Menu
 

Piekrastes vides aizsardzības biedrība aicina jaunos Saeimas deputātus izvērtēt sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izvēles vietu

  • Autors:  LETA
Vizualizācija - skultelng.lv Vizualizācija - skultelng.lv

Piekrastes vides aizsardzības biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli 14.Saeimas deputātiem, kurā aicina jaunos Saeimas deputātus izvērtēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izvēles vietu, aģentūru LETA informēja pārstāve Marta Timrota.

Publiski medijos pēdējās nedēļās no vairākiem jaunievēlētajiem 14.Saeimas deputātiem izskanējusi informācija par iespējamu valsts iesaisti LNG termināļa un atbilstošās infrastruktūras būvniecībā.

Biedrība vērš uzmanību, ka, izvēloties Skultes LNG termināļa atrašanās vietu, nav veikts profesionāls izvērtējums par šāda tehnoloģiskā risinājuma bez uzkrāšanas rezervuāra piemērotību, drošību, ilgtspēju. Turklāt nav izvērtēta LNG termināļa atrašanās vieta Rīgas jūras līcī - tai nepieciešamās infrastruktūras, velkoņu un cita tehniskā aprīkojuma pieejamība, ko pēc biedrības rīcībā un publiski pieejamās informācijas tajā skaitā, bet ne tikai drošības apsvērumu dēļ, nav iespējams īrēt no Rīgas ostas, kā to apgalvojuši AS "Skulte LNG Terminal" pārstāvji.

Biedrība atgādina, ka Saulkrastu, Zvejniekciema un Skultes piekrastēs un Skultes ostā nav liela mēroga industriālā zona, kā tas ir citās Latvijas ostās. Biedrība vēstulē lūdz deputātus ņemt vērā, ka termināļa izbūve Skultē nozīmē arī nepieciešamību izbūvēt jaunu cauruļvadu no Skultes līdz Inčukalnam 40 kilometru (km) garumā. Pēc biedrības rīcībā esošās informācijas, attālums no jau esoša, ar Inčukalnu savienota gāzes cauruļvada līdz Liepājas ostai ir 2,5 km, Ventspils ostai - 3,5 km un Rīgas ostai - 12 km.

Biedrība aicina deputātus rūpīgi izvērtēt izmaksas, kas saistītas ar termināļa veidu, kas Skultes gadījumā nozīmētu gan attiecīgās infrastruktūras uzturēšanu, ilgāku kuģu izkraušanu, kas pēc biedrības speciālistu aprēķiniem ilgtermiņā būtiski pārsniedz krasta termināļa izmaksas un ir ekonomiski neizdevīgāks risinājums nekā krasta termināļi ar uzglabāšanas tvertnēm, kādas būtu iespējams izveidot citās Latvijas ostās, kur jau ir nepieciešamā infrastruktūra, personāls, tehnika un industrializācijas attīstībai paredzētas zonas.

Projekta attīstītāji publiski pauduši, ka projekts tiks virzīts, balstoties uz iepriekš veiktajiem dokumentiem - ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Biedrība oktobrī ir vērsusies Vides konsultatīvajā padomē un noskaidrojusi, ka IVN birojs 2020.gadā ir izdevis programmu, bet nav saņemts IVN ziņojums no konkrētā projekta iesniedzēja. Paredzētajai darbībai Skultes gāzes terminālim ir jāveic IVN, un šim projektam ir izdots lēmums un arī programma, un visa šī informācija ir pieejama Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā, bet ziņojuma nav bijis.

Biedrība lūdz ņemt vērā, ka Skultes LNG terminālim iecerētā vieta Skultē atstātu neatgriezenisku ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī uz Rīgas jūras līča trauslo ekosistēmu un piekrasti, kur nav pieļaujama lētas un videi nedraudzīgas regazifikācijas iekārtas izmantošana, kādu iecerējušu Skulte LNG projekta virzītāji. 

Biedrība aicina arī izvērtēt šāda LNG termināla nepieciešamību, ņemot vērā uzbūvētos un nododamos ekspluatācijā kaimiņvalstu termināļus. Jāņem vērā arī tas, ka gāzes pieprasījums samazinās saistībā ar paātrinātu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem. Biedrība lūdz iepazīties ar Eiropas Savienības augstā pārstāvja Žuzepa Borela runu 2022.gada 10.oktobrī, kurā tiek minēts, ka nav tālredzīgi vienu atkarību aizvietot ar citu. Borels savā uzrunā aicina iztēloties kādā situācijā Eiropa var nonākt tad, ja ASV ar jaunu prezidentu vairs nebūs tik draudzīgi noskaņota pret Eiropu, kā rezultātā var atkal nonākt nākamās un, iespējams, vēl smagākas enerģētiskās krīzes priekšā, turpinot gāzes patēriņu lielā apmērā.

Tādēļ biedrība aicina izvērtēt, vai pareizāk un ilgtermiņā stratēģiski gudrāk nebūtu investēt valsts līdzekļus atjaunīgajos energoresursos, tādējādi straujāk samazinot atkarību no energoresursu importa. Turklāt jāņem vērā risks, ka nav skaidra mehānisma, kas spētu pilnībā kontrolēt sašķidrinātās gāzes izcelsmi, kas diemžēl var novest pie tā, ka faktiski iepirkta tiek Krievijas gāze.

Biedrība aicina deputātus rīkoties atbildīgi un izveidot darba grupu, pieaicinot neatkarīgus vides, enerģētikas un vides aizsardzības speciālistus ar atbilstošu pieredzi un izglītību Skultes LNG termināļa nepieciešamības izvērtēšanā un piemērotākās vietas izvēlē, kā arī likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" pilnveidošanā, lai samazinātu potenciālos riskus vietējiem iedzīvotājiem, enerģētikai ilgtermiņā, kā arī videi, kas potenciāli var rasties steigā pieņemtā likuma dēļ un tādējādi negatīvi ietekmēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju.

Kā ziņots, septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm. Valdība sākotnēji uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā, bet vēlāk vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu LNG terminālim Saulkrastos.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.