Menu
 

CSP: Pierīgā internets pieejams 92,4 % mājsaimniecību, regulāro interneta lietotāju īpatsvars – 91,8 %

  • Autors:  Apriņķis.lv
Grafika - CSP Grafika - CSP

Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2022. gadā sasniedzis 91,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās. Salīdzinot ar 2021. gadu, interneta pieejamība Latvijas mājsaimniecībās pieaugusi par 0,3 procentpunktiem.

Visplašāk internets pieejams Rīgā un Kurzemē – attiecīgi 93,6 % un 93,3 % mājsaimniecību, seko Pierīga – 92,4 %, Vidzeme – 91 %, Zemgale – 89,5 %. Latgales reģionā šis rādītājs ir zemāks – 84,8 %. Internets pieejams 92,8 % pilsētu mājsaimniecību (gada laikā pieaugums par 0,6 procentpunktiem), un 88% lauku mājsaimniecību (kritums par 1,2 procentpunktiem). Tāpat internets biežāk pieejams mājsaimniecībās ar bērniem – 99,2 %, kamēr mājsaimniecībās bez bērniem – 90,1 %.

2022.gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 0,3 procentpunktiem pieaudzis regulāro interneta lietotāju (internetu lieto vismaz reizi nedēļā) īpatsvars, sasniedzot 90 %. Vislielākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir starp cilvēkiem ar augstāko izglītību (97,6 %) kamēr iedzīvotāju grupā ar vidējo izglītību – 87,4 %, bet ar pamatizglītību – 78,6 %.

Pče CSP datiem, visaugstākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Rīgā (92,1 %) un Pierīgā (91,8 %). Zemgalē un Kurzemē tas ir līdzīgs, attiecīgi 89,9 % un 89,6 %, Vidzemē – 87,9 %, bet Latgalē – 83,7 %. Pilsētās dzīvojošie internetu lieto biežāk (91,3 %) nekā laukos dzīvojošie (87,1 %).

Jauniešu vecuma grupā (16–24 gadi) internetu regulāri lieto 99,6 % iedzīvotāju, 25–54 gadu vecumā grupā – 96,8 %, bet 55–74 gadu vecumā grupā – 75,9 % iedzīvotāju.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām tāpat kā iepriekšējos gados ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 82,1 % un 78 % iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 77,6 % iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju (attiecīgi 51,1 % un 32,8 %), bet vīrieši biežāk nekā sievietes spēlē spēles tiešsaistē (attiecīgi 20,2 % un 12,1 %) vai tās lejupielādē (attiecīgi 14,1 % un 6 %).

Vislielākās atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem parādās datos par video skatīšanos koplietošanas vietnēs un piekļūšanai personīgajai medicīniskajai informācijai. Video koplietošanas vietnēs skatās 66,6 % pilsētās un 54 % laukos dzīvojošo, bet, lai piekļūtu personīgajai medicīniskajai informācijai, tiešsaisti izmanto 41,5 % pilsētu iedzīvotāju un 29,6 % lauku iedzīvotāju.

Atšķirības vērojamas arī dalījumā pēc izglītības līmeņa – cilvēki ar augstāko izglītību biežāk piekļūst gan personīgajai medicīniskajai informācijai tiešsaistē (57,2 %), gan biežāk lieto elektronisko pastu (94,1 %), gan meklē ar veselību saistītu informāciju (58,7 %), kamēr cilvēki ar pamatizglītību to dara retāk – attiecīgi 18,9 %, 59,5 %, 24,5 %.

Arī iedzīvotāju vecuma grupās atšķiras interneta lietošana. Jauniešu (16–24 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir sociālo tīklu lietošana (94,7 %), ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (94 %), kā arī internetbankas lietošana (91,8 %). Senioru (65–74 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir internetbankas lietošana (51,3 %), ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē (48,5 %) un ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (42,2 %). Lielākās atšķirības starp jauniešiem un senioriem parādās datos par mūzikas klausīšanos tiešsaistē – 79,1 % jauniešu norādījuši, ka veic šādu aktivitāti, kamēr senioru grupā šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 12,7 %.

CSP informācija liecina, ka iepriekšējā gada līmenī ir palicis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājās preces vai pakalpojumus internetā. Ja 2021. gadā šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 61,6 %, tad 2022. gadā tas ir 61,7 % (pieaugums par 0,1 procentpunktiem).

Visbiežāk iedzīvotāji internetā iegādājās apģērbus, apavus vai aksesuārus (56,3 %), ēdienu ar piegādi no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem (25,2 %), elektropreces vai sadzīves tehniku (23,6 %), kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (20 %).

Sievietes biežāk nekā vīrieši iegādājās apģērbus, apavus vai aksesuārus (attiecīgi 69,7 % un 39,3 %) un kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (attiecīgi 29,4 % un 8 %), kamēr vīrieši biežāk pirka elektropreces un sadzīves tehniku (attiecīgi 33,6 % un 15,7 %) un datorus, planšetdatorus, mobilos telefonus, viedtālruņus (attiecīgi 25,1 % un 10,5 %).

Gan jaunieši (16–24 gadi), gan seniori (65–74 gadi) internetā visbiežāk pirkuši apģērbus, apavus vai aksesuārus (attiecīgi 65,2 % un 26,9 %), savukārt otra biežāk (33,2 %) iegādātā prece jauniešiem bijusi ēdiens ar piegādi no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kamēr senioriem tās bija mēbeles, mājas piederumi vai dārzniecības preces (25,2 %).

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.