Menu
 

Pētījums: telefonu pie stūres visvairāk lieto Pierīgas autovadītāji

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

33% autovadītāju, braucot pie stūres, mēdz runāt pa telefonu, 27% – dzert kafiju, 20% – ēst, bet 5% – rakstīt ziņas telefonā. 1% respondentu norādījis, ka lasa ziņas vai pēta sociālos medijus, savukārt, 48% norādījuši, ka pie stūres nemēdz nodarboties ar blakus lietām, liecina “GO atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums atklāj, ka vīrieši pie stūres pa telefonu runā biežāk (37%), nekā sievietes (30%).

Raugoties reģionu griezumā, secināts, ka apzinīgākie autovadītāji ir Vidzemē, kur 58% norādījuši, ka pie stūres nenodarbojas ar blakus lietām. Telefonu pie stūres visvairāk lieto Pierīgas autovadītāji (46%), bet vismazāk – vidzemnieki (18%). Arī aktīvākie īsziņu rakstītāji braukšanās laikā arī ir Pierīgas šoferi (8%), savukārt, pie stūres visbiežāk ēd kurzemnieki (26%), bet visretāk – rīdzinieki (17%) un zemgalieši (17%). Kafiju pie stūres visbiežāk dzer Kurzemes autovadītāji (34%), bet visretāk – zemgalieši (21%).

Pētījums liecina, ka gados jaunie autovadītāji, braucot pie stūres, biežāk mēdz nodarboties ar blakus lietām, salīdzinot ar gados vecākiem šoferīšiem. Piemēram, īsziņas braukšanas laikā visbiežāk raksta autovadītāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (13%), kamēr vecumā no 40 līdz 49 gadiem to dara tikai 1% autovadītāju. Jaunāki autovadītāji (vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem) arī biežāk mēdz ēst pie stūres.

Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks skaidro: “Automašīnas vadīšana prasa nedalītu uzmanību, bet blakus nodarbes novērš uzmanību un mazina koncentrēšanos. Satiksme ir neparedzama un ikviena blakus darbība – ēšana, kafijas dzeršana, smēķēšana vai vēl ļaunāk – mobilā tālruņa lietošana pie stūres var radīt bīstamas situācijas un nopietnas sekas. Autovadītāji neretie lieto telefonu ne tikai zvanu saņemšanai, ko var darīt, izmantojot brīvroku sistēmu, bet arī dažādu notikumu fiksēšanai uz ceļa – fotografēšanai, filmēšanai un šīs informācijas ievietošanai sociālajos tīklos.”

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.