Kā bērniem un pusaudžiem iedibināt drošus un noturīgus paradumus ceļu satiksmē? ^{Apriņķis.lv}

Ģimenes vide bērnam ir kā “mikro kosmoss”, un mijiedarbojoties ar saviem tuvākajiem cilvēkiem ģimenē, piemēram, vecākiem, brāļiem un masām, veidojas bērna uzvedība, viņš iepazīst sevi un to, kā darbojas pasaule.

Ceļu satiksmes noteikumi bērniem jāmāca jau no agra vecuma

Ceļu satiksmes noteikumi bērnu vecākiem kļūst aktuāli jau no zīdaiņa vecuma, kad mazulis jānosēdina un jāpiesprādzē autosēdeklītī. Šajā un vēlākos vecuma posmos aktuāla ir vecāku iekšējā nostāja un spēja izturēt skaļos protestus, ja bērns sāk pretoties autosēdeklīša vai kādam citam drošības līdzeklim, piemēram, ķiveres vilkšanai, braucot ar velosipēdu. Kaut arī bērna protestus ir grūti izturēt, jo emocijas var būt ļoti spēcīgas agrīnā bērna vecumā, tieši vecāku uzstājība un nelokāmā nostāja ir tā, kas palīdzēs drošības līdzekļu ievērošanu uztvert kā pašsaprotamu vēlākā vecumā.

Mazulim augot un attīstoties parādās jaunas situācijas, kurās drošības jautājumi kļūst aktuāli. Kad bērns sāk pastāvīgi staigāt un ir cieši jāpieskata, jo mazuļi mēdz būt ļoti impulsīvi, svarīgi īsi un skaidri paskaidrot noteikumus, piemēram, to, ka nedrīkst iet tuvu ielai. Bērni agrīnā vecumā ne vienmēr izpratīs visu, ko skaidrojam, bet no vecāku balss intonācijas bērns pilnīgi noteikti sapratīs, kurš vecāka izteiktais noteikums ir svarīgs.

Situācijās, kad mazākam bērnam ir izteikta pretestība vecāku noteiktajiem drošības noteikumiem, vecākiem būs jābūt radošiem, piemēram, drošības noteikumus var ietvert skaitāmpantiņā vai izspēlēt spēļu situācijās ar iemīļotajām mantām un lellēm. Tas var palīdzēt veicināt izpratni un bērna vēlmi ievērot noteikumus.

Noteikumu ievērošanā vecākiem jābūt konsekventiem un nepiekāpīgiem

Iedibinot noturīgus paradumus, vecākiem ir jābūt konsekventiem un nepiekāpīgiem. Agrīnā bērna vecumā bērni ir impulsu vadīti un ļoti uzstāj uz savu vēlmju piepildījumu. Bērniem nepieciešams, ka vecāki vada bērna uzvedību, it īpaši satiksmes drošības jautājumos. Norādes un noteikumus vēlams izteikt vecumam atbilstoši, piemēram, ja bērns ir mazāks, norāde būs īsa un konkrēta. Bērnam protestējot, vecāki nedrīkst atkāpties, jo, ja vienreiz atkāpsies no noteikumu ievērošanas, bērns nākamo reizi kļūs vēl uzstājīgāks un noturēt robežu vecākam būs grūtāk.

Tieši konsekventums ir tas, kas mazina bērna protestus. Tāpēc attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu robežu novilkšana ir ļoti svarīga. Savukārt, ja pusaudzis dedzīgi vēlas braukt ar elektroskrejriteni – to nedrīkst ļaut līdz viņš sasniedzis 14 gadu vecumu! Ja paredzēts brauciens ar auto, pat līdz tuvējam veikalam, sēdēšana autosēdeklītī līdz bērns sasniedzis 150 centimetru garumu un piesprādzēšanās – vienmēr obligāta!

Vienlaikus vecākiem jābūt gataviem brīžiem, kad bērni noteikumus aizmirsīs vai izlems neievērot, tajos svarīgi nezaudēt savaldīšanos, izvairoties no sodīšanas. Drošības noteikumu atkārtošana un vecumam atbilstošs paskaidrojums palīdzēs atjaunot noteikuma svarīgumu bērna prātā. Šāda situācija var arī liecināt par to, ka bērnam uz kādu laiku vajadzīga ciešāka uzraudzība, līdz vecāks pārliecinājies, ka bērns atkal ievēro noteikumus.

Noteikumi visiem vieni, bet ar katru bērnu ir jāstrādā individuāli un atbilstoši viņa vecumposmam

Neatkarīgi no vecumposma, bērnu personības ir ļoti atšķirīgas – viņi var būt gan impulsīvi, ar spēcīgāku tieksmi uz riskantu uzvedību, gan bailīgāki un piesardzīgāki. Tāpēc, iedibinot drošus paradumus uz ceļa, ar katru bērnu ir jāstrādā individuāli. Piemēram, bērniem, kuriem ir riskantāka, izklaidīgāka uzvedība, būs jāatgādina par noteikumiem biežāk. Šajā ziņā vecākiem vienmēr “jāapbruņojas” ar pacietību!

Savukārt pusaudžu vecumā visas situācijas būtiski pārrunāt mierīgā vidē. Jā, pusaudzis ar savu attieksmi var radīt iespaidu, ka viņš noliedz vecāku nozīmīgumu vai autoritāti. Tajā pašā laikā vecākiem svarīgi atcerēties, ka pusaudži tik un tā klausās un vecāku noteikumi viņiem vēl aizvien ir ļoti svarīgi, pat neraugoties uz dumpinieka attieksmi. Protams, vecāku kontrole pār pusaudzi ar laiku mazinās, taču drošības noteikumu ievērošanai vajadzētu būt vecāku izvirzītai prioritātei vismaz līdz laikam, kad jaunietis pamet vecāku mājas.

Nestandarta situācijās var izvirzīt motivatorus

Dažkārt labumu solīšana ir pieļaujama, jo bērni ir ļoti dažādi un vienmēr būs kāds, ar kuru būs grūtāk vienoties par drošības noteikumu ievērošanu. Šajos gadījumos bērniem var izvirzīt dažādus mazus mērķus jeb motivatorus. Piemēram, mazam bērnam var ierosināt, ka, ja viņš automašīnā sēdēs autosēdeklīti, tētis vakarā vienas pasakas vietā lasīs divas. Vai pusaudžiem – ja visu nedēļu brauks uz skolu ar velosipēdu un lietos arī ķiveri, nedēļas nogalē varēs doties uz kino.

Šāda prakse ir pieļaujama, turklāt tas pašā bērnā veicina pieradumu ievērot noteikumus un pieņemt tos. Tiesa, motivatoru izmantošana nav ikdiena, tos jāmēģina izmantot tikai tad, kad bērns pretojas noteikumu ievērošanai un vecāku uzstājība nav palīdzējusi.

Ja riskantā situācijā gadās pacelt balsi, sava rīcība ir jāpaskaidro

Realitātē vecākiem gadās pacelt balsi, ja notikusi riskanta situācija. Šajos gadījumos būtiski skaidrot bērnam, kāpēc tā notika. Ja šāda situācija notiek pārāk agresīvā manierē, vecākam vēlams par to atvainoties, paskaidrojot, ka viņa reakciju izraisīja bailes par bērna drošību. Situācijas risināšanā vajadzētu nogaidīt līdz visi iesaistītie ir nomierinājušies, pretējā gadījumā kā mazāks bērns, tā pusaudzis būs satraucies un nedzirdēs vecāku teikto. Bērni klausās un mācās, kad viņu prāts ir mierīgs. Tāpēc labāk nedaudz nogaidīt, jo vecāka spēja izlabot savu uzvedību ir ļoti svarīga bērna vēlākā attīstībā.

Brāļiem un māsām ir jāatgādina, ka jaunākie uz viņiem skatās

Ne tikai vecāki, bet arī vecākie brāļi un māsas var būt autoritāte, kas rāda priekšzīmi. Svarīgi, ka visiem bērniem noteikumi ir vienādi. Piemēram, ja bērni tiek vesti automašīnā, visiem ir jābūt piesprādzētiem, jāsēž viņu vecumposmam atbilstošā autosēdeklītī. Ja kādam paliktnis vairs nav nepieciešams, ir jāpaskaidro, ka brālis vai māsa jau ir lieli un var auto sēdeklīti neizmantot, taču ir jāpiesprādzējas.

Lai arī vecākie brāļi un māsas mēdz būt par piemēru jaunākajiem, tāpat arī bērni mēdz viens otru uzmanīt – proti, ja viens redz, ka otrs nav piesprādzējies vai uzlicis galvā ķiveri, otrs nekavējoties par to aizrāda vai pastāsta vecākiem. Taču tik un tā vienmēr jāpatur prātā, ka vecākie brāļi un māsas nevar pildīt vecāku lomu. Proti, iedibinot drošus paradumus uz ceļa bērniem, tieši vecāku priekšzīme ir izšķiroša!