Menu
 

Kopīgo funkciju realizēšanai VARAM rosina veidot pašvaldību daļēji finansētus administratīvos reģionus

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai rosina veidot administratīvos reģionus, kuru finansēs gan valsts, gan pašvaldības, informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

VARAM, pamatojoties uz Saeimas pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai ir izveidojami administratīvie reģioni, ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Par administratīvo reģionu izveidi". Ziņojumā piedāvāts risinājums reģionu pārvaldības modelim un funkcijām.

Ministrija atgādina, ka kopš 2006.gada reģionālajā līmenī atvasinātas publiskās personas iestādes statusā darbojas Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni. Patlaban būtiskākie izaicinājumi plānošanas reģionu darbībā ir nepietiekams finansējums, kas apgrūtina likumos noteikto funkciju izpildi.

Turklāt pašreizējā situācijā neesot līdzsvars starp finansējumu pamatdarbībai - finansējums pamatdarbībai nodrošināts tikai no valsts budžeta līdzekļiem, lai gan institucionāli plānošanas reģioniem nav ierobežojumu piesaistīt arī pašvaldību finansējumu.

Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lēma, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai jāveido Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, un VARAM līdz 2021.gada 1.janvārim jāizstrādā likums, kas regulēs statusu un darbības nosacījumus jaunajiem administratīvajiem reģioniem.

Ministrija konceptuālajā ziņojumā iesaka veidot valsts un pašvaldību kopīgu iestādi. Lai nodrošinātu saskaņotu valsts un pašvaldību darbību, administratīvā reģiona lēmējinstitūciju (padomi), veidos ministriju un attiecīgo pašvaldību deleģētie pārstāvji.

Tāpat reģiona darbību finansēs gan valsts, gan pašvaldības.

VARAM, veicot ministriju iesniegto priekšlikumu izvērtējumu, iesaka nodot administratīvajiem reģioniem tādas funkcijas kā sabiedriskā transporta un ceļu, izglītības, reģionālās attīstības jomas, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, t.sk. sociālās aprūpes centru darbības, bērnu tiesību aizsardzības, civilās aizsardzības pasākumu plānošana un īstenošana reģiona līmenī, reģionālās un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu uzraudzība un atļauju un licenču izsniegšana uzņēmējdarbībai.

Vienlaikus, ņemot vērā ievērojamās reģionālās attīstības un sociālekonomiskās atšķirības, kas pastāv starp reģioniem Latvijā, esot nepieciešams pārskatīt esošo kopējo Eiropas Savienības (ES) statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas dalījumu (NUTS 2), kas būtu viens no veidiem, kā veicināt līdzsvarotu reģionālo un teritoriju attīstību.

Pašlaik ES fondu plānošanas periodos Latvijas teritorija tiek skatīta kā NUTS 2 reģions, kas kvalificējas mazāk attīstīta reģiona statusam un līdz ar to saņem maksimālā atbalsta likmi ES fondos.

Savukārt, nākotnes prognozes rāda, ka 2024.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju varētu sasniegt 75% no ES vidējās vērtības, kas nozīmētu, ka Latvija kā līdzšinējais NUTS 2 reģions varētu jau tuvākajos gados klasificēties kā pārejas reģions, un līdz ar to tiktu mazināts ES fondu atbalsts.

Taču vērtējot katra Latvijas reģiona izaugsmi atsevišķi, šāds vidējs rādītājs nav objektīvs. Tāpēc nepieciešams mainīt pieeju un noteikt, ka NUTS 2 Latvijā veido Rīgas reģions un pārējā Latvija. Šo izmaiņu mērķis ir padarīt reģionus konkurētspējīgākus un veicināt ekonomisko izaugsmi reģionos ar zemākiem attīstības rādītājiem, turpinot piedāvāt attīstības projektu īstenošanai ES reģionālās politikas instrumentus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) norāda: "Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu reģionālās attīstības atšķirību samazinājumu Latvijā ir iespējams panākt, pilnveidojot arī reģionālo pārvaldes līmeni. Īstenojot pašvaldību reformu, VARAM piedāvā veidot arī administratīvos reģionus, kas kalpos par jaunu sadarbības modeli starp valsti un pašvaldību."

Viņaprāt, administratīvo reģionu izveide dos maksimālu ieguldījumu reģionālās nevienlīdzības mazināšanā, tai skaitā sekmējot efektīvāku Eiropas Savienības fondu piesaisti un citu atbalsta pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības attīstībai, pakalpojumu efektivitātei un mobilitātes uzlabošanai reģionos.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.