Fizioterapeita darbs sevī iekļauj ne tikai medicīnisku darbu, bet arī lielu cilvēcību un sirsnību, kas atkarībā no gadījuma izpaužas līdzjūtībā un cerības sniegšanā. Rīga Stradiņa universitāti absolvējusī Maija Rumpe izvēlējās žurnālistes profesiju apmainīt pret palīdzības sniegšanu dažādām vecuma grupām, ieguldot enerģiju ne tikai darbā, bet arī dēla audzināšanā kopā ar vīru Jāni.
Šķiet, slavenā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa ikoniskie teicieni “Kas var būt labāks par šo!” un “Labrītiņ šo rītiņ!” ir tiktāl folklorizējušies, ka to lietotāji bieži vien aizmirst šo frāžu izcelsmi. Šā iemesla dēļ Rītiņš pat esot tos patentējis. Bet vispār šīs sestdienas gaviļnieka stāsti par dzīves laikā piedzīvoto ir tik kolorīti, ka tā vien gribētos tos aprakstīt grāmatā (un tas jau tiek darīts!).
Lai gan Ruļļu ģimenes īpašums nav oficiāls tūrisma apskates objekts, tajā bieži sastopami ciemiņi, kuri vēlas apskatīt dārzu ar vairāk nekā 150 hortenziju šķirnēm. Īpašums saņēmis dažādus atzinības rakstus, to skaitā apbalvojumu “Sējas novada sakoptākā sēta”.
Latvijas skolēni ir konkurētspējīgi Eiropas un pasaules mērogā, sveicot starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu dalībniekus Rīgas pilī, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Par ievērojamiem cilvēkiem, kuri dzimuši un dzīvojuši vienā vai otrā novadā, daudz informācijas uzzināju pērn, apceļojot Pierīgu. Arī par Skulmju dzimtu, ar kuru Mālpils novads patiesi lepojas. Taču šeit dzīvojis arī izcilais ārsts Fēlikss Lūkins un viņa kundze Antonija Lūkina, kura daudziem labāk pazīstama kā rakstniece Ivande Kaija.
Babītes novada Salas pagasts ir vieta, kas saistīta ar daudzām ievērojamām personībām – tā ir izcilā latviešu aktiera Eduarda Pāvula un jaunlatvieša Kaspara Biezbārža dzimtā puse, šeit pagājušā gadsimta vidū dzīvojis un jaunas dāliju šķirnes radījis leģendārais selekcionārs Kārlis Ruks. Un viņu visu piemiņu glabā Babītes novada pašvaldības Kultūrizglītības centra filiāle Salas pagastā “Vietvalži”.
24. augustā VEF Kultūras pilī aizvadīts jau trešais Latvijas valsts simtgadnieku salidojums. Tā ir pilsoniskā iniciatīva, kas veidota ar mērķi, lai arī visvecākie Latvijas valsts iedzīvotāji iesaistītos valsts simtgadei veltītajos pasākumos. Salidojuma ideja “iedunkāja” gan valsts vienaudžus uzdrošināties, gan pašvaldības un valsts institūcijas vairāk izcelt atziņu, ka valstij katrs cilvēks ir liela vērtība, lai tiešām katrs var sajust, ka ir valstij svarīgs, informē Latvijas valsts simtgades birojā.
Gunta Bluša ir sertificēta fizikālās medicīnas procedūru speciāliste, kas rehabilitācijas centrā “Krimulda” strādā jau kopš tālā 1993. gada. Gunta ir piedzīvojusi dažādas izmaiņas Krimuldā, taču nemainīgs paliek viņas smaids un pozitīva attieksme pret darbu.
“Darbs teātrī ir kalpošana. Tas nav kā birojā, kad kabineta durvis aizslēdz piecos un var doties mājās. Direktora amatā tu kalpo visiem, un citādi nemaz nav iespējams,” arī šādu atziņu intervijā pauda Ojārs Rubenis, kurš Latvijas Nacionālo teātri vadījis 12 gadus. Viņš laikam ir vienīgais teātra direktors, kurš par teātrim veltītajiem gadiem un darbu saņēmis “Spēlmaņu nakts” specbalvu. Tiesa, teātri pamest Ojārs nedomā, jo, kā pats saka, vēl esot ļoti daudz darāmā.
Atzīmējot Siguldas vagoniņa 50 gadu jubileju un godinot Siguldas patriotu, novadpētnieku, Siguldas vagoniņa idejas autoru un īstenotāju Aivaru Janelsīti, no 1. augusta tiek uzsākta piemiņas monētu tirdzniecība ar mērķi savākt līdzekļus Aivara Janelsīša piemiņas skulptūras izveidei.
Atzīmējot desmit gadu jubileju kopš Latvijā izveidots vienots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), svinīgā ceremonijā NMPD sveicis vairāk nekā 100 dienesta darbinieku no visas Latvijas, arī no Saulkrastiem, Siguldas un Kauguriem.