Logo
Drukāt šo lapu

Siguldā un Salaspilī gandarījums par basketbola popularitāti Apriņķis.lv

Foto – Facebook.com Foto – Facebook.com

Pagājušajā piektdienā ar basketbola kluba “Sigulda/Modern house” uzvaru finišēja Reģionālās basketbola līgas (RBL) sezona. Finālā siguldieši ar 3:0 (89:74, 82:76, 95:75) pārspēja Salaspils sporta skolas komandu, kaut arī tikai pēdējā spēlē uzvarētāji kļuva zināmi jau labu brīdi pirms finālsirēnas. Jāpiezīmē arī, ka visas sezonas laikā Siguldas basketbolisti piedzīvoja tikai vienu zaudējumu 24 spēlēs.

Lai arī kāds varētu teikt, ka Reģionālā līga pēc ranga ir “tikai” trešā Latvijā, Pierīgas novadu kontekstā šāds duelis kāda turnīra finālā ir diezgan neparasta, tāpēc jo interesanta parādība (zīmīgi, ka 15.aprīlī “Arēnā Rīga” par Latvijas virslīgas čempionāta bronzas medaļām cīnīsies Ulbrokas un Ķekavas florbolisti). Šosezon RBL piedalījās arī BK “Ādaži/Carnikava”, Mārupes un Babītes basketbolisti.

Uz jautājumiem par aizvadīto finālu un sezonu kopumā atbild basketbola kluba “Sigulda/Modern house” spēlējošais treneris Kārlis Večens un Salaspils sporta skolas komandas galvenais treneris Valdis Razumovskis.

Kas izšķīra RBL finālsērijas likteni?

K.V. Raksturs. Uz pavasara pusi basketbola visiem jau bija par daudz, un ātrāk gribējās sezonu pabeigt. Gribētos teikt, ka arī meistarības ziņā bijām labāki. Salaspiliešus finālā noteikti negaidījām. Bet kopumā viss noritēja tā, kā tam bija jābūt. To, ka šosezon varam pacīnīties par visaugstākajām vietām, sapratām kaut kad sezonas vidū. Kā iepriekš savā starpā runājām – lai izcīnītu čempionu titulu, vienu spēli tomēr ir jāzaudē, un tas ar mums notika pusfinālā pret “Jaunpili”.

V.R. Siguldai ir ļoti labi nokomplektēta komanda, un sezonas gaitā tā pastiprinājās vēl ar diviem labiem basketbolistiem. Visi “mazie” spēlētāji ir ar LBL2 un pat LBL1 pieredzi, bet mums pret viņiem aizsardzībā nācās likt pavisam jaunus puišus. Pusfinālā viņi ar saviem uzdevumiem tika galā, bet finālā gāja grūti. Ar (finālsērijas vērtīgāko spēlētāju) Tomu Ķēdi galā netikām (otrajā un trešajā spēlē viņš guva pa 30 punktiem – aut.).

Pirms sezonas uzstādījām sev mērķi pacīnīties par vietu Latvijas otrajā līgā jeb Nacionālajā līgā. Tas Salaspilij ir ļoti vajadzīgs, jo talantīgākie vietējie jaunie puiši jau skatās Rīgas komandu virzienā, bet mēs noteikti negribam viņus zaudēt. Sezonas vidū likās, ka esam šo latiņu uzstādījuši par augstu, bet pamazām iespēlējāmies, un “play off” turnīrā jau bija pavisam cita komanda. Abiem RBL fināla dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja nākamajā sezonā spēlēt NBL, līdz ar to mērķis ir sasniegts.

Kādi bija jūsu komandas trumpji aizvadītajā sezonā?

K.V. Saliedētība, visas sezonas laikā bijām visi par vienu, kopā cēlāmies un kritām.

V.R. Gribētu teikt – tāds kā jaunības trakums. Diez vai varēs atrast komandu, kas, kā mēs pēdējā finālspēlē, izcīna par 20 atlēkušajām bumbām vairāk nekā pretinieki, lai arī zaudē ar 20 punktu starpību. Sezonas laikā bija kādas piecas spēles, kad spējām atspēlēt gandrīz 20 punktus un uzvarēt. Ar cīņassparu un nepadošanos spējām salauzt ne vienu vien pretinieku.

Kādā treniņu un spēļu režīmā strādājāt?

K.V. Redzējām cits citu divreiz nedēļā – vienreiz nedēļā sanācām kopā uz treniņu plus viena spēle. Siguldieši esam visi, izņemot trīs spēlētājus. Apmēram puse ir Siguldas sporta skolas audzēkņi. Spēles laiks viņiem vēl varbūt nav īpaši liels, bet treniņos viņi piedalās regulāri.

V.R. Komandā gandrīz visiem ir saistība ar Salaspili. Daudz ir sporta skolas audzēkņu, daudziem ir saknes Salaspilī. Piemēram, Reno Silavs un Jānis Lasmanis ir auguši vienā Salaspils rajonā, bērnībā kopā spēlējuši bumbu, bet tagad dzīvo citur. Sākām gatavoties jau augustā ar fiziskajiem treniņiem, vēlāk bija divi treniņi plus viena spēle nedēļā. Kopā ar citiem treneriem centāmies darbu veidot tā, lai puiši apjaustu, kāds ir profesionālais basketbols. Pirms katras spēles bija sagatavots videomateriāls par pretiniekiem, par viņu stiprajām un vājajām pusēm. Filmējām un analizējām visas savas spēles. Puiši to ļoti novērtēja, un, iespējams, arī tāpēc izdevās sezonas gaitā uzlabot spēli.

Pēc pārpildītajām tribīnēm finālspēlēs var spriest, ka basketbola popularitāte Siguldā un Salaspilī sit augstu vilni.

K.V. Jā, tas bija negaidīti un ļoti patīkami. Pēdējā finālspēlē zālē bija 550-600 skatītāju. Visu sezonu cilvēki nāca uz spēlēm, bet pēdējais mačs bija wow! Pat nezināju, ka Siguldā tik daudz cilvēku atbalsta basketbolu.

V.R. Šis bija pirmais gads, kad spēlējām Salaspils sporta namā – līdz tam mazajā sporta skolas zālē un savas spēles arī īpaši nereklamējām. Šosezon īpaši piedomājām, lai skatītājiem būtu interesanti – šoviņi, konkursiņi. Cik ļāva internets, veidojām spēļu tiešraides mūsu “youtube” kanālā (žēl, ka neizdevās pārraidīt pēdējo finālspēli no Siguldas). Nebaidos teikt – pēc skatītāju skaita un popularitātes Salaspilī mēs tagad esam sporta komanda numur viens.

Starp līdzjutējiem bija izteikti daudz bērnu un jauniešu.

K.V. Bērnu bija tik daudz, ka es nevaru droši pateikt, vai tie ir tie, kas jau trenējas basketbolā, vai varbūt vēl ne. Varbūt viņu draugi. Bet viņus ieinteresēt šosezon bija viens no mūsu mērķiem. Būtībā visas lielās komandas pastāvēšanas mērķis ir – lai jauniešiem būtu ko skatīties un būtu uz ko tiekties. Lai viņi gribētu pēc gadiem pieciem, sešiem paši tikt šajā komandā.

V.R. Pirms sezonas viens no uzstādījumiem bija – lai bērni nāk un skatās spēles. Spēļu nedēļā viņus aktīvi aicinājām gan treniņu laikā, gan caur sociālajiem tīkliem. Svarīgi, lai uz halli nāktu tie, kuri šajā komandā vēlāk gribētu spēlēt paši. Liekas, ka tas mums izdevās. Es šogad sāku trenēt pirmo klasīti, basketbolu mēs pat neesam īsti spēlējuši, bet pirms treniņa puikas paši sadalās komandās un spēlē. Milzīgs gandarījums par to, ko lielā komanda ir devusi Salaspilij.

Kādu redzat komandas tuvāko nākotni?

K.V. Sanāksim visi kopā – spēlētāji, kluba vadība – un izrunāsim, kādi ir mūsu mērķi. Vai iesim vienu līmeni uz augšu un pretendēsim uz Nacionālo līgu, vai tomēr nē. Daudz kas, protams, atduras finansēs – vai izdosies pārliecināt vietējos uzņēmējus mūs atbalstīt un dabūt nepieciešamos līdzekļus. Bet šosezon līgā spēlējām, paturot prātā mērķi tikt augstāk.

V.R. Par Nacionālo līgu jau minēju. Sēdīsimies pie galda un lemsim, kas mums vēl pietrūkst, lai tajā varētu sekmīgi startēt. Ar LBL direktoru Kristapu Janičenoku jau esam ievadījuši sarunas par šiem jautājumiem. Domāju, ka organizatoriskajā ziņā mēs jau tagad apsteidzam lielu daļu otrās līgas klubu. Galvenais, lai jaunajiem basketbolistiem būtu iespēja tepat spēlēt un attīstīties.

Saistītie objekti

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024