Eposs Lāčplēsis un Rīgas apriņķis

(Komentēt)
Eposs "Lāčplēsis" un Rīgas apriņķis Foto: publicitātes

Kopš 1920. gada 11. novembra Lāčplēša diena rīkota kā Lāčplēša Kara ordeņa pasniegšanas svētku reize, kas vēlāk kļuvusi arī par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu. Gan ordeņa, gan atzīmējamās dienas nosaukums nāk no tautas varoņa Lāčplēša, kura dzīves un varoņdarbu pilnīgākais apraksts atrodams tāda paša nosaukuma Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis".

Aprakstītie tēli – Lāčplēsis, Laimdota, Spīdala, Koknesis, Kangars, Līkcepure – ir mītiski, noteiktas cilvēka īpašības esenciāli apvienojoši tēli. Taču eposā darbojas arī, visticamāk, reāli dzīvojušas personas – virsaitis Kaupo (Kaupa), bīskaps Alberts un citi. Mēs zinām, ka ģeogrāfiski A. Pumpurs galvenokārt apraksta Daugavas un Gaujas krastos esošas pilis un, protams, mītisko Burtnieku senpili.

Svētkiem tuvojoties, "Rīgas Apriņķa Avīzi" interesēja, cik un kādā kontekstā eposā "Lāčplēsis" pieminēts tagadējais Pierīgas reģions. Vēlreiz pārlasot labi zināmos dziedājumus, var redzēt, ka garāmejot pieminēta Ikšķile un Salaspils, bet visvairāk dažādos dziedājumos atzīmēta Turaidas pils. Zināms, ka Turaida bija lībiešu vadoņa Kaupo rezidence.

Lāčplēša cīņa ar Melno bruņinieku. Oskara Norīša zīmējums.Lāčplēša cīņa ar Melno bruņinieku. Oskara Norīša zīmējums.


Lūk, piemēram, Turaidas pils parādās 3. dziedājumā, kad Kangars un vācu mūks Diterihs vedina Kaupo uz draudzību, zīmējot skaistas nākotnes ainas:

Turaidas pilī sēdēja lielajā mājā trīs vīri,
Svētuļi, Kangars un Diterichs, trešais bij slavenais Kaupa.
Glūnīgais Vāczemes priesteris bija drīzumā pratis
Kaislīgo virsaiti valdzināt savos mācības tīklos;
Sākumā stāstīja tas viņam daudz par Vāczemes dzīvi,
Gudrību, mākslu, tautas slaveniem varoņiem un par ticību patiesu,
Kura mūžīgi svētu dara un apsola nomirstot dvēselei debesu priekus....
Ditericham līdzēja Kangars, tātad Kaupa jau bija tik tālu dabūts,
Ka šaubīties sāka par vectēvu dieviem.

Turaida pieminēta, gan kā garāmejot, arī 4. dziedājumā, kur labsirdīgais, bet panaivais Koknesis ar viltu tiek iemānīts braukšanai uz Vāciju. Ceļš uz kuģi ved caur Turaidas pili:

 

Veļu naktī Kangars bija saticies ar Koknesi,
Stāstījis, ka virsait's Kaupa braukšot rīt uz Vāczemi;
Svarīgas tam ziņas esot jāatstājot Burtniekam..
Koknes's ļauna nedomāja, gāja līdz uz Turaidu;
Tur tas satika ar tiešām pazīstamus jaunekļus,
Kuri sataisījās Kaupam līdzi braukt uz Vāczemi.

Viens no būtiskākiem eposa notikumiem, kur pieminēta Turaidas pils, ir 6. dziedājumā. Pēc nežēlīgas vācu bruņinieku un Romas katoļu garīdznieku ekspansijas latviešu ciltis Lāčplēša vadībā dod pretsparu. Galvenā cīņa notiek tieši par Turaidas pili, kas sīvā kaujā tiek ieņemta, bet tur patvērušies vācu bruņinieki – iznīcināti. Pats virsaitis Kaupo (Kaupa) tajā laikā gan atrodas Rīgā:

Visi bēdza, ieslodzījās stiprā pilī Turaidā.
Lāčplēs's to no visām pusēm saviem pulkiem apsēda.
Nebija vis viegla lieta ieņemt stipro Turaidu,
Bruņenieki lielā pulkā iekšpusē tur atradās..
Lāčplēs's lika viņa pili sagraut līdz pat pamatiem,
Baznīcas un mūku mājas pelnu čupās dedzināt...

"Rīgas Apriņķa Avīze" vēlējās noskaidrot, vai aprakstītajiem notikumiem ir kāds vēsturisks pamats vai arī tie ir vienīgi eposa autora Andreja Pumpura fantāzijas lidojuma rezultāts. Atbild Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Mag. hist. Jānis Rudzītis:

"Eposā "Lāčplēsis" tiešām minētas vairākas reālas vietas un vēsturiski personāži, ieskaitot Turaidas lībiešu valdnieku Kaupo (eposā saukts Kaupa) un viņa Turaidas pili.

Aprakstot vēsturiskus notikumus, autors ietekmējies no Indriķa hronikas – reāla vēstures avota par aprakstīto laikposmu (13. gadsimta sākums). Hronika vēsta par Latvijas un Igaunijas teritorijas kristianizāciju un krusta kariem 13. gadsimta sākumā, un tā sarakstīta 1224.–1226. gadā krustnešu vadoņa Rīgas bīskapa Alberta uzdevumā.

Eposa 3. dziedājumā, aprakstot Kangara un Diteriha (Indriķa hronikā cisterciešu mūks Teoderihs) satikšanos, autors liek Kangaram mutē vārdus: "Vedīšu tevi pie varenā Kaupa uz Turaidas pili", uzsverot Kaupo lielo varu un nozīmi. Tas vēlreiz parādās, nākamreiz pieminot Kaupo viņa sarunā ar Diterihu, kur vācu krustneši jautā pēc Kaupo atļaujas Rīgas dibināšanai. Tas sasaucas ar Kaupo attēlojumu Indriķa hronikā, kur viņš vienīgais no visiem lībiešu valdniekiem saukts par "it kā karali un vecāko" (quasi rex et senior). Arī mūks Teoderihs patiešām ir darbojies un sludinājis Turaidā, taču viņa loma Kaupo pievēršanā kristietībai nav zināma.

Kokneša piespiedu ceļojums uz Vāczemi arī ir Indriķa hronikas iedvesmots. 1200. gada vasarā lībiešu vecākie Anno un Kaupo tika uzaicināti uz dzīrēm pie Rīgas bīskapa Alberta. Tur nonākuši, viņi saņemti gūstā un par savu brīvību bija spiesti dot ķīlniekus – 30 dižciltīgus zēnus, kuri aizvesti uz Vāciju. Kaut arī Kokneša stāsts eposā ir nedaudz citādāks, tomēr paralēles ir saskatāmas. Tiesa, Turaidas pilij ar šo gadījumu vēsturiskajā realitātē bija maz sakara. Pieminot Kaupo braucienu uz Romu – 1203. gadā Kaupo tik tiešām mūka Teoderiha pavadībā apmeklēja pāvesta galmu Romā, pieņēma kristietību un vēlāk sadarbojās ar krustnešiem.

Par fantāziju jāatzīst 6. dziedājumā tēlotais Lāčplēša vadītais uzbrukums Turaidas pilij. Patiesībā 1206. gadā Kaupo koka Turaidas pils tika nopostīta krustnešu un zemgaļu uzbrukumā, kuru vadījis pats Kaupo. Pilī bija nocietinājušies viņa "radi un draugi", kas joprojām bija pagāni (domājams, bijusī karadraudze). 1212. gadā vācieši Turaidu nopostīja vēlreiz Autīnes sacelšanās laikā. Nav nekādu liecību, ka pēc 1214. gada, kad Turaidā sākta būvēt mūra pils, tā būtu apdraudēta no vietējo tautu puses.

Kopumā eposs "Lāčplēsis" ir rakstīts, vēsturisku notikumu aprakstos cenšoties sekot vēstures liecībām un faktiem. Autors no tiem atkāpies tikai atsevišķos gadījumos sižeta prasību dēļ. Darbā, kurā episkajam un pārdabiskajam atvēlēta galvenā loma, šāda uzmanība pret vēstures detaļām ir augstu vērtējama."

 

  • Drukāt
  • Novērtēt šo ziņu
    (0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Mācēt cienīt vecas lietas. Velosipēds braukšanai uz banku vai kartupeļu vešanai aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/ipIZjRpXIM
aprinkislv
Olaines novadā – tikai vienu vidusskolu? aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/B89WiT29C8

Twitter Citi raksta

Sigulda_Thrills
Sasildi kādu ar sirsnīgu dāvanu Ziemassvētkos! Decembrī Siguldas Tūrisma centrā, Ausekļa ielā 6 norisinās tirdziņš… twitter.com/i/web/status/9…
Marupes_novads
Sveicam mūsu Jaunmārupes pamatskolas skolēnu SMU Dabas draugi par izcīnīto uzvaru nominācijā Sociāli atbildīgākais… twitter.com/i/web/status/9…
sigulda_lv
Lepojamies! Siguldas novads ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju skaitu:… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017