Uztura speciāliste Lieldienās aicina nepārspīlēt ar sāls patēriņu un atspēko tautas ticējumus

Ticējums: Kas Lieldienas olas ēd bez sāls, tas visu gadu melos…

Patiesība – dienā ne vairāk par 5 g sāls

Savulaik Latvijā ir veikts pētījums un noskaidrots, ka tas sāls daudzums, ko uzņemam pa šķipsniņai pievienojot ēdienam no sālstrauka, nebūt nav tas lielākais. Ievērojami lielāku sāls daudzumu uzņemam tieši ar rūpnieciski ražotiem produktiem, ko mājās atnesam no veikala ar maizi, sieru, dažādiem konserviem. 70-75% no dienas laikā uzņemtā sāls apēdam ar gataviem produktiem, bet tikai 20-25% pievienojam ēdienam paši pa šķipsniņai no sālstrauka.

Produktu sastāvu aprakstos sāls mēdz maskēties aiz dažādiem vārdiem, piemēram, nātrijs… Ja norādīts nātrija daudzums produktā, tas jāreizina ar 2,5, lai uzzinātu, cik daudz sāls šis produkts satur. Domāju,  ka šāds ticējums, kas mudina ēst olas ar sāli, radies tādēļ, ka agrāk pārtika bija tīrāka no dažādām piedevām, bet, kā zināms, cilvēka organisms pilnībā bez sāls arī nevar funkcionēt. Tomēr dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par 5 g sāls un jāatceras, ka 0,8 g sāls spēj organismā saistīt 100 g ūdens. Tātad – uzņemot 8 g sāls, organisms aiztur gandrīz litru šķidruma, radot papildus slodzi sirds asinsvadu sistēmai, nierēm, aknām, arī nervu sistēmai.

Ja Lieldienās gatavosiet ķilavmaizītes, olas šķēlei pa virsu noteikti sāli kaisīt nevajag. Ķilavās sāls ir pietiekami! Arī tad, ja pie olu salātiem tiek ēsti kraukšķīgi mazsālīti gurķīši, kas piestāv pavasarim, vērts padomāt, vai tiešām vēl sāls jākaisa virus.

Ticējums: Lieldienās jāēd tikai olas. Ja ēd arī gaļu, tad visu gadu mokot kukaiņi…

Patiesība – olbaltumvielas vajadzīgas, bet ne pārmērīgā daudzumā

Bez olbaltumvielām dzīvība nebūtu iespējama. Katras organisma šūnas sastāvā ir olbaltumvielas, kas piedalās dažādu bioķīmisku procesu regulēšanā – hormoni, fermenti, neiromediatori. Olbaltumvielas aizsargā no infekcijām, piedalās vielmaiņas procesos.

Reiz kāds profesors teica – cilvēks pēc būtības ir augsti organizēta olbaltumvielu klimpa ūdenī. Šis apgalvojums atbilst patiesībai, jo mēs katrs esam veidoti no olbaltumvielām un ūdens.

Tomēr pēdējā laikā, konsultējot pacientus KRC “Jaunķemeri”, ievēroju, ka tiem, kurus moka kāre pēc saldumiem, iemesls tam ir vai nu pārmērīgs olbaltumvielu patēriņš vai gluži pretēji – pārāk mazs uzņemto olbaltumvielu daudzums kā arī problēmas ar olbaltumvielu uzsūkšanos.

Aknas diezgan slikti tiek galā ar pārmērīgu olbaltumvielu daudzumu, var sākties dažādi iekaisuma procesi, paātrinās novecošanās process, parādās alerģiskas izpausmes, tādēļ ikdienā pārmērīgu uzsvaru uz olbaltumvielām pārbagātu ēdienkarti nevajadzētu.

Lai gan olbaltumvielu patēriņam nav nekādas saistības ar knišļiem, kas mums traucē vasaras sezonā, toties viens gan ir skaidrs – uzturzinātnieki iesaka vismaz pusi no olbaltumvielām censties uzņemt ar augu produktiem – pākšaugiem, riekstiem, sēklām, arī sojas produktiem.

Ticējums: Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 12 dzērvenes…

Patiesība – sārtums vaigos var būt arī alerģijas izpausme

Ir skaisti, ja vaigi zied sārti kā rozes, kad tikko esi atgriezies no sporta zāles, pastaigas vai nūjošanas svaigā gaisā! Diemžēl sārtums vaigos var liecināt arī par alerģiju. Alerģiskas izpausmes ir cieši saistītas ar pavasara sezonu.

Visticamāk šis ticējums mudina ēst dzērvenes tādēļ, lai aktīvāk tukšotu pērnā gada ražas krājumus, atbrīvojot vietu jaunajai ražai, bet es pavasarī vitamīnus ieteiktu drīzāk uzņemt ar zaļumiem, uzturā lietojot dīgstus, priežu pumpurus, pieneņu lapiņas, nātres, gaiļpiešus, kosu – tas viss ir ēdams. Piemēram, gaiļpiešu lapās C vitamīna ir tik daudz, ka, pievienojot tās salātiem, var uzņemt C vitamīna devu gandrīz visai dienai.

Daba mostas, pavasarī attīrās līdz ar kūstošo sniegu un tas pats jādara būtu arī mums – jāpāriet uz vieglāku ēdienkarti, jāēd zaļumi, jādomā par organisma attīrīšanu, jāievēro kāda detokss kūre, vērts izmēģināt programmu “Sulu maģija”, kas piemērota tiem, kuri vēlas uzsākt dzīvesveida pārmaiņas speciālistu uzraudzībā un varbūt zaudēt arī kādu lieku kilogramu. Savukārt bērzu sulas kūres nevajadzētu uztvert kā kaut ko ārkārtīgi vērtīgu un veselībai nepieciešamu.

Bērzu sula būtībā ir viegls cukurūdentiņš, tā nav ne vērtīgo minerālvielu, ne vitamīnu koncentrāts. Savulaik bērzu sula tika pētīta “Bior” laboratorijā, kur konstatēja, ka vienīgi mangāna daudzums šajā produktā uzskatāms par nozīmīgu.