Ar ES fondu līdzekļiem atbalstīs novecojušu apkures iekārtu nomaiņu

Aptuveni 1200 mājsaimniecības Latvijas pilsētās varēs saņemt līdzfinansējumu 50-95 % apmērā no projekta izmaksām dzīvojamo māju apkurē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanai. Tas ļaus uzlabot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti un ieviest tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, t.sk. pieslēdzot dzīvojamās mājas efektīvām centralizētajām siltumapgādes sistēmām.

Jāveicina gaisa piesārņojuma samazināšanās

Ar investīciju programmu līdz 2025. gada beigām veicinās apkures iekārtu radīto emisiju, piemēram, PM_2,5 daļiņu emisiju (smalkās daļiņas), samazinājumu par vismaz 50 tonnām gadā. Smalkās daļiņas veidojas atkarībā no izmantotā kurināmā un apkures katla, jo īpaši to apjoms ir saistīts ar katla vecumu. Atsaucoties uz 2020. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) akcentē, ka Latvijā ir salīdzinoši liels veco apkures iekārtu īpatsvars. Saskaņā ar 2019. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vides raksturlielumu pārskatu par 2019. gadu, viena no svarīgākajām Latvijas problēmām ir pastāvīgs gaisa piesārņojums ar smalkajām daļiņām, un gandrīz 90 % Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti daļiņu PM_2,5 iedarbībai līmenī, kas ir augstāks par Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteikto vērtību 10 µg/m³.

Galvenie daļiņu PM_2,5 avoti Latvijā ir pakalpojumu un mājsaimniecību sektors (59 %), kur emisijas rodas no biomasas sadedzināšanas apkurei. Daļiņu PM_2,5 emisijas no mājsaimniecību sektora Latvijā 2018. gadā bija 12,36 kilotonnas (kt). Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, īpaši pilsētu iedzīvotājiem. Piesārņots gaiss var izraisīt tādas veselības problēmas kā elpceļu un plaušu slimības (astma u.c.), sirds un asinsvadu slimības, tas izraisa nervu sistēmas attīstības un darbības traucējumus, var ietekmēt reproduktīvo sistēmu un pat būt par pamatu onkoloģiskai saslimšanai. Slikta gaisa kvalitāte ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā un izraisa pat lielāku ietekmi nekā ceļu satiksmes negadījumi. Eiropas Vides aģentūra ir novērtējusi, ka vēl nesenā pagātnē Latvijā daļiņu PM_2,5 piesārņojums radījis 1600 priekšlaicīgas nāves gadījumus, slāpekļa dioksīda piesārņojums – 130, ozona piesārņojums – 50 priekšlaicīgas nāves gadījumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls skaidro: “Investīciju mērķis ir veicināt veco biomasas, ogļu un kūdras apkures iekārtu nomaiņu pilsētās, lai samazinātu to radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un cilvēku veselību. Vienlaikus investīcijas palīdzēs iedzīvotājiem uzlabot arī apkures sistēmu efektivitāti.”

Andris Ķēniņš, VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos, piebilst, ka grantu programmas primārā mērķauditorija ir tieši Latvijas pilsētu mājsaimniecības, kur konstatēti gaisa piesārņojuma rādītāju pārsniegumi. 2020. gadā pilsētās koksnes kurināmo izmantojošo istabas krāšņu un plīšu vidējais vecums bija no 23 līdz 27 gadiem. Savukārt centrālās apkures katlu, kuros izmanto malku, koksnes atlikumus un briketes, vidējais vecums bija no 13 līdz 23 gadiem. Vecās iekārtas veido ievērojamu daļu no kopējā koksnes kurināmo izmantojošo iekārtu skaita, tāpēc tās rada būtisku gaisa piesārņojumu pilsētvidē.

“Lai samazinātu emisiju daudzumu un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību, kā arī lai veicinātu bezemisiju tehnoloģiju izplatību, pilsētās nepieciešamas investīcijas biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai mājsaimniecību dzīvojamās ēkās pret iekārtām, kas rada zemākas vai gandrīz nekādas gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Tādi, piemēram, ir siltumsūkņi. Vienlaikus pilsētvides gaisa piesārņojuma mazināšanas aspektā ir nozīmīgi veicināt pieslēgšanos centralizētās siltumapgādes sistēmai. Tai ir vairākas priekšrocības, piemēram, tā kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas. Lielāks pieprasījums kopumā samazina siltumapgādes tarifus, palielina centralizētā risinājuma konkurētspēju un, nomainot piesārņojošos avotus pret jauniem pieslēgumiem, lokālajā teritorijā tiek nodrošināta gaisa kvalitātes uzlabošanās. Investīciju atbalsts iedzīvotājiem veicinās plašāk izmantot centralizētās siltumapgādes iespējas, kā arī dos iespēju līdz ar siltumapgādes avota nomaiņu atjaunot vai pārbūvēt esošās apkures sistēmas, uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētās,” skaidro A. Ķēniņš. Prioritāri šāds investīciju atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu pārsniegumi, piemēram, Rīgas, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētu teritorijās, tomēr netiek izslēgta iespēja pieteikt projektus no visām Latvijas pilsētām.

Plašāka informācija par iespēju mājsaimniecībām saņemt investīciju atbalstu apkures iekārtu nomaiņai pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (www.varam.gov.lv) vai  Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (www.cfla.gov.lv) mājaslapās, rakstot uz elektroniskā pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot pa konsultatīvo tālruni 24002700.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu informatīvās kampaņas “Mana māja. Mana vide” ietvaros, par kuras saturu atbildīga Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA). Projektā privātmāju īpašnieki un plašāka sabiedrība tiks informēta par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, dažādu kurināmo ietekmi uz veselību un vidi.