēr lauku teritorijās pieaudzis nedaudz (par 2,6 %, attiecīgi – 7,8 tūkst., 8 tūkst.).

Jauniešu 15–24 gadu vecumā atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, kuri nestrādā un nemācās, nav izteiktas (sievietes par 0,2 procentpunktiem vairāk). Nedaudz lielākas tās ir 25–29 gadu vecuma grupā – sieviešu īpatsvars, kas nestrādā un nemācās, pērn bija par 2,9 procentpunktiem lielāks, bet pēdējo četru gadu laikā atšķirības starp dzimumiem samazinās, informēja CSP.

Kā atklāj darbaspēka apsekojuma dati, izteiktas nodarbinātības līmeņa atšķirības parādās mājsaimniecībās, kur jaunākais bērns ir vecumā līdz pieciem gadiem, sievietēm krietni retāk iesaistoties darba tirgū un uzņemoties bērna aprūpes pienākumus mājās, bet vīriešiem pretēji – nodarbinātības līmenis pieaug.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.