Menu
 

Aptauja: Vairums iedzīvotāju zina, kas ir miokarda infarkts

  • Autors:  LETA
Foto - pexels.com Foto - pexels.com

Vairums jeb 81% Latvijas iedzīvotāju zina, ka miokarda infarkts ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā sirds muskuļa daļā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktās aptaujas dati, kas trešdien prezentēti kampaņas "Klausi sirdi!" atklāšanā.

SPKC veselības veicināšanas koordinētāja Laura Maļina informēja, ka sirds un asinsvadu slimības gan Latvijā, gan pasaule ir izplatītākais nāves cēlonis, un ik gadu Latvijā no tām mirst apmēram 15 000 cilvēku. Pērn miokarda infarkts bija nāves cēlonis 922 cilvēkiem, no kuriem 498 bija vīrieši, bet 424 sievietes. Savukārt 123 cilvēki bija vecumā līdz 60 gadiem.

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju zināšanas par infarktu, tā simptomiem, riska faktoriem un tamlīdzīgi, SPKC šī gada augustā veica socioloģisko aptauju, kurā piedalījās 1009 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka 81% respondentu zina, ka miokarda infarkts ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā sirds muskuļa daļā. Tomēr 19% jauc miokarda infarktu ar insultu - 11% no tiem norāda, ka tas ir asins izplūdums smadzenēs, bet 8% uzskata, ka tas ir akūts stāvoklis, kurā cilvēks nevar pakustināt vienu ķermeņa pusi.

Jautājot par to, kādas sāpes raksturīgas miokarda infarktam, 37% respondenti norāda, ka tās ir dedzinošas, žņaudzošas un plēsošas sāpes krūtis, 55% uzskata, ka tās ir jebkuras minētās sāpes, kas ir pēkšņas, bet 8% - izstarojošas sāpes no krūtīm uz citu ķermeņa daļu.

Gandrīz katrs trešais respondents jeb 29% atzīst, ka viņi nespētu sniegt palīdzību pirmo cilvēkam ar miokarda infarkta simptomiem, jo viņi nav zinoši. Tikai 4% atbildējuši, ka viņi zina simptomus un būtu gatavi izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet 67%, lai arī nepārzina simptomus, tomēr aizdomu gadījumā izsauktu palīdzību. Maļina informēja, ka vīrieši ir nedaudz zinošāki nekā sievietes.

Vienlaikus 35% vīriešu un 25% sieviešu atzīst, ka viņi nepārzina miokarda infarkta simptomus, tādēļ nevarētu sniegt palīdzību cilvēkam. Vēl lielākā daļa gan starp vīriešiem, gan sievietēm - attiecīgi 61% un 72% - norāda, ka viņi ir daļēji zinoši, un aizdomu gadījumā izsauktu palīdzību.

Maļina norādīja, ka visnepārliecinātākie par savām zināšanām ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, tiem seko iedzīvotāji no 40 līdz 49 gadu vecumam, savukārt viszinošākie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Taču visās vecuma grupās iedzīvotāji ir norādījuši, ka viņiem ir daļējas zināšanas par miokarda infarktu un tā simptomiem.

Vairums iedzīvotāju jeb 87% zina, ka miokarda infarkta risku iespējams mazināt, regulāri pārbaudot asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni, ievērojot sabalansētu uzturu, uzturot optimālu ķermeņa svaru, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un atsakoties no kaitīgiem ieradumiem.

Tikai 4% respondentu uzskata, ka risku var mazināt, regulāri pārbaudot asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni, vēl 4% uzskata, ka būtu jāatsakās no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas, mazkustīga dzīvesveida, trekniem ēdieniem, bet 5% uzskata, ka vajag ikdienā lietot sabalansētu uzturu, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, uzturēt optimālu ķermeņa svaru.

Aptaujas rezultāti liecina, ka aizvien nepieciešams pilnveidot sabiedrības zināšanas gan par miokarda infarkta simptomiem, gan par to, kāda ir rīcība tā gadījumā.

"Ņemot vērā, ka palīdzības sniegšanas gadījumā ļoti liela nozīme ir laikam, cik ātri palīdzība tiek sniegta, ir būtiski, lai ikviens no mums ir zinošs par to, kādi ir simptomi un kā jārīkojas, ja ir aizdomas par miokarda infarktu," atzīmēja Maļina.

Kardiologs, profesors Andrejs Ērglis skaidroja, ka vecumā starp 30 līdz 50 gadiem cilvēki ir visvairāk aizņemti ar citām lietām. Piemēram, daudziem ir bērni, un viņi par tiem uztraucas vairāk nekā par sev, kas ir nepareizi. Viņš norādīja, ka patiesība palīdzība miokarda infarkta gadījumā ir ļoti vienkārša, jo, "ja ir sāpes, mēs daudz palīdzēt nevaram, un uzreiz jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam".

Miokarda infarkta simptomi ir sāpes krūtīs, ņemot vērā, ka sirds cilvēkam atrodas pa vidu. Sāpes var izstarot uz žokli, kreiso plecu, muguru un citur, skaidroja Ērglis, piebilsto, ka, ja cilvēkam būs infarkts, viņš to uzreiz sapratīs.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķe, anestezioloģe-reanimatoloģe Inga Nurka informēja, ka dienests ikdienā sastopas ar aptuveni četriem miokarda infarkta gadījumiem dienā. Vidēji katrs desmitais praksē mēdz saskarties arī ar atdzīvināšanas pasākumiem. Viņa gan uzsvēra, ka ne visas sāpes krūtīs liecina par infarktu, taču dienests diagnozi uztver nopietni un labāk lieku reizi aizbrauc pie pacienta, tādējādi, nepalaižot garām infarkta gadījumu.

"Līdzcilvēkiem ir jāzvana 113. Infarkta gadījumā mēs varam pievest pirmās metodes pie pacienta. Daudz ko darām jau izsaukuma vietā. Ja dodaties paši uz slimnīcu, tad arī jāzvana, jo tad vismaz varam noķert pa ceļam," sacīja Nurka.

Kā ziņots, lai sekmētu sabiedrības informētību par infarkta simptomiem, to atpazīšanu un pareizu rīcību infarkta gadījumā, SPKC uzsāk kampaņu "Klausi sirdi!".

Viens no kampaņas mērķiem ir arī akcentēt fizisko aktivitāšu nozīmi fiziskās labsajūtas veicināšanā un sirds slimību risku mazināšanā.

Kampaņas norises laikā iedzīvotājiem tiks sniegta iespēja uzzināt vairāk ne tikai par infarkta simptomiem un to, kā tos atšķirt no citu slimību simptomiem, bet arī piedāvāti ekspertu ieteikumi, lai mazinātu infarkta riskus.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.