Andris Upenieks: Izglītības spēja un varas nespēja ^{Apriņķis.lv}

Skaidrs, ka izglītības sasniegumu kvalitāte pēdējos gados krītas, bet vai par to vairs jābrīnās? Pirms vairāk nekā 10 gadiem varējām priecāties, ka skolēnu sasniegumu līmenis strauji aug. Kas noticis? Vienkārši tagadējie 55 gadus vecie un vecākie pedagogi toreiz bija savas darba meistarības un enerģijas virsotnē, tagad strauji noveco, pamet skolas.

Tolaik bija mācību grāmatas un mazāk bija “papīra pedagogu” no dažādiem mākslīgi veidotiem izglītības kantoriem ar pasaulīgiem atklājumiem, ka nekas konkrēti nav jāzina, nekas nav jāiekaļ, ka visu var sameklēt. Grāmatu pašlaik nav vispār, mācību materiāli stundai jāgatavo pašam skolotājam. To sauc par jauno pieeju, kas jau esot īstenota?!

Tad nevienam vēl sapņos nerādījās “kompetenču” pārgudrības, kas postulēja: nekas vairs nedrīkstēs būt kā agrāk! Reformatori rullēja, aplami iedomādamies, ka labu evolūciju var aizstāt ar sliktu revolūciju. Sasodītās “caurviju” muļķības papildināja pandēmijas posts ar “zūmiem” un attālinātas skološanās imitāciju: Šuplinska karoja, lai atņemtu bērniem brīvdienas. Kabinetu pedagogi joprojām nav apjautuši, ka zināšanas nav tās, kuras var sameklēt, bet gan tās, kas nav jāmeklē.

Kārļa Šadurska (JV) nekaunību, ka lauku skolas kropļo bērnu nākotni, uzlabo izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV): “Vai mēs esam gatavi norakstīt mūsu bērnu nākotni?” Skandinot liekulīgas raizes par bērniem un izglītības kvalitāti, prātā auklē tikai vienu – naudu! Bet par to, kāpēc nav naudas, mēmi klusē. Ciniski muldas, ka, likvidējot mazās skolas, pavērsies zelta āderes, ar ko pietiks pabarot nepieēdināmo skolotāju un pacelt izglītības kvalitāti. Muļķības!

Uzņēmējs Normunds Bergs: “Mēs esam arvien atpaliekošākā valsts reģionā un Eiropas Savienībā. Attīstībā un izaugsmē investējam daudz mazāk nekā citi, ieņemam mazāk nodokļu nekā citi, visa valsts pārvalde ir pārbirokratizējusies.” No Kariņa plakāta ar ekonomikas transformāciju nerodas ne grasis.

Šadurska prātā “švako” vidusskolu absolventiem bēdīgas izredzes – strādāt vien par veikalu kasieriem. Ar tādu morāli paša Šadurska tikumiskā kvalitāte bankrotē: dehumanizējot nesaprot, ka visas profesijas cienījamas, ka ne katrs spēj būt par veikala kasieri bez matemātikas, apķērības, izturības, kulturālības, laipnības. Protams, ja nelaimējas iemānīties Saeimā par partijas īkšķa pakalpiņu.

Trula politika neapjēdz, kas ir kvalitāte. Kvalitatīva izglītība nav ietērpjama vien vērtējumu ballēs, procentos, ciparos bez personības, audzinātības kvalitātes! Kā var kopt savu kvalitāti skolā, kur mobings, kur skolas biedrs sadur savu vienaudzi, jauniete atspārda bērnu, bet policija plāta rokas, bērnu tiesību tantiņas atgaiņājas ar frāzītēm?

Kā var mācīties trausla, uz sevi vērsta dvēselīte, ja lielajā klasē viņā neklausās neviens, ja arī skolotājus neklausa neviens, bet vārds “disciplīna” kļuvis par vardarbību pēc definīcijas? Pedagogu protestu cēlonis nav pašu nespēja strādāt. Tā ir valdības nespēja pildīt budžetu, to sakarīgi ieguldot akūtās nozarēs, nešķērdējot niekos, partijiskās interesēs, korupcijā.

Tā ir nespēja sarunāties, neapvainojot skolotājus, bērnus, vecākus, nedalot izglītības iestādes privileģētās pilsētu un likvidējamās lauku skolās. Tā ir varas hroniska kaite: nepildīt pašas solījumus, lēmumus.