Menu
 

Vilkt vadu un vārīt zivju zupu – tūristu iespējas un piekrastnieku varēšana (nobeigums) Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
Biedrība “Jūrmalciema valgums” vecajā tīklu mājā “Piestātne” iekārtojusi telpas dažādām aktivitātēm. Šopavasar te ļaudis pulcināja “Reņģu ķēķis”. Foto – Valdis Brauns Biedrība “Jūrmalciema valgums” vecajā tīklu mājā “Piestātne” iekārtojusi telpas dažādām aktivitātēm. Šopavasar te ļaudis pulcināja “Reņģu ķēķis”. Foto – Valdis Brauns

“Ja vēlies, lai rītos tevi modina putnu balsis un jūras šalkas, nevis pilsētas dunoņa, ja smoga vietā gribi sajust meža zemeņu smaržu, tad sakravā ceļasomu un dodies uz “Laikām”.” Tā eventuālo piekrastes burvības baudītāju uzrunā viesu mājas “Laikas” Ziemupē saimnieki. Mājā ar tādu pašu nosaukumu tagadējās atpūtas bāzes vietā cilvēki dzīvojuši jau vismaz 300 gadu. Nostāsti vēsta, ka Ziemeļu kara laikā mājas tuvumā paglabāta zviedru karaļa kara kase. Ja atpūtnieks ir optimists un viņam ir ķēriens uz apslēptas mantas meklēšanu, ir vērts pamēģināt.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

“Laikās” ķer butes un zvejo dzintaru

 “Laikas” viesiem ir atvērtas visu gadu. Tās īpaši iecienījuši makšķernieki, kurus Kurzemes krastā vilina butes. Tiesa, katrai zivij ir sava sezona, un “Laikas” piedāvā arī zveju jūrā, uz ugunskura vārītu zivju zupu, neatkārtojamus saulrietus, kā arī sēņu un ogu bagātību apkārtējos mežos. Tomēr viskrāšņākā Ziemupes daba ir vasaras sākumā, kad te zied priedes. Piemērotos laikapstākļos “Laikas” vilina arī uz vada vilkšanu jūrā. Ja loms nav liels, saimnieki ir gatavi izlīdzēt ar zivīm no tuvējās Pāvilostas, kā arī gan karsti, gan auksti kūpinātām butēm jeb pepinātām lestēm. Savukārt rudeņos pēc sakseņa – dienvidrietumu vēja – pūtiena cītīgākos meklētājus jūra dāsni apveltī ar lielākiem vai mazākiem dzintara graudiem.

Lūk, ko par to teicis Olafs Gūtmanis: “Bet ir īstie dzintara apsēstie. To ir grūti izskaidrot, kas padara tik azartisku, ar ķeseli brienot jūrā, vēl tumsā dodoties uz liedagu, lai pārmeklētu vētras strīpas. Ir jābūt dzintara apmātam, lai nerēķinātos ar aukstumā sastingušiem pirkstiem, drebuli caur kauliem, slapjām kājām, nogurumu, ka tikko kājas var pavilkt, jo augu dienu stiept ķeselē piemirkušos dzintara gružus uz krastu ir ellišķīgi smags darbs.”

Liepājnieks Aivars Beģis-Begge, dzintara zvejnieks jeb zoķētājs, kuru vai ik dienu var sastapt Pētertirgū ar saules akmens krellēm un piekariņiem, ir mundrs stāstītājs. Arī par Dzintara ceļu, kas, gluži tāpat kā vada vilkšana, ir lieliska ēsma tūristiem. Sācies Jūrkalnē un Pāvilostā, šis Dzintara ceļš aizved tālu pasaulē – līdz pat Itālijai un Indijai. Pa ceļam noteikti vajag piestāt Liepājā, latviešu un leišu Nidā, Palangā, Kuršu kāpā, Gdaņskā, mazajos Ziemeļvācijas ciemos un dzintara manufaktūrās Ščecinā un Rostokā. Tas ir tā vērts, un Olafs Gūtmanis savās dzintara zvejnieka gaitās ir nācis pie atziņas, ka “dzintarnieka apsēstību var salīdzināt ar pirmatnējo instinktu uzplaiksnījumu medniekā, zvejniekā, arī makšķerniekā”.

No Bērzciema līdz Ainažiem kopā ar “Novada garšu”

2017.gada rudenī Latvijā tika sākta projekta “Baltijas jūras reģiona kā piekrastes zvejas tūrisma galamērķa izstrāde, veicināšana un ilgtspējīga apsaimniekošana” īstenošana. Šī projekta mērķis ir attīstīt un popularizēt Baltijas jūras reģionu kā piekrastes tūrisma galamērķi, fokusējoties uz taimiņu makšķerēšanu kā piekrastes tūrisma produktu. Kā mērķa grupa tiek minēti mazie un vidējie uzņēmumi (sporta un atpūtas makšķerēšanas atpūtas pakalpojumu sniedzēji, makšķernieku gidi) un to asociācijas, arīdzan reģionālās pārvaldes un tūrisma asociācijas. Eiropas Reģionālās attīstības fonds no projekta kopējām izmaksām (3 221 336 eiro) sedz 85 procentus izmaksu, un šis pasākums ir “Interreg” Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta “Retrout” sastāvdaļa.

Zveja un makšķerēšana kopā savijušās arī zivju degustācijas šovā zvejnieku sētā “Dieniņas” Bērzciemā Rīgas līča Kurzemes krastā. Pat tad, ja nav nolemts ilgāk uzturēties atraktīvās saimnieces Ivetas Celkartes sabiedrībā, “Dieniņās” var iegādāties vietējos kūpinājumus – zivis no Engures ezera un Baltijas jūras. Tūristu grupas un ģimenes tiek aicinātas iesaistīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu.

Programmā ietilpst vēsturiski mundrs zvejnieksievu stāstījums par vietējiem zvejas rīkiem, paņēmieniem un zvejas sezonām, praktiskas nodarbības zivju tīrīšanā, kūpināšanā un azaida gatavošanā, tīklu lāpīšanā un jūrnieku mezglu siešanā. “Dieniņās” teatrālais priekšnesums rit vietējā dialektā, ļaujot ielūkoties zvejnieksievu ikdienas gaitās, un tam visam jāatlicina savas divas trīs stundas laika. Kad baudīti zivju labumi, ne tikai prāts, bet arī kājas nes tālāk uz Kolkasraga pusi, kur jau smaržo pepinātas lestes.

Ainažnieks Jānis Balodis (Popiņš) diskotēkas nomainījis pret dzimtas arodu – nu viņš iet jūrā un mudina to darīt arī citus šākrasta jauniešus.


Ja lūkojamies no Kolkasraga pāri līcim uz igauņu pusi, nedrīkst nostūrēt garām Ainažiem, uz tām sābru robežām. Tieši tur Valdemāra ielā saimnieko Jānis Balodis, kuru visi vietējie pazīst kā dīdžeju Popiņu. Un tas nebūt nav nejauši, jo viņa Vidzemes jūrmalas piekrastes komerczvejnieka saimniecība nosaukta mājvārdā – “Popi”. Tā dibināta 2012. gadā, kad Jānis no pašpatēriņa zvejnieka kļuva par komerczvejnieku.

Lūk, viņa stāsts: “Apsaimniekoju trijus zvejas tīklus, ir luču murds un reņģu tīkls. Ar piekrastes zvejniecību nodarbojos jau vairāk nekā 20 gadus. Arī mans tēvs un vectēvs bija zvejnieki, tā no mazām dienām gāju līdzi jūrā. Zināju, ka tas ir smags darbs. Man ir reģistrēta paštaisīta zvejas laiva, ar kuru tiek nodrošināta pašreizējā piekrastes zveja un izbraucieni ar tūristiem. Jau vairākus gadus piedāvāju telšu vietas, kā arī iespēju izīrēt vienas ģimenes apartamentus. Piekrastes zvejas lomi ar katru gadu samazinās, taču interese par pašu procesu no tūristiem un pieprasījums pēc svaigi zvejota loma arvien palielinās.”

Jānis vēlas ieinteresēt jauniešus iet jūrā, gūt nepieciešamās pamatiemaņas piekrastes zvejā un baudīt zivis, tādēļ piedalās projektā “Novada garša”. Neapšaubāmi, šis pasākums uzrunās ne tikai mūsu garšas kārpiņas, bet sildīs arī piekrastnieku sirdis.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.