Veselības indekss: veselīga dzīvesveida ieradumi lēnām uzlabojas
- Autors: Agnese Ritene, aptieku apvienības “Mana aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptieka” vadītāja
Foto - arhīvs
Šī gada “Mana aptieka & Apotheka” Veselības indeksa pētījumā iedzīvotāji savu dzīvesveidu novērtējuši nedaudz sliktāk, proti, par kopumā veselīgu to atzīst 63 % iedzīvotāju, kas ir par 2 % mazāk nekā pērn. Tomēr veselīga dzīvesveida ieradumos vērojama virkne pozitīvu tendenču: arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā cenšas uzņemt pietiekami daudz ūdens, ierobežot cukura un sāls patēriņu, kā arī vajadzības gadījumā lietot uztura bagātinātājus. Vērtējot veselīga dzīvesveida ieradumus sabiedrībā, joprojām atsevišķos parametros novērojamas negatīvas tendences.
Salīdzinot ar 2021. gada pētījuma rezultātiem, šogad salīdzinoši būtiskāk pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri diennaktī izdzer vismaz 1,5-2 litrus ūdens (+6 %, 48 % no visiem respondentiem), ierobežo cukura patēriņu (+5%, 44 % no visiem respondentiem), ierobežo sāls patēriņu (+5 %, 37 % no visiem respondentiem), kā arī lieto uztura bagātinātājus (+7 %, 32 % no visiem respondentiem).
Nedaudz – par 3 % – pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri ārstēšanās gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus (50 %), par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri nesmēķē un izvairās no piesmēķētas telpas (52 %) un par 2 % pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri cenšas ēst veselīgi (42 %).
Lai gan pētījums atspoguļo virkni pozitīvi vērtējamu tendenču attiecībā uz veselīga dzīvesveida paradumu ievērošanu, joprojām tikai katrs otrais ārstēšanās gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus. Līdz ar dzīves dārdzības paaugstināšanos, arvien biežāk aptiekās novērojam tendenci, ka iedzīvotāji ne vienmēr iegādājas visus ārsta izrakstītos medikamentus. Pacientiem jāņem vērā, ka pilnvērtīgai ārstēšanai un nopietnu saslimšanas risku mazināšanai, kā piemēram, hipertensijas gadījumā insulta riska novēršanai, ir svarīga visu ārsta izrakstīto medikamentu lietošana.
Bieži vien ārsts nozīmē kompleksu ārstēšanu, iekļaujot vienas vai dažādu saslimšanu ārstēšanai vairākus medikamentus, kuru vienlaicīga lietošana sniedz labāko rezultātu. Katrs no mums ir individuāls un katram novēro atšķirīgas saslimšanas vai to riskus, tāpēc nevajadzētu salīdzināt savas veselības problēmas un lietotās zāles ar cita ģimenes locekļa vai kaimiņa situāciju. Ir būtiski būt atbildīgiem pret savu veselību un pieturēties pie ārsta nozīmētās terapijas. Noteikti pirms lēmuma pieņemšanas par kāda medikamenta iegādes atlikšanu vajadzētu konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai noskaidrotu problēmas iemeslus un atrastu iespējamos risinājumus.
Lai rūpētos par savu veselību, ir svarīgi ikdienā izdzert pietiekamu daudzumu ūdens, ierobežot cukura un sāls patēriņu, kā arī sekot līdzi, vai organismam netrūkst kādi vitamīni un minerālvielas.
Iedzīvotājiem jāatceras, ka arī ziemas periodā ir būtiski uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Bieži uzturoties apkurinātās, tas var izraisīt tā saucamo ziemas dehidrāciju, ko cilvēks pats var nepamanīt. Turklāt pētījumi pierāda, ka pietiekama šķidruma lietošana samazina liekās ķermeņa masas risku. Ierobežot sāls un cukura patēriņu ieteicams, lai izvairītos no sirds asinsvadu, kā arī vielmaiņas saslimšanām nākotnē.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar pētījuma datiem pēdējā gada laikā D vitamīna trūkums vērojams katram piektajam Latvijas iedzīvotājam, noteikti jādomā arī par to, kā šo saules vitamīnu uzņemt papildus, jo D vitamīns stiprina imunitāti, mazina risku saslimt ar osteoporozi un vēzi, regulē kalcija, fosfāta daudzumu organismā, rūpējoties par kaulu, zobu un muskuļu veselību, kā arī uzlabo kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos.
Tāpat kā pērn, arī šogad mazāk nekā puse (47 %) respondentu apgalvoja, ka velta pietiekami daudz laika (vismaz septiņas stundas) miegam. Tas liecina par to, ka joprojām liela daļa sabiedrības neapzinās, ka ilgstošā periodā nepietiekams un nekvalitatīvs miegs var būt viens no dažādu veselības problēmu cēloņiem.
Lai gan salīdzinot ar 2021. gada Veselības indeksa pētījuma rezultātiem, nebūtiski sarucis to cilvēku skaits, kuri nekad nepārsniedz pieļaujamās alkohola normas (šogad – 44 %, pērn – 45 %), tomēr, salīdzinot datus jau ilgākā laika periodā – ar 2016. gada pētījuma rezultātiem, redzam, ka šādu iedzīvotāju skaits samazinājies par 4 %.
Satraukumu raisa fakts, ka, turpina samazināties (-3 % salīdzinājumā ar 2021. gadu) to iedzīvotāju skaits, kuri regulāri veic profilaktiskās medicīniskās apskates un veselības pārbaudes. Iespējams, ka šo rezultātu ietekmējusi ierobežotā pakalpojumu pieejamība Covid-19 pandēmijas laikā.
Joprojām iedzīvotāji nav pietiekami fiziski aktīvi – iedzīvotāju skaits, kuri regulāri (vismaz divas reizes nedēļā) veic sportiskās fiziskās aktivitātes, turpina samazināties (-6 %, salīdzinot ar 2016. gadu).