Ko darīt, lai pensijas gados saglabātu esošo dzīves līmeni? ^{Apriņķis.lv}

Jāatzīst, ka gan finanšu pratības trūkums, gan dažādi ekonomiskie izaicinājumi, ar kuriem ikdienā jātiek galā, lielai daļai iedzīvotāju liedz iespēju pilnvērtīgi plānot savas finanses ilgtermiņā. Viens no šādiem pārbaudījumiem bija pērn piedzīvotā straujā inflācija. Lai arī šogad tā pakāpeniski atkāpjas, jūlijā noslīdot līdz 6,4 %, patlaban sabiedrībā jaunas diskusijas radījis elektrības sadales tarifu pieaugums. Daudziem tas atkal liek vairāk domāt par šodienu un gaidāmo ziemas periodu, nevis skatīties tālākā perspektīvā, tostarp rūpēties par uzkrājuma veidošanu pensijas vecumam.

Nākotne ir tik tālu, un ko gan mēs par to vispār zinām, tā daži teiks. Taču viena lieta, ko pavisam skaidri varam zināt, ir mūsu šī brīža pensijas uzkrājums. Nebūt ne visi ir informēti, cik liels tas ir. To noskaidrot būtu pirmais mazais solītis, ko spert ceļā uz mums daudziem tik ierastās “strausa taktikas” maiņu, jo šī taktika ilgtermiņā sevi neattaisno.

Pastāv arī citas paredzamas, zināmas lietas. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka gan Latviju, gan Eiropu turpmāk sagaida nozīmīgi sabiedrības novecošanās izaicinājumi. Būtiski pieaugs pensijas vecuma cilvēku īpatsvars – ja paredzams, ka 2030. gadā Latvijā 40 % no visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem būs 65+ gadu vecumā, tad 2060. gadā tie būs jau aptuveni 60 %. Tas nozīmē, ka vienam strādājošajam būs jāuztur lielāks skaits pensionāru.

Latvijas Banka prognozē, ka, palielinoties paredzamajam mūža ilgumam, arvien ilgāku laiku pavadīsim pensijā. Turklāt samazināsies t.s. pensijas aizvietojamības koeficients jeb tas, kādu daļu no vidējā atalgojuma līmeņa valstī veidos vidējā vecuma pensija. Ja patlaban pensionārs saņem 35-40 % no vidējās algas, tad 2060. gadā tie varētu būt tikai 25 %. Un te ir jautājums: cik atbilstoša mūsu vajadzību līmenim būs pensija? Ja mēnesī esam pieraduši saņemt 1400 eiro, vai, aizejot pensijā, mums pietiks ar 350?

Šie jautājumi uztrauc Latvijas sabiedrību. To apliecināja arī “Ergo” Drošības indeksa pētījums aizvadītā gada rudenī – uztraukumu par to, ka vecumdienās varētu nākties ciest trūkumu, pauda 70 % aptaujāto. Bet vai esam pietiekami zinoši par iespējām palīdzēt sev pašiem?

Uzkrājumam atvēl lielākas summas

Laikus sākta, regulāra uzkrājuma veidošana ir galvenais atslēgas vārds, ja gribam parūpēties par savu nākotni. Ir vērts atcerēties, ka uzkrāšana ir apvienojama ar apdrošināšanu. Tieši uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, līdzīgi kā iemaksas 3.pensiju līmenī, ir viens no tiem finanšu rīkiem, kas ļauj gan atbildīgi investēt nākotnē, gan sniedz atdevi jau šodien.

Tai ir vairāki ieguvumi: uzkrājums ar līdzekļu pārvaldību fondos, dzīvības apdrošināšana ar iespēju līgumā iekļaut arī citus apdrošināšanas veidus, turklāt valsts atmaksā 20 % no gada laikā uzkrājumā iemaksātās summas. Šo nodokļu atmaksu iedzīvotāji bieži vien izmanto tālākai sava uzkrājuma papildināšanai.

Analizējot tendences uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, redzam, ka ekonomiskā situācija un inflācija pērn atstāja sekas uz cilvēku ikdienas tēriņiem. To īpaši varēja just pērnā gada nogalē un šī gada sākumā, kad uzkrājumi tika tukšoti. Daudziem būs vajadzīgs laiks, lai atjaunotu savu uzkrājumu apjomu iepriekšējā līmenī.

Tajā pašā laikā pieaug vidējā ikmēneša summa, ko iedzīvotāji ir gatavi atvēlēt uzkrājuma veidošanai. Tai ir būtiska nozīme, domājot par uzkrājuma apjomu nākotnē. Ja 2021. gadā “Ergo” uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vidējā privātpersonas iemaksa mēnesī bija 56 eiro, tad 2023. gadā – jau 69 eiro. Salīdzinot ar laiku pirms diviem gadiem, par 10 % pieaudzis to cilvēku skaits, kuri veic iemaksas no 51 līdz 80 eiro mēnesī, un patlaban tādu ir jau 51 % no visiem “Ergo” uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem.

Kad vislabāk sākt? Vakar!

Ir divi populārākie jautājumi, uz kuriem nākas atbildēt visai bieži: kādēļ uzkrājuma veidošanu veikt pie apdrošinātāja un kad ir īstais laiks sākt veikt iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, lai sakrātu jēgpilnu summu?

Pirmkārt, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana noteikti nav vienīgais finanšu instruments, ko izmantot uzkrājumu veidošanai, bet tam ir vairākas priekšrocības un daudzpusīgāka aizsardzība. Šis uzkrāšanas veids pamatā ir apvienots ar dzīvības apdrošināšanu, taču gan pasaulē, gan Latvijā cilvēki arvien biežāk izvēlas līgumā iekļaut arī citus apdrošināšanas veidus, piemēram, nelaimes gadījumu apdrošināšanu, invaliditātes un kritisko saslimšanu apdrošināšanu.

Sākot veidot uzkrājumu, ir sevišķi svarīgi pret šiem papildu riskiem apdrošināt galveno ģimenes ienākumu nodrošinātāju – tas ģimenei var sniegt būtisku finansiālu atbalstu situācijā, ja ar šo cilvēku notiek kāda nelaime. Attiecīgi viens apdrošināšanas līgums ietver kompleksāku, daudzpusīgāku aizsardzību un vienlaikus palīdz, disciplinē veikt uzkrājumu.

Kā šajā gadījumā sadalās izmaksas? To sadalījums var būt dažāds un ir tieši atkarīgs no izvēlētās apdrošinājuma summas apjoma. Piemēram, izvēloties uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu ar minimālo apdrošinājuma summu 3000 eiro un minimālo ikmēneša iemaksu 40 eiro, apmēram divi eiro no tās tiks novirzīti dzīvības apdrošināšanai, bet pārējie 38 eiro – uzkrājuma veidošanai.

Savukārt uz jautājumu, kad ir īstais laiks sākt veidot uzkrājumu pensijas gadiem, mana atbilde ir: vakar. Jo ātrāk to sākam darīt, jo lielāka iespēja sakrāt summu, kas kalpos kā reāls finanšu drošības spilvens pensijas vecumā. Turklāt, jo agrāk sākam, jo mazāka summa ik mēnesi jāatvēl iemaksu veikšanai. Sākot vēlākā vecumā, jēgpilna uzkrājuma izveidei būs nepieciešams veikt lielākas ikmēneša iemaksas.

Es teiktu, ka 45 gadu vecums ir pēdējais laiks, kad, sākot uzkrājuma veidošanu, vēl varam paspēt sagatavoties vecumdienām. Jā, tas var šķist pavēlu, bet, no otras puses, daļa cilvēku tieši šajā vecumā jau ir samazinājuši savas finansiālās saistības, nomaksājot hipotekāros vai citus kredītus, tādēļ viņiem ir brīvākas iespējas uzkrājumam atvēlēt lielāku summu.

Te noderēs kāds piemērs. Pieņemsim, ka cilvēks 30 gadu vecumā sāk veidot uzkrājumu, izvēloties 3000 eiro apdrošinājuma summu, un vidējais fondu ienesīgums ir 7 % gadā. Veicot iemaksas 50 eiro mēnesī, pēc desmit gadiem viņam izveidosies uzkrājums 7190 eiro apmērā, pēc 20 gadiem – 21 713 eiro, bet pēc 30 gadiem – 49 437 eiro. Uzkrājums tiek veikts ieguldījumu fondos, un ienesīgums var būt gan lielāks, gan mazāks par minēto, jo ir atkarīgs no fondu darbības rezultātiem.

Jautājumi, ko uzdot sev, sākot uzkrāšanu:

Kādu summu varu atvēlēt uzkrājošās apdrošināšanas ikmēneša iemaksai?

Cik lielai būtu jābūt ikmēneša iemaksai, lai izvēlētajā periodā sakrātu sev nepieciešamo summu?

No kādiem ikdienas tēriņiem varu viegli atteikties, lai palielinātu ikmēneša iemaksu summu?

Kādi papildu apdrošināšanas segumi man patlaban aktuāli?

Domāt par sevis nodrošināšanu ilgtermiņā un atbildīgi izturēties pret finansēm, lai pensijas gados joprojām saglabātu sev ierasto dzīves līmeni – nav šaubu, ka tas ir izaicinājums, bet vienlaikus – viens no finanšu pratības stūrakmeņiem.

Ir ierasts, ka par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu cilvēki bieži atceras tieši septembrī, jaunā mācību gada sākumā, domājot par uzkrājumiem savu bērnu nākotnei un izglītībai. Bet varbūt šis ir īstais laiks un jauns sākums, lai aizdomātos pašiem par savu nākotni, nepārceļot atbildību par to uz savu bērnu pleciem? Jo tieši viņiem pēc 30-40 gadiem var nākties uzņemties rūpes par savu vecāku sociālo nodrošinātību. Varbūt ir pēdējais laiks ne vien aizdomāties, bet rīkoties.