Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs: Izdegšanas dēļ skolu direktoriem pieaug iesniegto skolotāju atlūgumu skaits

"Saprotiet, mēs varam domāt un plānot vairākus atbalsta mehānismus, bet nauda šobrīd problēmas izglītības sistēmā noteikti neatrisinās. Vēlos uzreiz piebilst, ka ir arī nepieciešams finansiāls atbalsts, bet, ja notiks izdegšanas, un indikācija par to ir, jo skolu direktoriem arvien vairāk sāk iesniegt atlūgumus no pedagogiem, tad 50 vai 100 eiro piemaksas neko nespēs atrisināt," sacīja Kalvāns.

Viņaprāt, ja mēs vēlamies runāt par kvalitatīvu un visiem pieejamu izglītību, tad noteikti tas nav attālinātais mācību darbs, jo liela daļa skolas arvien nav gatavas pilnā apmērā nodrošināt attālinātās mācības, jo tās skolu līmenī nevar aizstāt mācības klātienē. "Arvien tehniskais nodrošinājums un interneta datu plūsmas ātrums daudzviet ir problēma. Tomēr lielākā problēma ir pedagogu pārslodze, it sevišķi, kad skolotājiem jāstrādā divos formātos – attālināti un klātienē," stāstīja Kalvāns.

Uz jautājumu, vai LIVA varētu pievienoties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) lēmumam par izvirzītajām prasībām izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un, ja tās netiks izpildītas, tad LIZDA lems par ministres demisijas pieprasīšanu, Kalvāns atbildēja, ka viņa vadītā organizācija ir saņēmusi LIZDA atklāto vēstuli un tuvākajā laikā ārkārtas režīmā tiks lemts par asociācijas pozīciju jautājumā par izglītības ministres darbu.

Jau ziņots, ka LIZDA pagājušajā nedēļā ārkārtas valdes sēdē nolēmusi par "sasteigtajām un nekvalitatīvajām reformām izglītībā" prasīt skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Šuplinskai, kā arī ministres pārstāvētājai Jaunajai konservatīvajai partijai.

Kā aģentūru LETA informēja LIZDA pārstāvis Guntis Meisters, LIZDA atbalsta daudzas reformas – gan iepriekš sāktās, gan jaunās –, taču nepiekrīt nekvalitatīvām un sasteigtām reformām izglītībā, kas negatīvi ietekmē pedagogus, izglītības nozari un sabiedrību kopumā. LIZDA ieskatā daudzas pārmaiņas nozarē tiek apstiprinātas bez finansiālā seguma, bez konsultēšanās ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Pēc arodbiedrībā paustā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kategoriski atsakās kompensēt pedagogu izdevumus par attālināto mācību īstenošanu. LIZDA uzskata, ka ministrei ir krasi jāmaina attieksme un publiskā retorika pret nozari. LIZDA biedru, pedagogu sašutumu izraisījis arī Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna paziņojums medijiem par iespēju ļaut vecākiem izlemt, vai Covid-19 laikā sūtīt bērnu uz skolu. Šādi publiski paziņojumi rada vēl lielāku spiedzi pedagogu darba ikdienā, uzsvēra arodbiedrībā.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga vērsa uzmanību, ka pacietības mērs ir izsmelts. Viņa uzsvēra, ka pedagogi ir atvērti pārmaiņām un dara vairāk nekā no viņiem tiek prasīts. "LIZDA turpmāk asi iestāsies pret ikvienu reformu, ja nebūs skaidrs, kas, kad un no kāda finanšu avota tiks nodrošināts nozarē strādājošajiem, lai pilnvērtīgi varētu īstenot attiecīgo reformu. Mums ir ļoti profesionāli, pašaizliedzīgi pedagogi, kuri ir pelnījuši cienīgu attieksmi no nozares ministres, atbalstu ceļā uz pārmaiņu īstenošanu," norādīja Vanaga.

Tāpat viņa akcentēja, ja ministrs nav spējīgs cienīt un atbalstīt savu nozari, tad šis amats nav jāieņem. Arodbiedrības ieskatā ministram par nozari ir jāiestājas, "tā ir jāmīl un jāatbalsta". Pēc Vanagas paustā, nozare saprot, ka nevar visas problēmas atrisināt zibenīgi, nevar visus daudzveidīgos resursus nodrošināt uzreiz, taču svarīga ir arī attieksme.

LIZDA priekšsēdētāja uzsvēra, ka "demokrātijas spēlēšana" darba grupās, priekšlikumu un iebildumu ignorēšana, sociālā dialoga principu pārkāpšana tiks pārtraukta. Viņa pavēstīja, ka neatceroties nevienu nozares ministru, kurš uz Ministru prezidenta aicinājumu atlikt jautājuma izskatīšanu Ministru kabinetā par nedēļu un censties rast kompromisus ar sociālajiem un sadarbības partneriem, būtu pateicis: "Tas tāpat neko nemainīs." "Ja nebūs sadarbības principu maiņa, ja netiksim sadzirdēti, tad LIZDA pieprasīs kaut ko mainīt – un tas būs izglītības un zinātnes ministrs," pauda Vanaga.

LIZDA ir izvirzījusi šādas prasības: Šuplinskai ir jāatvainojas nozarei par savu attieksmi, reformu īstenošanai ir jāparedz resursi, būtiskās reformas jāīsteno, apspriežoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Savukārt, ja normatīvajos aktos tiek izdarīti grozījumi ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību, tad izmaiņas, kas skar izglītības un zinātnes nozari, ir jāsaskaņo ar sociālo partneri. Tāpat ir jākompensē izdevumi par attālinātajām mācībām un jāveic grozījumi noteiktos normatīvajos aktos, bet citos ir jāatsauc iesniegtie grozījumi.

LIZDA arī uzstāj, ka pilnveidotās darba slodzes un darba samaksas ieviešanai jānotiek no 2021.gada 1.septembra, jo IZM tās ieskatā ir pārkāpusi 2018.gadā panākto kompromisu par Ministru kabineta noteikumiem par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē.

Plānots, ka LIZDA nosūtīs vēstuli Jaunajai konservatīvajai partijai un amatpersonām ar aicinājumu 12.novembrī piedalīties LIZDA padomes ārkārtas sēdē un sniegt atbildes uz izvirzītajām prasībām. Ja tās tiks noraidītas un nebūs kompromisu, LIZDA padome lems par izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas pieprasīšanu, norādīja Meisters.