Uz Saulkrastu bibliotēku – pēc grāmatas un padoma

(Komentēt)
Saulkrastu novada bibliotēkas bibliotekāres: pirmajā rindā (no kreisās) Aina Gribnere, bibliotēkas vadītāja Ilze Dzintare un Gunta Kleinšmite; aizmugurē (no kreisās) bibliotēku informācijas speciāliste Inese Einika un vecākā bibliotekāre Daina Miķelsone. Saulkrastu novada bibliotēkas bibliotekāres: pirmajā rindā (no kreisās) Aina Gribnere, bibliotēkas vadītāja Ilze Dzintare un Gunta Kleinšmite; aizmugurē (no kreisās) bibliotēku informācijas speciāliste Inese Einika un vecākā bibliotekāre Daina Miķelsone. Foto: ”Saulkrastu Domes Ziņas”
9. novembris, 14:42

Šovasar apritēja 70 gadu, kopš dibināta Saulkrastu novada bibliotēka. Mainījušies laiki, varas, arī adreses, bet pati bibliotēka arvien ir palikusi kā gaismas sala Saulkrastu ļaužu ikdienā. "Vai jūs zināt vēl kādu bibliotēku Latvijā, no kuras pa logu var redzēt jūru?" vaicā vecākā bibliotekāre Daina Miķelsone, tūdaļ arī piebilstot, ka šāda iemesla dēļ vien ir vērts te strādāt.

Viss sākās ar Rūdolfa Blaumaņa grāmatu "Lugu izlase"
Novadniece Inga Zemīte grāmatā "Saulkrasti no vissenākajiem laikiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai", kas pirms dažiem gadiem tika izdota ar Saulkrastu novada domes atbalstu, par tagadējās Saulkrastu bibliotēkas pašiem sākumiem raksta tā:

"1945. gada 1. jūlijā "Meža mājā" (tagad A. Kalniņa ielā 10) sāka darboties Saulkrastu ciemata izpildkomiteja. Šeit līdz 1947. gadam par sekretāri strādāja Velta Akerberga. Viņa bija tā, kas pirmā domāja un rūpējās, lai Saulkrastu nedaudzajiem iedzīvotājiem netrūktu labu grāmatu – iekārtoja pārvietojamo bibliotēku no Bīriņu bibliotēkas kara laikā saglābtajiem fondiem; pirka pirmās grāmatas arī no izpildkomitejas piešķirtajiem līdzekļiem. Tā krājās grāmatu skaits, lai varētu domāt par stacionāru bibliotēku Saulkrastos. 1947. gada 30. jūnijā tapis pirmais ieraksts Saulkrastu ciema bibliotēkas inventāra grāmatā – Blaumanis R., "Lugu izlase", R., 1946."

Vēl I. Zemīte piemin, ka 1965. gadā Saulkrastu bibliotēkai ticis piešķirts nosaukums "Teicama darba bibliotēka", bet gadsimtu mijā bibliotēkas krājumā bijis vairāk nekā 40 tūkstošu grāmatu un gandrīz pusotra tūkstoša lasītāju.

Kolektīvs turpina pirms gadu desmitiem aizsākto darbu
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā Saulkrastu bibliotēkā valda nosacīts klusums. Uz darbu nāk tikai bibliotekāres, lai paveiktu dažādus tehniskus pienākumus, kas citā laikā palīdzēs apkalpot lasītājus. Tieši tādā dienā arī bibliotēkas vadītājai Ilzei Dzintarei, vecākajai bibliotekārei Dainai Miķelsonei, bibliotekārēm Ainai Gribnerei un Guntai Kleinšmitei un bibliotēku informācijas speciālistei Inesei Einikai ir nedaudz laika aprunāties, kas bijis un kas vietējās bibliotēkas dzīvē notiek pašlaik.

"Mēs zinām, kas Saulkrastu bibliotēkā notiek pašlaik, esam apkopojušas arī vēstures liecības, bet vairs nav neviena to dienu lasītāja, kam pajautāt, kā tad bija pašos sākumos. Taču varbūt vēl ir kāds, kurš bērnībā uz Saulkrastu bibliotēku pats nāca pēc grāmatām vai atceras, ka to darījuši viņa vecāki. Šādus aculieciniekus tad arī lūdzam atsaukties," teic I. Dzintare.

Ēkā Puškina ielā 10, Saulkrastos, 1945. gada 1. jūlijā darbu sāka Saulkrastu ciema izpildkomiteja un 1947. gadā arī Saulkrastu bibliotēkaĒkā Puškina ielā 10, Saulkrastos, 1945. gada 1. jūlijā darbu sāka Saulkrastu ciema izpildkomiteja un 1947. gadā arī Saulkrastu bibliotēka


Saulkrastieši izmanto visu, ko piedāvā bibliotēkas
Kā stāsta I. Einika, bibliotēku apmeklē visdažādākā auditorija – vieni no rīta atnāk izlasīt avīzes, citi pašķirstīt žurnālus, lai gan tos var ņemt līdzi arī uz mājām. Vēl citi ierodas apmainīt izlasītās grāmatas pret jaunām, citi – izmantot interneta pakalpojumus, skenēt vai kopēt dokumentus. Vēl kādam bibliotēka ir vieta, kur atrast nepieciešamās uzziņas.

Tā kā bibliotēka ir pašā pilsētas viducī, te iegriežas ne tikai lasītāji, kas parasti ir vietējie iedzīvotāji, bet arī pilsētas viesi, kuri grib uzzināt, kas un kur Saulkrastos atrodas. Ārzemju viesi ienāk izmantot interneta pakalpojumus.

Savukārt D. Miķelsone piemin īpašus Saulkrastu bibliotēkas apmeklētājus – Latvijas novadu un citu valstu bibliotekārus, kuri ieradušies atpūsties pie jūras vai apceļo mūsu valsti kā tūristi. "Tad pie viena pārrunājam arī ar mūsu arodu saistītus jautājumus. Un par to nav jābrīnās, jo arī es pati, nonākusi citā Latvijas novadā vai citā valstī, daru tāpat. Tā tāda profesionāla vājība," viņa smejas.

Pastāvīgie un sezonālie lasītāji
"Tāpat kā visa dzīve Saulkrastos dalās divās sezonās – vasaras periodā un pārējā laikā –, tā arī bibliotēkā rudenī, ziemā un pavasarī pamatā redzami vietējie iedzīvotāji – saulkrastieši, Zvejniekciema iedzīvotāji, pa kādam rīdziniekam. Kad iestājas siltāks laiks, dzīve strauji mainās – krasi pieaug ne tikai pilsētas iedzīvotāju, bet arī bibliotēkas apmeklētāju skaits. Pie mums nāk gan tie, kuriem šeit ir vasarnīca, gan tie, kuri šurp atbraukuši atpūsties no dažādām kaimiņvalstīm.

Uz Saulkrastiem atpūsties vienmēr ir braukuši Krievijas inteliģences pārstāvji, un daudzi no viņiem nu nekādi nevar iztikt bez bibliotēkas. Arī grāmatas viņi katru gadu pārlasa apmēram vienas un tās pašas – krievu klasiku: Puškinu, Ļermontovu, arī krievu valodā tulkotos ārzemju klasiķus. To dara arī rīdzinieki, kas te atpūšas, un saka paldies, ka Saulkrastu bibliotēkā šādas grāmatas saglabājušās," saka A. Gribnere. Rīgas bibliotēkās, kā viņi apgalvo, tādu esot palicis pavisam maz.

Tikmēr mūsu vasarnieki pārsvarā lasa latviešu autoru darbus, un, kā skaidro D. Miķelsone, iecienījuši arī dažādus bestsellerus un kriminālromānus. "Taču lasītāju gaume mainās. Pieprasītas ir Noras Ikstenas, Māra Bērziņa, Māras Zālītes un citu latviešu rakstnieku grāmatas no sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts".
Novada domē saprot bibliotēkas vajadzības

Pašlaik Saulkrastu bibliotēkas atrašanās vietu arī nezinātājs var nojaust pēc lieliem, plašiem logiem Raiņa ielas 7. nama otrajā stāvā, aiz kuriem manāmi lasītavas grāmatu plaukti, un, ieraugot visai necilu plāksnīti pie ieejas durvīm, var pārliecināties, ka nav maldījies.

"Lielāks uzraksts ir mūsu nākotnes iecere. 90. gados te bija arī šūšanas un kurpnieka darbnīca, veikals, frizētava, arī videonoma un – bibliotēka. Tagad esam palikuši vieni paši un saimniekojam pa visu otro stāvu," saka I. Einika.

"Turklāt novada dome mums ir piešķīrusi ļoti labu budžetu bibliotēkas krājuma papildināšanai – grāmatu un periodikas izdevumu iegādei. Mēs izskatāmies ļoti labi pat tikai Pierīgas reģiona kontekstā – starp 17 novadu bibliotēkām," uzsver D. Miķelsone.

"Taču jāsaka paldies arī mūsu lasītājiem un visiem tiem, kuri pārskata savu privāto bibliotēku un atdāvina mums labas, arī jaunas, grāmatas, kuras viņi paši vairs trešo vai ceturto reizi nelasīs. Pašlaik mūsu krājumā ir aptuveni 17 tūkstoši vienību. Vietējas nozīmes bibliotēkai tas ir pilnīgi pietiekami," teic I. Einika.

Saulkrastu bibliotēkas ekslibris.Saulkrastu bibliotēkas ekslibris.


Datori atnāca uz palikšanu
Ilgāk strādājušās kolēģes atceras, ka pašu pirmo datoru Saulkrastu bibliotēka saņēmusi kā dāvanu, šķiet, 90. gadu beigās, bet tie bijuši tikai "dzelži" bez programmām. Īstā datorizācijas ēra sākusies 2003. gadā, kad bibliotēkā parādījušies pirmie trīs datori ar interneta pieslēgumu, bet projekta "Trešais tēva dēls" ietvaros uzstādītie un ar jaunāko programmatūru aprīkotie datori lietotājiem ir pieejami kopš 2008. gada.

"Tas ir ļoti ērti. Piemēram, kad žurnāls "Ir" sāka publicēt oligarhu sarunas, lasītāji stāvēja garā rindā pēc žurnāla un nevarēja vien sagaidīt, kad to varēs dabūt. Tieši tad arī pieauga žurnāla elektroniskās versijas popularitāte. Taču, kā tieši Saulkrastos mainās lasītāju paradumi, izvēloties starp tradicionālo un elektronisko lasīšanas veidu, vēl neesam izpētījušas," saka D. Miķelsone.

"Daudz kas ir atkarīgs no jaunās paaudzes. Pašlaik bibliotēkas Bērnu nodaļā skolēni lasa gan bērnu žurnālus, gan grāmatas, taču daudz enerģijas viņi velta arī datorspēlēm. Tajā pašā laikā mēs jau 17 gadus piedalāmies lasīšanas veicināšanas programmā, mudinot bērnus lasīt grāmatas un tās novērtēt. Tātad līdzsvars starp tehnoloģijām un lasīšanu pagaidām saglabājas," uzskata G. Kleinšmite.

Bibliotēka bija, ir un būs vietējā kultūras saliņa
"Mēs sevi noteikti sajūtam kā Saulkrastu kultūras saliņu, bet ne tikai tāpēc, ka pildām savus tiešos pienākumus – izsniedzam lasītājiem grāmatas un žurnālus, rīkojam dažādas izstādes, tikšanās ar rakstniekiem un māksliniekiem.

Bieži vien bibliotēkas darbiniekam nākas pildīt arī socializācijas funkcijas. Ar sociālo darbinieku cilvēki parasti runā par kādām konkrētām vajadzībām, bet šeit, atnākot uz bibliotēku pēc grāmatas vai žurnāla, parasti sanāk arī tāda sirsnīgāka saruna. Un rezultātā redzam, ka cilvēki no mums aiziet daudz priecīgāki, nekā atnākuši. Turklāt parunāties grib ne tikai pieaugušie, bet arī bērni, kuri padalās savos iespaidos par skolotājiem, klasesbiedriem, brāļiem un māsām vai izstāsta par kādu problēmu, kas nospiež sirdi," atklāj A. Gribnere.

Un visbeidzot, runājot par tradīcijām, kas Saulkrastu novada bibliotēkā dzīvojušas visus 70 gadus, bibliotekāres vienojas, ka cilvēkiem joprojām nemainīga ir vajadzība pēc grāmatām un žurnāliem. Tā ir bijis 20. gadsimtā, un tā ir arī tagad – 21. gadsimtā. Līdz ar jaunu tehnoloģiju ienākšanu ikdienas dzīvē būs vajadzīga arī apmācība to lietošanā, un tas arvien biežāk tiks piedāvāts bibliotēkas apmeklētājiem.

"Domāju, ka mūsu lasītāji, tāpat kā līdz šim, nāks tikties ar rakstniekiem, un jāteic, ka literāti mūsdienās ir kļuvuši daudz pieejamāki nekā padomju gados. Šajā ziņā mūs atbalsta arī Kultūrkapitāla fonds," saka bibliotēkas vadītāja.

"Tagad priecājamies, ka pie mums atbrauc rakstnieki Nora Ikstena un Māris Bērziņš," pirms došanās ikdienas darbos teic Saulkrastu bibliotēkas ilggadējā darbiniece Aina Gribnere.

  • Drukāt
  • Novērtēt šo ziņu
    (0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Mācēt cienīt vecas lietas. Velosipēds braukšanai uz banku vai kartupeļu vešanai aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/ipIZjRpXIM
aprinkislv
Olaines novadā – tikai vienu vidusskolu? aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/B89WiT29C8

Twitter Citi raksta

Sigulda_Thrills
Sasildi kādu ar sirsnīgu dāvanu Ziemassvētkos! Decembrī Siguldas Tūrisma centrā, Ausekļa ielā 6 norisinās tirdziņš… twitter.com/i/web/status/9…
Marupes_novads
Sveicam mūsu Jaunmārupes pamatskolas skolēnu SMU Dabas draugi par izcīnīto uzvaru nominācijā Sociāli atbildīgākais… twitter.com/i/web/status/9…
sigulda_lv
Lepojamies! Siguldas novads ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju skaitu:… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017