Menu
 

Pētījums: Šogad energoresursus cenšas taupīt 81,1% latviešu, tomēr kaimiņvalstis soli priekšā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pēdējo gadu laikā Baltijas valstu iedzīvotāji kļuvuši taupīgāki pret energoresursu patēriņu. 2019.gadā par taupīgumu domāja 80%, šogad – jau 83,1% iedzīvotāju, noskaidrots “Brand Capital” pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā par sabiedrības “zaļuma” paradumiem Baltijas valstīs. Lai arī visās trīs kaimiņvalstīs, salīdzinot trīs gadu periodu, vērojams kāpums, Latvijā tas ir nedaudz mazāks (+2,4%), un enerģiju cenšas taupīt 81,1% aptaujāto iedzīvotāju.

Kā informēja Latvijas Zaļais punkts, energoresursu patēriņa ziņā visās vecuma grupās taupīgākie šogad bijuši igauņi – 84,7% respondentu, savukārt Lietuvā – 83,7%.  Taupīgākā sabiedrības daļa ir gados vecāki cilvēki vecumā no 55 līdz 74 gadiem, visās trīs valstīs pārsniedzot 90% robežu. Tas varētu būt skaidrojams ar pieredzi, ko šī paaudze ir piedzīvojusi laikā, kad daudzas preces bija deficītā un taupība bija kā norma lielākajai daļai sabiedrības.

Latvieši pagaidām par taupību domā mazāk nekā kaimiņi – īpaši respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem, starp kuriem taupīt energoresursus cenšas vien 67% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 78% un 83%. Vienlaikus šajā vecuma grupā Latvija starp pārējām Baltijas valstīm pozitīvi izcēlusies attiecībā uz vidi. Kopējos rezultātos interese par vides aizsardzību Baltijas valstīs ir kritusies no 29,4% pērn uz 27,6% šogad, turpretī Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 24 gadiem ir lielu soli priekšā  – interese par vidi ir 38% jauniešu. Tomēr kopējais rezultāts vides jautājumos liecina, ka energoresursu taupīguma iemesls šogad visticamāk  meklējams vēlmē samazināt izdevumus.

Šogad aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts viedoklis arī par saules un vēja enerģijas parku izveidi. Pozitīvu vērtējumu tam pauda 81,9% Baltijas iedzīvotāju, no kuriem lielākais atbalsts bijis lietuviešiem – 85,1%, kam seko Latvija (80%) un Igaunija (78,7%).

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijai vienīgajai aptaujā bija pozitīvs kāpums jautājumā par iepirkšanās paradumiem, piemēram, veikalos neņem iepirkumu maisiņus vai izvēlas preces ar mazāk iepakojuma. Tam uzmanību iepērkoties pievērš 74% aptaujāto latviešu, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā. Igaunijā un Lietuvā, neskatoties uz šā gada kritumu (-2,8% un -4,4%), kopumā dabas resursu taupība ir aktuālāka – to sakās darām attiecīgi 74,1% un 80,4% aptaujāto. Zīmīgi, ka arī šajā jautājumā atbildīgākie iedzīvotāji visās trīs valstīs bijuši vecumā no 55 līdz 74 gadiem.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.