Saimniekot aizsargājamā dabas teritorijā (turpinājums) Apriņķis.lv
- Autors: Kitija Balcare, speciāli “Rīgas Apriņķa Avīzei”
Lubāna ezera niedrēs izveidots orientēšanās maršruts, ko iespējams veikt ne tikai laivā, bet arī uz SUP dēļa. Foto – no Lubāna mitrāja informācijas centra arhīva
Dabas liegums “Lubāna mitrājs” ir lielākais iekšzemes mitrājs Latvijā, kas izveidots, lai nodrošinātu lielākā Latvijas ezera, purvu, meža masīvu un mitrāju aizsardzību ap Lubāna ezeru. Lubāna mitrāja kompleksa unikālo biotopu daudzveidību nosaka tā ģeogrāfiskais novietojums, jo te robežojas dažādām klimatiskajām zonām raksturīgas dzīvotnes un sastopamas upju palieņu pļavas, neskarti augstie purvi, purvaini meži, neskarti augstie purvi, boreālie meži, melnalkšņu staignāji un parkveida pļavas.
Raksta pirmo daļu lasiet šeit.
Cilvēkam jāmāk pielāgoties
“Iespēju radīt un darīt ir daudz, jāmāk pielāgoties un izprast teritoriju. Lubāna mitrāja informācijas centrs, kurā saimniekojam, atrodas tieši pie lielā Lubāna ezera, un mūsu sezona un ikdiena tiek pakārtota dabas norisēm,” pieredzē dalās biedrības “Pie Kraujas” pārstāve un Lubāna mitrāja informācijas centra vadītāja Ilze Sauša, stāstot, ka ikdienā cenšas ikvienu apmeklētāju iepazīstināt ar teritoriju, tās vērtībām, vēsturi un cilvēkiem, kas šeit saimnieko. “Tā kā atrodamies pie ezera, attīstām ar ūdens priekiem saistītus pakalpojumus. Piemēram, ezerā pieejams niedru orientēšanās maršruts, ko var veikt ar laivu vai SUP dēli.”
Īpaši iecienījuši šo apkaimi ir putnu vērotāji, jo tieši Lubāna mitrāja teritorijā no 366 Latvijā sastopamajām putnu sugām novērojamas aptuveni 250. Ilze stāsta, ka putnu vērošana gadu no gada kļūst aizvien populārāka kā maziem, tā lieliem interesentiem: “Piedāvājot ekskursijas, dodamies vērot putnus gan braucienā ap ezeru, gan arī putnu vērošanu apkārtējos zivju dīķos, arī no putnu vērošanas torņiem. Organizējam pārgājienus, velobraucienus, laivu braucienus, ziemā slēpojam pa apkārtnes purviem un mežiem. Daudzi jo daudzi apmeklētāji, kuri ierodas, novērtē mieru, pat nedaudz nošķirtību no lielo pilsētu straujuma un skaņām, kas rodama pie mums.”
Fakts, ka biedrība un centrs darbojas dabas liegumā, liek ievērot noteikumus, līdzsvarojot attiecības starp dabu un cilvēku. “Lubāna ezerā ir spēkā lieguma laiks, kad ik gadu līdz 16. jūnijam nav atļauts atrasties ezerā (izņemot neitrālo zonu), jo tas ir putnu ligzdošanas laiks, kad putnus nedrīkst traucēt. Lieguma laikam beidzoties, varam īstenot savas aktivitātes. Tas pats attiecas uz atsevišķu purvu apmeklējumu, kur ligzdo retās un aizsargājamās plēsīgo putnus sugas – jūras ērglis, zivjērglis, klinšu ērglis. Visi šie aizliegumi un dabas liegums pats kā tāds ļauj saglabāt teritoriju ar dabas vērtībām, ko izzināt kā klusu un mierpilnu vietu, kur atgriezties.”
Ekskursijā – pa izpļautu celiņu
Kā stāsta tūrisma uzņēmuma “Dabas tūres” īpašniece Ilze Vilšķērste, kura pašlaik pārcēlusies uz dzīvi Latgalē un darbojas viesu nama “Stikāni” apkaimē, ir svarīgi gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārzemju viesiem parādīt dabas lieguma “Lubāna mitrājs” unikalitāti dabas daudzveidības ziņā. “Stikānu ģimenes apsaimniekošanā esošās zemes ir atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, kas nozīmē, ka tos pļauj pēc ziedu noziedēšanas un sēklu izsēšanās. Tas pļavai ļauj ik gadu mainīties, ļaujot tajā atrast un pētīt sugu daudzveidību. Es novērtēju šīs apsaimniekošanas rezultātus un pielāgoju tiem tūrisma aktivitātes, piemēram, izzinošas ekskursijas šai apkaimē.”
Lielākoties “Dabas tūres” aicina putnu vērošanas ekskursijās, taču, lai nokļūtu līdz putniem, jāšķērso pļava. Šim nolūkam saimnieki visu vasaru uztur izpļautu celiņu, gar kura malām vērojama izcila augu daudzveidība. Tas ekskursiju dalībniekiem vai viesu nama apmeklētājiem ļauj piedzīvot bagātīgu ainu un smaržu un priecēt acis ar dienas tauriņu un spāru parauglidojumiem, kā arī, ņemot talkā kukaiņu noteicēju, pētīt to sugas. Saimnieki dārzā novietojuši arī divus stropus bitēm – tās palīdz veikt svarīgos apputeksnēšanas darbus pļavas ziediem.
Ievākt apkaimes garšu
Netālu, Nagļu apkaimē, atrodas piemājas saimniecība “Dzipšļi”, kur bišu dravās saimnieko biškopis Žanis Jesko, bet Lubāna mitrāja bioloģiski daudzveidīgajās pļavās, mežos un purvos medu vāc viņa bites. “Sadarbība” ar bitēm Žanim aizsākusies 2009. gadā kā nejaušība – vectēva klētī iegājis spiets, bet Žanis to pats, kā mācēdams, saņēmis un pārcēlis stropā, vēlāk baudot savu pirmo paša iegūto medu. Nu pirksts bijis medū mērkts, interese augusi, un biškopība kļuvusi par saimnieka aizraušanos un eksperimentu jomu.
“Lai nodarbotos ar biškopību īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, šķēršļus faktiski nesaskatu. Tas, no kā jāpiesargās, ir intensīvā lauksaimniecība šādas teritorijas tuvumā, jo tur izmanto videi kaitīgus līdzekļus, kuru apjoms aizvien pieaug, kaitējot arī tiem, kuri grib saimniekot videi draudzīgi,” uzsver Žanis. “Tas, ka manas bites strādā samērā neskartajā un tīrajā Lubāna mitrājā, medum piešķir citu vērtību.”
Kamēr bites čakli strādā bioloģiski bagātajā vidē, pats saimnieks darba efektivitāti tiecas uzlabot ar paša izgatavotām iekārtām, piemēram, saules vaska kausētavu, tvaika vaska spiedi, medus sildīšanas skapi jeb dekristalizatoru, ziedputekšņu kalti u.c., tā unikālajā dabas teritorijā vienlaikus veidojot pievilcīgu un biškopjiem saistošu vietu un kļūstot arī par tūrisma objektu profesionālās aprindās.
Pateicoties čaklajiem kukaiņiem un aizrautīgajam biteniekam, top medus, ziedputekšņi, bišu maize, propoliss, arī tā sedziņas. Par saimniekošanu bioloģiski daudzveidīgajā Lubāna mitrājā liecina attiecīga norāde uz produkta marķējuma, kas nereti ļauj pievērst potenciālā pircēja uzmanību.
Apstāties, lai ieraudzītu
Pavārmākslas un dabas garšu meistars un aizrautīgs putnu vērotājs Ēriks Dreibants savu mājvietu gleznainajā Straupes apkaimē Gaujas Nacionālā parka teritorijā atradis pirms gadiem desmit, bet uz pastāvīgu dzīvi un profesionālu saimniekošanu tur pārvācies pirms trim gadiem. Pēdējos gados vecā mežsarga namā noris garšas meklējumi paša iekārtotajā Pavāru radošajā mājā, kas līdz šim atradusies turpat meža ielokā saimnieka pagalmā un tapusi par rezidenci kulinārijas mākslas nozares pārstāvjiem gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
“Tā kā pats esmu dabas draugs, savu ideju īstenošanas procesā Gaujas Nacionālajā parkā nekad neesmu saskāries ar aizliegumiem. Noteikumi, kas eksistē šajā teritorijā, man nav bijuši traucējoši. Ja esmu izvēlējies šo vietu, tad dzīvoju te, netiecoties to mainīt,” atzīst Ēriks, stāstot par nupat vēja izgāzto egli kā apliecinājumu, ka te saimnieko daba saskaņā ar saviem likumiem un tā mierīgi iztiktu arī bez cilvēka klātbūtnes. “Iestādīt un izaudzēt kādu koku vai brūklenājus ir daudz darbietilpīgāk un laikietilpīgāk nekā atrast dabā jau esošās garšas un izmantot tās sezonāli.”
Saimnieks uzsver, ka tieši apkārtne ir lielākā pievienotā vērtība viņa īstenotajās radošajās uzņēmējdarbības jomās, kur pavārmāksla sastopas ar dabu: “Saimniekojot šādās vietās, ir svarīgi pēc iespējas mazāk iejaukties dabā un ņemt vērā, kura rīcība var nākt par labu dabas izteiksmības veicināšanai. Piemēram, gadu gaitā, atbildīgi pļaujot savu piemājas pļavu, redzu, kā tā pārtop par daudzveidības ziņā aizvien skaistāku un smaržīgāku, dabas iemītniekiem pievilcīgāku vietu.”
Savukārt Līgatnē, pateicoties Ērika sen lolotai domai, šovasar apdzīvots vēsturiskais Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskā centra dzemdību nams un tā pagalms, tam atdzimstot par dabas vērotāju dārzu. Tāpat ar Ērika ziņu kopā ar citiem domubiedriem augustā Lejaslīgatnē jau vairākus gadus izskan festivāls “Pārceltuve” ar dabas garšu sarunu ciklu, pulcinot vietējos amatniekus un dabas draugus. Tas viss notiek Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kas ir viena no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un vērtīga vieta, kur mācīties ieraudzīt dabu un cieņpilni dzīvot tajā.
“Jāiemācās apstāties. Ja izskrienam aulekšiem cauri kādai no dabas viedokļa īpašai vietai, tad daba no mums bēg. Taču, ja spējam apstāties, daba pati mums tuvojas,” uzsver Ēriks, raksturojot jaunveidoto dabas vērotāju dārzu, kur uz akmeņiem piesaulītē mēdz sildīties ķirzakas, puķudobēs zum bites, bet zem dakstiņiem dzīvo krupis. To spēj ieraudzīt tie, kuri ir gatavi skatīties dabā vērīgi.
