Banku analītiķi nākamajā gadā Latvijā prognozē inflāciju 1–1,8% apmērā

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%. "Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis, un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs, un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota. "Tādēļ strauju cenu kāpumu tuvākajos mēnešos nesagaidu. Pēc manām prognozēm, 2021.gadā inflācija Latvijā varētu būt ap 1%, bet līdzīgi kā ekonomikā gada pirmā puse, visticamāk, būtiski atšķirsies no gada otrās puses," sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka apjomīgi monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi, kā arī vakcīnu dotā cerība par to, ka salīdzinoši ātri iedzīvotāji varēs atgriezties pie ierastā dzīves ritma, ir radījusi bažas par iespējamu inflāciju tuvākajos gados. "Fiskālā un monetārā politika pasaules lielākajās ekonomikās joprojām ir ļoti stimulējoša, un pēdējos mēnešos pasaulē jūtami augušas naftas cenas, industriālo metālu, kā arī pārtikas cenas. Eirozonā un Latvijā cenu kāpumu gan bremzēs valūtas eiro kursa kāpums pret ASV dolāru. Taču arī Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi Covid-19 laikā ir būtiski auguši un tas liek domāt, ka patēriņa pieprasījums varētu būtiski augt, tiklīdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Tādēļ tuvāko gadu laikā inflācija Latvijā varētu pārsniegt 3%," teica Āboliņš.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 1,3% apmērā. "Sagaidu, ka vidējais cenu pieaugums nākamgad būs 1,3% apmērā. Gads sāksies ar deflāciju, bet gada nogalē cenu pieaugums varētu pārsniegt 2,5%. Tātad 2021.gadā inflācija kopumā būs ļoti mērena, taču augstāka nekā šogad, kad vidējais cenu pieaugums ir bijis niecīgs – 0,2%. Turklāt vairāk nekā puse šā gada aizvadīts deflācijas apstākļos," sacīja Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka pasaulē izejvielu tirgi no cenu krituma veicinātājiem kļūst par cenu kāpuma veicinātājiem. "Naftas cena, visdrīzāk, neatgriezīsies 2020.gada sākuma līmenī, bet būs drīzāk augšupejoša. Cenas straujāk varētu augt visam, kur ir liela izejvielu izmaksu komponente, pirmkārt, enerģijai. Vietējo izmaksu kāpuma ietekme būs neliela, jo darba tirgū pandēmijas brūces netiks līdz galam izārstētas," pauda Strautiņš.

"Luminor" ekonomists bija skeptisks par iespējamību nākamgad samazināties cenu līmenim kādā no lielajām preču un pakalpojumu kategorijām – pārtikai, mājoklim, transportam –, lai gan noteikti būs cenu kritums kādā apakškategorijā, piemēram, kādā no tradicionāli svārstīgajām pārtikas produktu grupām: augļiem, dārzeņiem, atsevišķiem gaļas veidiem.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka 2021.gadā gada vidējā inflācija Latvijā gaidāma 1,5% apmērā, taču, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, pastāv risks redzēt arī būtiskāku inflācijas kāpumu. "Pēc deflācijas māktā 2020.gada normālāka dzīve, ko ceram ieraudzīt 2021.gadā, neizbēgami nesīs sev līdzi arī cenu kāpumu," teica Zorgenfreija, piebilstot, ka cenu kāpums paātrināsies, tuvojoties 2022.gadam. 

Viņa norādīja, ka cenu līmeni 2020.gadā mazināja piedzīvotais degvielas cenu un komunālo maksājumu kritums, un 2021.gada pirmajos mēnešos šie faktori joprojām gada cenu pārmaiņas vilks uz leju. Taču 2021.gadā kopumā transporta izmaksas būs viens no galvenajiem inflācijas virzītājiem, jo naftas cena, visdrīzāk, būs augstāka nekā vīrusa māktajā 2020.gadā. 

"Jau šobrīd redzams tarifu kāpums siltumenerģijai, paziņots arī par dabasgāzes tarifu celšanu, tādēļ arī ar mājokli saistītās izmaksas, visticamāk, būs virs pagājušā gada zemā līmeņa. Mājokļa izmaksu kāpumu gan ierobežos obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums, kas darīs lētākas elektroenerģijas izmaksas. Pārtikas cenas arī vīrusa gadā kāpa un turpinās augt arī 2021.gadā. Vīrusam un ierobežojumiem atkāpjoties, vairāk skartajā pakalpojumu sektorā, piemēram, kultūras un atpūtas pasākumos, izmitināšanā, arī ēdināšanā, varēs just straujāku cenu kāpumu," klāstīja Zorgenfreija.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā varētu būt 1,8%. Viņš norādīja, ka cenu līmeni negatīvajā zonā vēl kādu laiku turēs enerģijas cenu krituma ietekme, taču drīzumā šī samazinājuma ietekme uz inflāciju sāks izplēnēt, bet, pasaules ekonomikai atgūstoties, enerģijas devums uz inflāciju jau kļūs pozitīvs. Tāpat mērens cenu kāpums saglabāsies pārtikai.

"Šobrīd nekas neliecina, ka pasaulē veidotos noturīgi paaugstinātas inflācijas apstākļi, jo krīzes ietekmē jaudu noslodze ir kritusies, bezdarbs pieaudzis un saglabāsies arī daļēja nenoteiktība. Jautājums ir par to, cik sparīgi atkopsies šobrīd ierobežotie vai noslēgtie pakalpojumu sektori, kas diktēs iekšzemes tendences. Tādējādi iespējams īslaicīgs cenu kāpuma uzplaiksnījums, ekonomikai atbrīvojoties no ierobežojumiem," sacīja Gašpuitis. 

Viņš arī atzīmēja, ka šajos mēnešos būs uzkrājies aizkavētais pieprasījums un jautājums ir par piedāvājuma spēju uz to reaģēt – ja iedzīvotāju kāre tērēties atjaunosies straujāk par uzņēmēju spēju to remdēt, uzņēmēji nekautrēsies to izmantot un cenu kāpums būs straujāks nekā šobrīd prognozētie 1,8%. 

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā samazinājās par 0,3%, bet gada laikā – šogad novembrī salīdzinājumā ar 2019.gada novembri – patēriņa cenas saruka par 0,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieauga par 0,4%.