Inčukalna gāzes krātuvē sistēmas lietotāji gandrīz pilnībā izmantojuši iesūknēšanai pieejamo jaudu

Šogad iespēja iesūknēt krātuvē gāzi tika piedāvāta no 26.februāra. Līdz 6.martam Inčukalna PGK sistēmas lietotāji ir novietojuši 520 gigavatstundas (GWh) gāzes, un tā ir gandrīz visa iesūknēšanai pieejamā jauda. Iesūknēšanai pieejamais apjoms katru dienu mainās, ņemot vērā Inčukalna PGK piedāvātās jaudas.

Šobrīd dabasgāze vienotajā Latvijas-Igaunijas tirgus zonā tiek transportēta no Somijas (starpsavienojuma punkts "Balticconnector"), Igaunijas (starpsavienojuma punkts "Luhamaa") un Lietuvas (starpsavienojuma punkts "Kiemenai"). Lielākais dabasgāzes apjoms šobrīd vienotajā tirgus zonā ienāk no Lietuvas starpsavienojuma punkta "Kiemenai". Informācija par dabasgāzes izcelsmi ir pieejama dabasgāzes īpašniekiem - tirgus dalībniekiem, bet netiek sniegta "Conexus".

Jau ziņots, ka parasti gāzes iesūknēšana Inčukalna PGK tiek uzsākta pēc izņemšanas sezonas noslēguma, kas šogad ir noteikts 30.aprīlī. Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekamus dabasgāzes krājumus, krātuve diennakts laikā tika sagatavota gāzes iesūknēšanas uzsākšanai.

Tāpat ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 24.februārī nolēma, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

"Latvenergo" iepirka aptuveni divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga". Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna PGK aprīlī un maijā. Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" TEC saskaņā ar plānoto ražošanas režīmu 2022.gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.

LETA jau ziņoja, ka Latvija jau patlaban var pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas LNG termināli, lai nebūtu jāizmanto Krievijas piegādātā dabasgāze. Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.