Mārcis Bendiks: Brīvi no reklāmām, ceļā uz laimi Apriņķis.lv
- Autors: Mārcis Bendiks
Foto - arhīvs
Pagājušā gada 1.janvāris nāca ar gadu gadiem gaidīto prieka ziņu: sabiedriskie mediji iziet no reklāmu tirgus! Spriests par to ir ticis bez gala, kaimiņzemju piemēru daudzināšana, ka Igaunijā tāda kārtība esot jau divus gadu desmitus, pagalam apnikusi. Atbrīvojoties no komercreklāmu devēju naudas paralizējošā tvēriena, mūsu sabiedriskais Latvijas Radio un aumež sabiedriskā Latvijas Televīzija izpeldēs neredzēti augstas kvalitātes ūdeņos.
Lai nebūtu neskaidrību šai epohālajā laikmetu griežu momentā, Saeima 2020.gada nogalē pieņēma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kura 3.panta 3.daļa atsauc atmiņā brežņevlaiku optimismu: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, nodrošinot žurnālistikas izcilību un ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus.”
Tā nu ir sagadījies, ka tieši šī likuma darbības sākuma posms ietrāpījis mūsu pieredzē nebijušu krīžu laikā, un par likumdevēja postulēto "ētikas un kvalitātes prasību" izpildi atbilstoši "starptautiskās kvalitātes prasībām" katrs sabiedrisko mediju patērētājs varējis pārliecināties vai ik dienas. Nu labi, teiks pozitīvi noskaņots vērtētājs, tās kaitīgās reklāmas tomēr ir aizdzītas komerckanālu džungļos, un mums te atliek tīra manta, sabiedriskie mediji vedīs mūs pa gaismas un labestības stigu, "uzrunājot Latvijas sabiedrību gan valstī, gan ārpus tās robežām, un informē, izglīto, kā arī izklaidē sabiedrību" (tas atkal no Likuma, šoreiz 3. panta 5. daļas).
Likuma izstrādes laikā daudz tika diskutēts par to, kas tomēr būtu laižams ēterā kā speciāli sagatavoti paziņojumi – sabiedrības informēšanai un aicināšanai uz labestību. Rezultātā likumā 7.pantā ir priekšrakstīts, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pēc iespējas nodrošina bezmaksas raidlaiku Satversmes pamatvērtības skaidrojošiem vēstījumiem, sabiedriski nozīmīgiem paziņojumiem (sludinājumiem) un aicinājumiem uz labdarību, kas atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadlīnijām”.
Pēc iespējas, kā paši atrod. Un saskaņā ar atbilstību vadlīnijām, ko paši nosprauž un vērtē. Izņemot “Latvijas Loto” paziņojumus, kas raidāmi bez iespēju un vadlīniju vērtēšanas.
Pirms nepilna gada Centrālajā vēlēšanu komisijā tika reģistrēta iniciatīva rosināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmes 110. pantā – tajā, kas par laulību un bērnu aizsardzību. Iesniegtajā likumprojektā izvērsts precizējums par ģimenes jēdzienu, ko var uzskatīt par pēdējos gados izvērsušās diskusijas tradicionāli konservatīvās domas viedokļa juridisku formulējumu. Parakstu vākšana turpinās, to skaits ir teju 50 tūkstoši, lai arī līdz nepieciešamajiem 155 tūkstošiem vēl patālu.
Iniciatori vērsušies pie Latvijas Televīzijas ar lūgumu informēt sabiedrību par šo procesu, atsaucoties uz jau citētajiem likuma pantiem, jo jautājums tieši skar gan Satversmi, gan pamatvērtības – ikurāt kā priekšrakstīts. Vēstules sūtītas gan janvārī, gan maijā, kad jau bija redzams, ka runa ir par itin taustāmas sabiedrības daļas atbalstu.
Atgādināšu lēmumu pieņemšanas ķēdīti: tauta ievēl Saeimu, Saeima pieņem likumu, ar kuru izņem sabiedriskos medijus no reklāmas tirgus, iedod šamiem papildus naudiņu un uzliek tiem par pienākumu informēt sabiedrību par svarīgām lietām. Ķēdīte tālāk ved pie SEPLP, kura pati neko nevar norādīt, bet tikai iecelt LTV valdi, kura tālāk pati ar 2021.gada 16.augustā apstiprinātu Kārtību šo lemšanu deleģē pašas veidotai LTV Raidapjoma atbalsta padomei. Nu un tad šī padome tad arī lemj, un atteikumus nosūta iesniedzējam saskaņā ar Kārtības punktu 10.2. Un viss. Izskata, atsaka, paziņo. Tauta => Satversme => Likums => ... noveļas Raidapjoma padomes papīrgrozā. Atteikumu nosūta, Kārtība neparedz noraidījuma apstrīdēšanu.
Centīgāki lasītāji Latvijas Televīzijas mājaslapā var iepazīties ar pērn šajā sakarā lemto. Kam atteikts, kam piekrists. Cita starpā “Satversmes pamatvērtību skaidrojošiem vēstījumiem” atbilstošs ir izrādījies lēmums Nr. 41 par sadarbību ar festivālu “Lampa”. Slinkākiem lasītājiem pateikšu priekšā, ka lampistiem atbalstu lūdzis fonds atvērtai sabiedrībai “DOTS”, kas vēl nesen bija pazīstams kā Sorosa fonds–Latvija. Un ticis uzklausīts.
Noraidītie Satversmes 110. panta grozīšanas aktīvisti pārstāv citu sabiedrības daļu, un tās rosinātajai, Satversmē priekšrakstītajai procedūrai Raidapjoma padome sakaru ar Satversmes pamatvērtībām neatrod: “LTV Raidapjoma padomes locekļu vairākuma ieskatā paziņojums nav vērsts uz pietiekami plašu sabiedrības daļu, neveicina sabiedrisko labumu un nesatur sabiedrībai vērtīgu vēstījumu.”
Nekādas politikas, nekādas cenzūras, vienkārši kāda apjoma padome nolemj, un viss. Kā brežņevlaikos. Skumji? Ja vēlaties kādu jautrības brīdi, iesaku palasīt še citēto plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likumu. Zinātniskās fantastikas un utopiskā sociālisma mikslis!
Noslēgumam vēl citātiņš: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina viedokļu daudzveidību un savā darbībā ievēro objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.”