Mazās skolas slēgt/neslēgt ^{Apriņķis.lv}

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā", kas 15. augustā tika iesniegts Ministru kabinetā, līdz gada beigām paredz vienoties par jaunu finansēšanas modeli, izglītības kvalitātes nodrošināšanu un pārskatītu skolu tīklu valstī. Lai arī aprakstīts citādiem vārdiem, principā vēstījums ir tas pats vecais – pašvaldībām mazās skolas jāver ciet, jo tās nespēj nodrošināt vienmērīgi augstu izglītības kvalitāti. Pedagogiem jāstrādā vienā skolā un jāsaņem par darbu liela alga – vismaz 2500 eiro par likmi, nevis jāskraida apkārt, kasot pa mazumiņam klasēs ar mikroskopisku skolēnu skaitu. Tad arī valsts budžetā veidosies liels ietaupījums. Savukārt to, ka mazo skolu pastāvēšana ir priekšnosacījums dzīvei ārpus Rīgas un lielajām pilsētām, ka skolas ir vietējās dzīves kultūras centri, ka tās notur uz vietām jaunās ģimenes un arī nodrošina vietējos iedzīvotājus ar darbu, Izglītības ministrija neuzskata par adekvātu argumentu. Ministre Anda Čakša uzsver, ka izglītības kvalitātes jautājums esot pārpolitisks. Tātad izglītības kvalitāte pāri visiem citiem apsvērumiem, un tas arī reformas pieteikumā formulēts kā valstiskais mērķis: "Ikvienam bērnam Latvijā, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, jānodrošina kvalitatīva izglītība, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē."

Jauno skolu karti ministrija pagaidām nepublisko, lai neradītu lieku ažiotāžu un neiztukšotu mazās skolas, vēl pirms tās tiek slēgtas. Turklāt lēmums joprojām tiek atstāts pašvaldību kā skolu dibinātāju ziņā. Taču ministrijas rokās ir motivēt pašvaldības pārskatīt savu skolu tīklu ar izmaiņām finansējuma sistēmā. Nevis nauda seko katram skolēnam un vienalga, uz kurieni, bet konkrētām programmām uz augstiem kvalitātes kritērijiem atbilstošām skolām ar noteiktu skolēnu skaitu klašu grupās.

Lielākas skolas, lielākas algas

Lūk, optimālās klašu grupas, kādas iecerējusi ministrija...

Valstspilsētu un administratīvo centru skolās katrā klašu grupā – vismaz 120 bērnu. Ārpus administratīvajiem centriem un citās pašvaldībās līdz 6. klasei – 30 bērnu, bet no 7. klases – 60. Desmitiem skolu šāds ierobežojums nozīmēs beigas. Pierobežā un reti apdzīvotās vietās tiks piemērots izņēmums. 7.–9. klašu grupā būs pieļaujams 30 skolēnu skaits – valsts drošības apsvērumu dēļ. Lai nepieļautu Latvijas iztukšošanos pierobežā.

Atsevišķs drošības problemātikas risinājums tiek plānots saistībā ar valstij nelojālajiem pedagogiem krievu skolās. Tos, kuri nerunā valsts valodā un bērniem potē pretvalstisku saturu, no skolām atlaidīs, bet viņu vietā tiks iesūtīts jauno skolotāju desants no augstskolām. Sarunas par šo risinājumu vēl turpinās, bet plānots, ka pedagogi, kas būs ar mieru iesaistīties šādā misijā, pārceļoties, piemēram, uz gadu strādāt Rēzeknē, saņems motivējošas piemaksas. No darba plānots atlaist arī tos skolotājus, kuri vienkārši slikti strādā un nemāk bērniem mācīt pienācīgā kvalitātē. Ministrijā lēš, ka līdz 10% pedagogu sniegums ir pārāk zems, lai turpinātu darbu. Savukārt labiem skolotājiem, kādi esot arī mazajās skolās, ir jāuztic lielāks bērnu skaits. Un tas arī finansiāli būs izdevīgāk. Aprēķins ir vienkāršs. Ja 40 pedagogu vienā skolā māca 500 skolēnu, saņemot 2500 eiro par likmi, vajadzīgs 100 000 budžets. Ja 500 skolēnu mācās desmit skolās, vajadzīgi 400 pedagogi un miljons eiro.

Lielākai darba algai ministrijas ieskatā arī jākļūst par pienācīgu motivāciju skolotājiem braukāt uz darbu lielākus ceļa gabalus uz tālākām skolām. Skolu sasniedzamības ziņā 1.–6. klašu grupā ceļā pavadītais laiks vienā virzienā nedrīkstēšot pārsniegt 40 minūtes. Savukārt 7.–12. klašu grupā noteicošais būs attālums – ne vairāk, kā 25 kilometri.

Demogrāfija un kvalitāte lejā

Tomēr naudas ietaupījums ministrijas apsvērumos neesot noteicošais faktors. Noteicošais esot izglītības kvalitātes kritums un demogrāfijas prognoze. Bērnu skaits 7 līdz 18 gadu vecumā līdz 2040. gadam kritīsies par 30%. No pašreizējiem 247 tūkstošiem prognožu līkne stabili slīd uz 173 tūkstošiem. Protams, var cerēt, ka ģimenēm draudzīga valsts politika šo kritumu bremzēs, bet dižam optimismam nav pamata. Un otrs apsvērums – skolēnu zināšanās un prasmēs vērojams būtisks kritums. To apliecina starptautiski un nacionāli izglītības kvalitātes pētījumi. Pēdējo piecu gadu laikā dubultojies bērnu skaits ar zemu un ļoti zemu lasītprasmes līmeni. Vidēji katrs piektais bērns 5. klases sākumā nespēj pilnībā saprast teksta nozīmi. Mācību sasniegumi liecinot par kritumu gan lielās, gan mazās skolās, taču skolēnu sasniegumi lauku teritorijās vidēji būtiski atpaliek no sasniegumiem pilsētu skolās. Īpaši STEM jomas priekšmetos. Atpalicība pēc punktu skaita esot ekvivalenta pat veselam mācību gadam. Problēma esot skolotājos, jo līdz pat 41% pedagogu mācot neatbilstoši vai tiem ir prasmes tikai atsevišķos mācīšanas elementos. Sliktākā situācija esot dabaszinībās, tehnoloģijās, kā arī sociālajās un pilsoniskās mācības jomās. Tāpēc pedagogiem tiks nodrošināts atbalsts, lai pilnveidotos.

Tālākie soļi

Centralizējoties izglītībai, vairāk tiks ieguldīts arī infrastruktūrā: "Ādažos, Siguldā, Mārupē, Ķekavā, kā arī Valmierā un Ogrē ir nepieciešama jaunu izglītības iestāžu ēku izbūve, jo esošo izglītības iestāžu ēku piepildījums pārsniedz paredzēto. Sarunās ar pašvaldībām secināts, ka nepieciešams uzbūvēt 10 jaunas izglītības iestādes un 10 izglītības iestādēm nepieciešams paplašināt telpu kapacitāti, uzbūvējot piebūves. Vairākās pašvaldībās, piemēram, Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Saulkrastos un Bauskā, ir nepieciešams paplašināt esošo izglītības infrastruktūru, uzbūvējot piebūves, lai nodrošinātu iespēju administratīvo centru izglītības iestādēs uzņemt skolēnus no pašvaldības teritorijā reorganizētajām izglītības iestādēm."

Piemēram par Ogres novadu detalizētāk pastāstīja Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. Te tiks būvētas jaunas un paplašinātas esošās skolas. Ogres novada pieeju, nodalot pamatskolas no vidējās izglītības mācību iestādēm, ministrija vērtē kā ļoti labu piemēru, jo tādējādi darbs, resursi un skolēnu skaits ir plānojami ilgtermiņā. Lai pēc Ogres ģimnāzijas jaunās ēkas atvēršanas visi vidusskolēni nesaskrien uz šejieni, būšot nepieciešami ieguldījumi un paplašināšanās arī pārējās novada pilsētu skolās – Lielvārdē, Ikšķilē un Ķegumā. Arī pamatizglītības vajadzībām būšot nepieciešamas jaunas ēkas.

Kādi tad būs Izglītības un zinātnes ministrijas tālākie soļi jaunās reformas īstenošanā?

* Pirmkārt, līdz 1. septembrim no darba tiks atlaisti tie pedagogi, kas nerunā latviski. Ministre Čakša pauž neizpratni par kontrolējošo iestāžu darbu – kā vispār ir iespējama situācija, ka cilvēki, kas nespēj iemācīties valsts valodu, strādā skolās? Ar nelojālajiem auklēšanās vairs nebūs.

* Līdz 30. septembrim tiks izstrādāti kvantitatīvie kritēriji neklātienes, tālmācības un valsts dibinātajām skolām, kas īsteno vispārējās izglītības programmu.

* Līdz 31. oktobrim tiks detalizēti izstrādāts jaunais finansēšanas modelis skolu programmām, un līdz 30. novembrim ar katru pašvaldību notiks pārrunas par jaunā modeļa ietekmi.

* Līdz 1. decembrim pašvaldībām būs jāizveido jaunā izglītības iestāžu tīkla karte kopā ar finanšu aprēķiniem.

* Līdz 31. decembrim tiks sagatavota atsevišķa finanšu programma ES ārējās robežas pašvaldību atbalstam. Reformas īstenošanai tiks sagatavoti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos ar pārejas laiku līdz 2027. gada 31. augustam.

Reforma ietekmē koalīciju

Kopējā aina, ko pašlaik zīmē Izglītības ministrija attiecībā uz esošo izglītības kvalitātes piedāvājumu, ir visai kritiska. Vienlaikus akcents uz mazajām lauku skolām kā galveno problēmu sakni tiek likts jau gadiem. Katru gadu desmiti skolu tiek reorganizētas un slēgtas, tomēr nav nekādu pazīmju, ka skolu tīkla sašaurināšana radītu būtiskus uzlabojumus Latvijas jauno cilvēku zināšanās, prasmēs un valsts tautsaimniecībā. Ja pētījumi liecina, ka kritums ir vispārējs, tas nozīmē, ka to ietekmē ne tikai skolēnu skaits klasē vai it kā pastāvošā lauku intelektuālā atpalicība.

Vai ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" sniegs atbildes uz visiem jautājumiem, tostarp, kas paliks tukšajā vietā, drīz redzēsim. Taču tiklab pastāv iespēja, ka reformas piedāvājums tiks izbrāķēts. Jo ne visas pašvaldības atbalsta. Un arī ne visas partijas. Premjers Kariņš esošo koalīciju noraksta, jo trūkstot atbalsta reformām, tajā skaitā izglītības reformai. Taču vēl nav teikts, ka jauno koalīciju veidos Kariņš, un nav teikts, ka jaunā koalīcija par Latvijas galveno problēmu atzīs mazās skolas.

Kā norāda Latvijas Pašvaldību savienība, nekvalitatīvas izglītības reformas īstenošanas rezultātā var sekot valstiski būtiskas sekas, tajā skaitā vēl straujāka iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku teritorijās.