LTRK: Latvijas kopējais uzņēmēju noskaņojums pirmo reizi kopš 2019.gada ir pozitīvs

Pētījumu kompānijas SKDS direktors un aptaujas autors Arnis Kaktiņš sacīja, ka patlaban kopējā indeksa vērtība ir 50,4 punkti, kas ir par 6,5 punktiem vairāk nekā iepriekšējā mērījumā, kas tika veikts pērn rudenī.

Viņš skaidroja, ka indeksa vērtība ir pozitīva, ja tā pārsniedz 50 punktu atzīmi. Pēdējo reizi indekss bija pozitīvs 2019.gada sākumā.

Aptaujā, kas veikta martā un aprīlī un veido indeksa kopējo vērtību, 41% uzņēmēju norādīja, ka viņu uzņēmuma apgrozījums sešos mēnešos ir palielinājies, bet 29% - ka samazinājies, 29% norādīja, ka tas nav mainījies.

Vaicāti par uzņēmumu rentabilitāti, 20% uzņēmēju norādīja, ka viņu uzņēmuma rentabilitāte sešos mēnešos ir palielinājusies, bet 40% - ka samazinājusies, savukārt 38% norādīja, ka tā nav mainījusies.

Kopumā 16% uzņēmēju norādīja, ka viņu uzņēmuma finansiālais stāvoklis sešos mēnešos ir uzlabojies, bet 32% - ka pasliktinājies, 51% norādīja, ka tas nav mainījies.

Indeksa aptaujas dati arī liecina, ka 21% uzņēmēju uzskata, ka pēdējos sešos mēnešos ekonomiskā aktivitāte viņu pārstāvētajā nozarē ir palielinājusies, bet 47% - ka samazinājusies, vēl 31% uzskata, ka tā nav mainījusies.

Tikmēr, vērtējot vispārējo ekonomisko aktivitāti, 14% uzņēmēju uzskata, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī sešos mēnešos ir palielinājusies, bet 55% - ka samazinājusies. Vēl 26% uzskata, ka tā sešos mēnešos nav mainījusies.

Attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem 30% uzņēmēju paredz, ka konkurence viņu pārstāvētajā nozarē palielināsies, bet 21% - ka samazināsies, kamēr 47% prognozē, ka tā nemainīsies.

Turpmākajā pusgadā 32% uzņēmēju paredz, ka viņu uzņēmuma apgrozījums pieaugs, bet 23% - ka samazināsies, 42% prognozē, ka tas nemainīsies. Vienlaikus 43% uzņēmēju paredz, ka viņu uzņēmuma rentabilitāte nākamajos sešos mēnešos uzlabosies, bet 22% - ka pasliktināsies. Vēl 33% uzņēmēju prognozē, ka rentabilitāte nemainīsies.

Aptaujas dati rāda, ka 21% uzņēmēju prognozē, ka ekonomiskā aktivitāte viņu pārstāvētajā nozarē tuvāko sešu mēnešu laikā palielināsies, bet 9% - ka samazināsies, 69% prognozē, ka tā nemainīsies.

Kopumā 32% aptaujāto uzņēmēju paredz, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī palielināsies, bet 8% - ka samazināsies. Savukārt 57% respondentu prognozē, ka ekonomiskā aktivitāte valstī tuvākajos sešos mēnešos nemainīsies.

Tāpat aptaujas dati rāda, ka uzņēmēji turpmākajos sešos mēnešos plāno palielināt darbinieku skaitu, kā arī palielināt investīciju apjomu.

"Futurum" indeksa vērtības dažādās ekonomikas nozarēs liecina, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī optimistisks noskaņojums vērojams visās tautsaimniecības jomās, izņemot pakalpojumu jomu, kurā indikatīvais rādītājs pirmajā ceturksnī bija 49,56 punkti, kas ir kāpums par 6,5 punktiem kopš pēdējā indeksa mērījuma pērn.

Salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, tirdzniecības un ražošanas jomu indikatīvais rādītājs pieaudzis par 7,2 punktiem, sasniedzot attiecīgi 51,95 un 50,67 punktus, kamēr ražošanas jomas indekss palielinājies par 4,8 punktiem - līdz 51,15.

Aplūkojot aptaujas rezultātus reģionālā griezumā, vērojams, ka 2023.gada 1. ceturksnī uzņēmumi visos reģionos, izņemot divos, noskaņoti pesimistiski. Optimistiski noskaņoti Pierīgas (52,7 punkti) un Rīgas (52,29 punkti) uzņēmumi, savukārt pesimistiski noskaņoti Kurzemes (47,97 punkti), Zemgales (46,74 punkti) un Vidzemes (44,55 punkti) uzņēmumi. Tikmēr vispesimistiskāk noskaņoti uzņēmēji Latgalē, kur kopējā indeksa vērtība ir 43,47 punkti.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, indeksa vērtība visvairāk uzlabojusies Pierīgā (par 7,5 punktiem), Rīgā (par aptuveni septiņiem punktiem), Vidzemē (par aptuveni septiņiem punktiem) un Kurzemē (par aptuveni sešiem punktiem). Mazāk tā uzlabojusies Zemgalē (par aptuveni trīsarpus punktiem) un Latgalē (par aptuveni vienu punktu).

Endziņš pasākuma laikā skaidroja, ka uzņēmēju noskaņojumu iepriekšējos gados nenoliedzami ietekmējusi pandēmija, kas bija līdz tam nepieredzētu satricinājumu un pārmaiņu laiks, un kara sākums Ukrainā, kas joprojām un arī nākotnē ietekmēs Latvijas ekonomiku.

"Indekss par uzņēmēju noskaņojumu liecina, ka beidzot kāpjam laukā no pesimisma zonas, un pieredze liecina, ka tas atspoguļosies arī tautsaimniecības izaugsmes rādītājos," sacīja LTRK vadītājs.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Daina Paula norādīja, ka "Futurum" indekss virzās līdzīgā dinamikā kā Eiropas Komisijas rādītāji par uzņēmēju noskaņojumu. Viņa arī piebilda, ka nākotnē indeksā būtu jāapsver padziļināta konkurences apstākļu analīze.

Visi eksperti diskusijā bija vienisprātis, ka uzņēmēju optimismu par nākotni veicinājusi enerģētikas cenu stabilizēšanās, kā arī izmaksātie atbalsti gan pandēmijas seku likvidēšanai, gan elektrības un citu maksājumu kompensēšanai.

"Futurum" indekss ir apsteidzošais indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu un rāda, kā mainīsies citi makroekonomiskie indikatori nākotnē. Uzņēmēju noskaņojuma indekss darbojas kā ekonomikas vispārējā klimata mērītājs.

Uzņēmēju aptauju veica LTRK sadarbībā ar SKDS, aptaujājot 750 Latvijā strādājošo uzņēmumu vadītājus, laika posmā no šā gada 13.marta līdz 13.aprīlim.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.