Cukura diabēts Covid-19 laikā: kam pievērst uzmanību ^{Apriņķis.lv}

Arvien izplatītāks arī bērniem un jauniešiem

Šobrīd otrā tipa diabēts sastopams aptuveni 90 000 pacientu, un katru gadu atklāj apmēram 6-7 tūkstošus saslimšanas gadījumu. Visvairāk pacientu ir vecumā virs 45 gadiem. Biežāk diabēts pēc 60 gadu vecuma ir sastopams sievietēm, un saslimšanas risks palielinās līdz ar vecumu. Protams, var saslimt arī jaunāki cilvēki, un to arī novērojam – diabēts kļūst arvien jaunāks mūsu dzīvesveida ietekmē. Mēs guļam par maz, ikdienā ir pārāk daudz stresa.

Otrā tipa cukura diabēts ir vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura līmenis asinīs. Organisms nespēj efektīvi izmantot insulīnu – hormonu, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu. Otrā tipa cukura diabēts noteikti lielākoties ir dzīvesveida slimība. Protams, ka saslimšanai ar diabētu liela nozīme arī ir ģenētiskiem faktoriem – nelabvēlīgai iedzimtībai, kā arī dažādiem dzīvesveida faktoriem, piemēram, neveselīgiem ēšanas paradumiem un nepietiekamām fiziskajām aktivitātēm. Ja ēdam par daudz un kustamies par maz, veidojas disbalanss starp lielo uzņemto kaloriju daudzumu un neatbilstošām fiziskajām aktivitātēm, kā rezultātā pieaug ķermeņa svars un veidojas aptaukošanās.

Ar diabētu saslimst arvien jaunāki cilvēki. Šobrīd nekāds retums nav arī bērni, kuriem atklāj cukura diabētu. Ja pirms 20 gadiem apmēram katrs divdesmitais bērns bija ar lieko svaru, tad tagad problēmas ar svaru ir jau katram ceturtajam, piektajam bērnam – to parāda statistika un šajā ziņā liela loma ir ģimenes paradumiem. Bērni arī ir kļuvuši mazkustīgāki, uzņemtais kaloriju daudzums ir neatbilstošs fiziskajām aktivitātēm. Rodas bažas, ka pēc dažiem gadiem diabēts kļūs arvien jaunāks un tipiskais pacienti vairs nebūs cilvēks virs 45 gadiem.

Cukura līmeņa pārbaudes

“BENU Aptiekas” Veselības monitorings atklāj, ka pēdējā gada laikā cukura līmeņa analīzes ir veikuši aptuveni 47% (46,7%) aptaujāto iedzīvotāju. Šis skaits ir gandrīz nemainīgs, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas bija 47,4%. Aktīvāk cukura līmeni pārbaudījušas sievietes (50% aptaujāto, kamēr no vīriešiem tie bija 43%) un gados vecāki cilvēki.

Var secināt, ka cukura līmeņa mērīšanas aktivitāte palielinās līdzi vecumam. Tā, piemēram, visaktīvāk cukura līmeni mēra seniori vecumā no 64-75 gadiem, no kuriem pēdējā gada laikā šādu mērījumu ir veikuši 68% aptaujāto, vecuma grupā 55-63 gadi – 61% aptaujāto, 45-54 gadi – 48% aptaujāto, 35-44 gadi – 42% aptaujāto, 25-34 gadi – 27% aptaujāto un 18-24 gadi – 28% aptaujāto.

Mērījumu aktivitāte būtiski neatšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē vai dzīvesvietas. Tā, piemēram, 43% latviešu un 42% krievvalodīgo pēdējā gada laikā ir veikuši cukura līmeņa analīzes. Tāpat tās veikuši arī 43% Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju un 41% lauku iedzīvotāju.

Nereti var dzirdēt – otrā tipa diabētu ir grūti atklāt, taču tā nebūt nav, ja vien savlaicīgi pievērš uzmanību savam veselības stāvoklim. Ja cilvēkam ir virs 45 gadiem, tad reizi gadā ir jānosaka glikozes līmenis tukšā dūšā. Tāpat arī jaunākiem cilvēkiem, kuriem piemīt kādi riska faktori – ģimenē ir diabēts, ir liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, ir regulāri jānosaka cukura līmenis.

Bieži parādās tādas sūdzības kā nogurums, redzes pasliktināšanās vai slikti dzīstošas brūces, taču tās bieži vien nesaista ar paaugstinātu cukura līmeni. Ja cukura līmenis paaugstinās vēl vairāk, tad var novērot arī slāpes, biežāku urināciju. Apmēram trīs līdz piecus gadus, pirms atklāj diabētu, sāk paaugstināties cukura līmenis. Tad, kad slimību diagnosticē, jau apmēram 65% ir kādas cukura diabēta vēlīnās komplikācijas, tāpēc ļoti svarīga ir savlaicīga slimības atklāšana.

Diagnoze "cukura diabēts"

Ja ir diagnosticēts cukura diabēts, ir noteikti jāmaina dzīvesveids, uzsver endokrinoloģe. Tas nenozīmē tikai sasniegt labus ciparus analīžu rezultātos, bet arī attālināt vai novērst cukura diabēta komplikācijas – samazināt sirds un asinsvadu slimību riskus jeb izvairīties no infarkta, insulta un sirds mazspējas. Diemžēl jāsaka, ka akluma un nieru mazspējas galvenais cēlonis pasaulē ir cukura diabēts. Diabēta pacienta ikdienai vajadzētu būt iespējami veselīgai, tomēr, protams, mūsu dzīvē ir arī svētku dienas! Nav lietu, ko cukura diabēta gadījumā nedrīkstētu ēst, jautājums ir tikai par to, cik daudz, cik bieži un kurā laikā!

Saviem pacientiem es rekomendēju diabēta apmācības kabinetu vai uztura speciālistu, jo katrs mēs esam ar individuāliem uztura paradumiem, ikdienas gaitām un šie specialisti palīdzēs rast vislabāko risinājumu katram individuāli!

Ļoti svarīga ir pirmā saruna ar pacientu, kurā ārsts izklāsta, kas ir diabēts, pamato, cik liela nozīme ir dzīvesveida pārvaldīšanai, nevis tikai analīžu radītāju uzlabošanai. Milzīga loma ir aktīvai sadarbībai. Tas nozīmē – no pacienta puses ievērot rekomendācijas, ko ārsts sniedz par uztura principiem un fiziskajām aktivitātēm.

Tas pats attiecas arī uz glikēmijas paškontroli, proti, cilvēkam jāiesaistās cukura mērīšanā. Tad viņš arī pats redz, kā tas, ko viņš ir apēdis un ko ir darījis, ietekmē cukura līmeni asinīs. Labi rezultāti ir tikai tad, ja sanāk veiksmīga sadarbība starp ārstu un pacientu. Un, iespējams, ka pacientam arī izdodas sasniegt labus rezultātus bez medikamentozas terapijas līdzsadarbojoties.

Covid-19 un diabēts

Covid-19 nepārprotami ir skāris cilvēkus no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, tas lielākajam vairākumam ir mainījis dzīvesveidu – darbs no mājām ar biežākām ēdienreizēm, nekā ierasts un nepieciešams, un, diemžēl, arī ar mazāk veiktām, intensīvākām fiziskām aktivitātēm, kas noteikti ir veicinoši faktori otrā tipa cukura diabēta attīstībai.

Otrkārt, cukura diabēts pacienti ir hroniska slimība, kura noteikti ir arī riska faktors Covid-19 infekcijai. Nereti Covid-19 infekcijas ārstēšanā tiek pielietoti medikamenti, kas veicina glikozes līmeņa celšanos, kādēļ, iespējams, nākas arī koriģēt cukura diabēta terapiju šajā laikā. Šobrīd bieži vien, tieši ārstējot Covid-19 pacientus, atklāj otrā tipa cukura diabētu. Rezultātā pašreiz endokrinologiem arī ir pilnas darba rokas – gan ar pirmreizēji diagnosticētiem otrā tipa cukura diabēta pacientiem, gan, lai veiktu korekcijas to ārstēšanā.