Saulkrastu mērs: Ar lēmumu par Skultes LNG terminālu valdība ignorē labas pārvaldības principus

Šāds viedoklis viņam veidojies, vērtējot, kā vairāku gadu garumā ir attīstījies tā dēvētais Skultes LNG termināla projekts. Divu gadu garumā valdība neesot spējusi ziņot par situāciju saistībā ar šī projekta ietekmes uz vidi novērtējumu. "Vakar un šodien preses konferencē dzirdētais radīja iespaidu par absolūtu labas pārvaldības principu ignorēšanu valsts augstāko politisko personu vidū," aģentūrai LETA sacīja Līcis.

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka izprot izveidojušos smago situāciju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr kā novada vadītājam viņam esot primāri jābalstās uz iedzīvotāju viedokli, tāpēc Līcim neesot skaidrs, kā var šādus lēmumus pieņemt bez diskusijas ar pašvaldību. "Mēs apzināmies, kas ir energoneatkarība, risku diversifikācija, izprotam klasificētas informācijas nepieciešamību un kopējo šībrīža situācijas jūtīgumu, tomēr valdības rīcība, pieņemot lēmumu par LNG termināli pie Skultes, nav saprotama, sacīja politiķis.

"Ar nepacietību gaidīšu turpmākos lēmumus par projekta realizāciju, iespējamo valsts iesaisti projekta realizācijā, uzņemtajām saistībām, kas ļaus noņemt aizdomu ēnu vai tieši otrādi - rast atbildes uz līdz šim neatbildētiem jautājumiem," uzsvēra pašvaldības vadītājs.

Viņš atgādināja, ka visā pasaulē piekraste ir atzīta kā nozīmīgs valsts ekonomiskās attīstības un rekreācijas resurss. Pašvaldība sagaida, ka arī Vidzemes piekrastei un Saulkrastiem, izvērtējot precīzu objekta atrašanās vietu, ar vislielāko rūpību un atbildību tiktu izvērtēti visi apstākļi un riski, kā arī nodrošināts pienācīgs atbalsts piekrastes teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, iedzīvotāju un viesu labklājībai un tiesībām atpūsties tīrā pludmalē.

"Novēlu iesaistītajām personām ar vislielāko atbildību izmantot tām piešķirtās pilnvaras pārvaldīt publisko finansējumu un atrast visas Latvijas, Saulkrastu un Skultes iedzīvotājiem pieņemamāko un tālredzīgāko risinājumu, ievērojot valsts drošības, ekonomiskās un arī vides intereses," pauda Līcis.

Kā vēstīts, Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā. Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd. Vienlaikus politiķe arī paskaidroja, ka tad, ja Skultes termināļa projekta attīstītājs būtu laicīgāk veicis ietekmes uz vidi novērtējumu, LNG terminālis potenciāli darbību varētu sākt agrāk.

Ekonomikas ministre skaidroja, ka otrdienas valdības lēmums piešķirt nacionālo interešu objekta statusu tikai "Skulte LNG Terminal" plānotajam projektam bijis saistīts ar drošības dienestu ieteikumiem, par kuriem konkrētāk gan ministre neizteicās. Reizē Indriksone pauda, ka arī Rīgas Kundziņsalas LNG termināļa projektu var turpināt īstenot.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve komunikācijas jautājumos Ieva Dzelme-Romanovska aģentūrai LETA norādīja, ka birojs nav ieteicis valdībai atbalstīt vienu vai otru projektu. Birojs, vadoties pēc EM pieprasījuma, atbilstoši savai kompetencei sniedza atzinumu par abiem projektiem. Izvēle, kuru projektu atbalstīt, ir politisks lēmums, ko pieņēma valdība, balstoties uz EM ziņojumu, norādīja SAB pārstāve. Detalizētāku komentāru birojā nesniedza, jo SAB korespondence ar EM ir klasificēta.

Otrdien Ministru kabinets vēl nelēma par valsts iesaisti projektā. Šie lēmumi tiks pieņemti vēlāk, vērtējot risku analīzi, ko patlaban veic auditoru uzņēmums "PricewaterhouseCoopers". Vērtējums sastāvēs no tehnisko risku un iespēju, risinājumu izvērtējuma, ekonomisko risinājumu izvērtējuma un izmaksu pamatojuma izvērtējuma, iekļaujot atmaksāšanās rādītājus, kā arī tiesiskos un juridiskos aspektus, kas arī ir ļoti svarīgi, īpaši, ja valsts kādā veidā plānotu iesaistīties. Vienlaikus Indriksone atzīmēja, ka, ja izvērtējumā noskaidrosies, ka projekts ir rentabls un dzīvotspējīgs, valsts garantijas tam nebūs nepieciešamas.

Komentējot Piekrastes vides aizsardzības biedrības izteikto kritiku "Skulte LNG Terminal" projektam, Indriksone pauda, ka pati personīgi tikusies ar šīs biedrības pārstāvjiem un uzklausījusi pretenzijas. Ministre teica, ka iedzīvotāji izprot projekta nozīmīgumu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, un kā savu galveno nosacījumu izvirzījuši prasību tikt iesaistītiem diskusijās, kā arī sadzirdēt atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem. "Iedzīvotāji nav pret termināli, viņi grib dzīvot drošā vidē un, varētu teikt, nepasliktināt savas iespējas dzīvot arī nākotnē Skultes tuvumā," skaidroja ministre.

Kā aģentūrai LETA pēc valdības lēmuma pieņemšanas atzīmēja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons, Ministru kabineta lēmums ir ne tikai "zaļais koridors" projekta īstenošanai, bet tas ir nozīmīgs solis Latvijas un Baltijas jūras reģiona enerģētiskajai drošībai. "Mēs esam patiesi gandarīti, ka neskaidrību posms ir beidzies un varēsim ātrākiem soļiem virzīt projektu uz īstenošanu. Valdība mums ir noteikusi termiņu - 2024.gada rudens sezona, darīsim visu iespējamo un no mums atkarīgo, lai "Skulte LNG Terminal" projekts būtu gatavs iespējami ātrākajos termiņos un pat apsteigt noteikto. Esam gatavi sadarboties ar valdību un visām iesaistītajām pusēm," sacīja Miķelsons.

Valdība jūnija sākumā uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā bija jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēts 2010.gadā. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.