Pa kultūras nama “Zvejniekciems” atvērtajiem balkona logiem plūst klasiskās mūzikas skaņas – notiek kamerorķestra “Kremerata Baltica” mēģinājums. Turpat ar velosipēdiem pieripina bērni atstarojošās vestēs un kopā ar skolotāju dodas izzināt kuģu maketu izstādi, kāds jauns pāris vestibilā aplūko mākslinieka Mareka Gurecka darbus... Diezgan liela rosība tik siltai augusta dienai!
Ādažnieks, farmaceits, bioloģijas doktors Dailonis Pakalns pats sev izlauzis ceļu dzīvē. Caur viņa dzimtas stāstu var izstāstīt arī Latvijas vēsturi 200 gadu garumā un tās sāpīgākos brīžus. Dailoņa tēvs gāja bojā Gulaga nometnē 1945. gadā, kad Dailonim bija 13 gadi, bet mammu uz Sibīriju izsūtīja 1949. gadā. 1939. gadā Dailoņa Pakalna tēva Alfrēda Teodora jaunsaimniecība “Zālītes” bija izvirzīta paraugsaimniecības statusam. Atkārtotai izvešanai uz Sibīriju Pakalnu ģimene sarakstos bija pirmā. Mammu aizveda, palika trīs brāļi. Dailonis bija vecākais, bet jaunākajam – nepilni pieci gadi. Jo vairāk šķēršļu liktenis lika, jo lielāks spīts bija tos pārvarēt.
Carnikavas novads ir mājas daudziem talantīgiem un Latvijā pazīstamiem cilvēkiem – dziedātājiem, režisoriem un sportistiem. Stāstu sērija “Ievērojami cilvēki Pierīgas pilsētās” šoreiz devās pašā Carnikavas sirdī, jo tieši šeit dzīvo Latvijas čempions šosejas riteņbraukšanā – Toms Skujiņš. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar sportistu, lai dzirdētu viņa stāstu par Carnikavas pilsētu.
Zipu ģimenes atjaunotās Springšļu dzirnavas Līgatnē ir enerģētiski spēcīgs kultūrobjekts – ģimenes mājas un arī viesu nams ar personīgu attieksmi pret katru klientu. Pievienotā vērtība ir saimnieku izveidotā tautas bibliotēka, kurā jau tagad ir 15 000 grāmatu, kas te nonāk no citām mājām. Sarunā ar Springšļu dzirnavu namamāti Viviānu Zipu par to, kā radās lielākā privātā, publiski pieejamā tautas bibliotēka, par vecajām dzirnavām un, protams, grāmatām.
Pierīgas pilsētās gadu gaitā ir dzīvojuši daudzi ievērojami cilvēki – rakstnieki, mūziķi, aktieri un daudzi citi. Viņu dzīves gaitas ir tikušas aprakstītas daudzreiz. Tomēr kādi Latvijā zināmi cilvēki šobrīd dzīvo Pierīgas pilsētās, kādas ir viņu ikdienas gaitas, domas par savas pilsētas attīstību, novadu administratīvi teritoriālo reformu un daudziem citiem jautājumiem? Stāstu sērija “Ievērojami cilvēki Pierīgas pilsētās” ļaus ielūkoties viņu dzīvē, uzskatos un domās par savu pilsētu.
Latvijas pilsētas un novadi ir pilni ar brīnumainiem dabas objektiem un krāšņām dabas ainavām. Rakstu sērija “Pierīgas pilsētu dabas pērles” ļāva ielūkoties nelielā daļiņā no mūsu valsts skaistākajām dabas vietām. Ikviena no šīm vietām ir pildīta ar stāstiem no pagātnes, vēstures liecībām un elpu aizraujošiem skatiem.
“Simtgades dullais letiņš. Apskaidrības” – ar šādu nedaudz ironisku virsrakstu pērn klajā nāca leģendārā “Panorāmas” žurnālista Jāņa Dimanta grāmata. Jautāts, kas tas par dullo letiņu, Dimants atzīst, ka tas zināmā mērā varētu būt arī viņš pats, kurš grib nākotni glābt. Darbu rakstot, savāktās informācijas bagāža pārsniegusi vienas grāmatas ietvarus: “Tik daudz ir iekšā tajā datorā, arī piezīmēs, un es atkal pārdzīvoju – neba nu jāņem līdzi uz turieni, kur jādodas, un neatstāšu nekā šeit?”
Svētdien, 1. martā, apaļi simts gadi apritēja Mārupes novada iedzīvotājai Lilijai Celmiņai. Pirmdien jubilāri mājās sveica Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs un Sociālā dienesta vadītāja Una Putniņa, vēlot stipru veselību, dzīvesprieku un daudz prieka mirkļu kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem. Kopā ar ziediem un torti simtgadniece saņēma arī pašvaldības dāvanu 150 eiro apmērā.
“Kad lodes lido un apkārt sprāgst, novērtē ikdienišķas lietas un patiesās vērtības. Blakus esošo biedru, iespēju sazināties ar tuviniekiem, siltu maltīti,” atzīst Ēriks Keisters, Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona komandieris, majors, kurš bruņotajos spēkos dienē nu jau divdesmito gadu. Esot kaujas laukā, atklājas īsto vērtību skaistums. Kas tajā palīdz izdzīvot? “Kolektīvs. Kopības izjūta. Kopā mēs atrodam veidu, kā izdzīvot sarežģītos apstākļos. Apziņa, ka varu paļauties uz saviem biedriem un ka grūtā brīdī viņi būs blakus,” atbild V šķiras Viestura ordeņa virsnieks Ēriks Keisters.
Pirms trīspadsmit gadiem atklātajā Kokļu būves centrā, kas paslēpies aiz Pārdaugavas bibliotēkas un mūzikas skolas, smaržo pēc koka un līmes. Te goda vietā novietota “Latvijas lepnuma” balva, kuru kokļu meistars Imants Robežnieks saņēma pirms četriem gadiem, un arī fotogrāfija kopā ar eksprezidentu Raimondu Vējoni, kurā meistars iemūžināts, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni.
Siguldietes Elīna Gruzniņa un viņas mamma Sarmīte Skrastiņa lielu daļu mūža veltījušas darbam ar bērniem. Sarmīte joprojām strādā Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte”, savulaik vadījusi bērnu deju kolektīvu, bet Elīnas darbavieta jau kopš 18 gadu vecuma ir Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis”. Ilgu laiku nostrādājusi par klavierspēles pedagoģi, tagad Elīna izvēlējusies būt par koncertmeistari un projektu vadītāju.